Arestētajos un Meroni kontrolētajos Ventspils uzņēmumos turpina kristies nomaksāto nodokļu apjoms
Imants Liepiņš17.11.2019.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Prokuratūras ieceltā “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētie uzņēmumi ar katru gadu pārkrauj mazāku un mazāku kravu apjomu, kas nozīmē miljonos mērāmos nodokļu zaudējumus valsts budžetā.
Ja 2016. gadā mazuta un dīzeļdegvielas pārkrāvējs Ventbunkers vēl valstij nodokļos nomaksāja 2,4 miljonus eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ventbunkerā strādājošajiem pārsniedza 1,6 miljonus eiro, tad 2017. gadā nodokļu kopējais apjoms nokrities zem 1,8 miljoniem, bet sociālās iemaksas — zem pusotra miljona. (Šeit un turpmāk statistika par nodokļu nomaksu ņemta no Lursoft datiem.)
Pagājušajā gadā nodokļos nomaksāts jau zem pusotra miljona, kamēr sociālās iemaksas kritušās atbilstošā tempā, noslīdot jau zem 1,4 miljoniem eiro. No savas kādreizējās aptuveni 10 miljonu tonnu pārkraušanas jaudas gadā Ventbunkers pēdējos gados pārkrāvis aptuveni divos miljonos tonnu.
Pilnīgi nesaprotama aina jau vairākus gadus pēc kārtas vērojama A/S Ventspils Tirdzniecības Osta (VTO) statistikā. No kādreizējiem 240 strādniekiem te darbā palikuši vien pāris desmiti personu, kas atspoguļojas sociālajās iemaksās — starp 100 un 200 tūkstošiem gadā, kamēr iedzīvotāju ienākuma nodoklis noslīdējis zem 100 tūkstošiem aizvadītajā gadā.
Tomēr tas viss nobāl pret statistikas ailīti “Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā”: te rezultāti jau daudzus gadus ir mērāmi negatīvos miljonos — 2016. gadā VTO nodokļu maksājumi bijuši mīnus 1,6 miljoni, kas nākamajā gadā pieauguši līdz 1,8 miljoniem zem nulles, lai 2018. gadā atkal būtu 1,2 miljoni mīnusā.
Totāla bēdu ieleja novērojama AS Kālija Parks datos — šis specializētais minerālmēslu pārkraušanas termināls, kas savulaik skaitījās modernākais Baltijas jūras krastā un nodarbināja pie 140 cilvēkiem, tagad ar dažu cilvēku štatu pārkrauj zem pusmiljona tonnu gadā, kaut arī projektētā jauda aizsniedzas līdz 7,5 miljoniem tonnu gadā. Nodokļu nomaksā tas atspoguļojas šādi: sociālās iemaksas aptuveni 50 tūkstoši gadā, kamēr ikkatru gadu kopējais Kālija Parka devums valsts budžetā, saskaņā ar Lursoft redzamo statistiku, ir negatīvs aptuveni pusmiljona eiro apmērā.
Visfantastiskākie negatīvie miljoni redzami R. Meroni kontrolētās privātās dzelzceļa sabiedrības AS Baltijas Ekspresis statistikā — te darbinieku sociālās iemaksas no 2016. līdz 2018. gandrīz dubultojušās no miljona līdz 1,9 miljoniem eiro, taču kopējā negatīvā nodokļu nomaksa šajā periodā pieaugusi no mīnus 615 tūkstošiem līdz četriem miljoniem (!) aizpagājušajā gadā, lai pagājušogad apstātos pie 3,8 miljoniem mīnusā.
Kādā veidā nodokļu maksājumu statistika tik daudzus gadus pēc kārtas var būt negatīva, turklāt ar tādām summām, nav viegli izskaidrojams. Māra Kučinska valdībai veicot nodokļu reformu, viens no ieguvumiem bija uzņēmumu ienākumu nodokļa avansa maksājumu atcelšana — agrāk uzņēmumi bija spiesti kreditēt valsti, iemaksājot nodokli par peļņu, kuru firma varbūt kaut kad nākotnē teorētiski varētu nopelnīt, un pēc tam lūgties Valsts ieņēmumu dienestam, lai šo avansu atmaksā.
Tagad šī kārtība, ar kuru varēja mēģināt izskaidrot negatīvus nodokļu maksājumus (t.i., avansā samaksāta nodokļa atmaksu), ir atcelta, taču statistika ar miljonos mērāmiem mīnusiem, kā redzams, nepazūd. Līdz ar to šim fenomenam arī tagad nav atrodams izskaidrojums.
Turklāt jāsecina, ka vismaz Kālija Parka gadījumā nevar runāt par uzņēmuma ienākuma nodokļa atmaksu no peļņas: ja termināls tikpat kā neko nepārkrauj, tam arī peļņa nevar būt tādā apmērā, ka no tās būtu bijis jānomaksā (un pēc tam jāatgūst) miljonos mērāms nodokļa avanss.
Kālija Parka akcionārs SIA Mineral-Trans-Serviss, kam savulaik piederēja aptuveni 400 dzelzceļa vagonu, vispār pārstājis maksāt darbaspēka nodokļus un nav paziņojis patiesā labuma guvējus. Pa visu aizvadīto gadu tas samaksājis vien 50 eiro valsts nodevu, lai netiktu automātiski izslēgts no Uzņēmumu reģistra.
Viens no nedaudzajiem R. Meroni kontrolē esošajiem termināliem, kas strādā ar pozitīviem rādītājiem, ir jaunais ogļu termināls — te redzams, kā AS Baltic Coal Terminal gadu no gada samaksā nodokļos aptuveni pusmiljonu, bet vēl tikpat nomaksā darbinieku sociālajās iemaksās (kas nav daudz, taču uz šo pozitīvo maksājumu fona jo īpaši nesaprotama šķiet VTO, Kālija Parka un Baltijas Ekspreša negatīvā nodokļu statistika).
Salīdzinājumam — citi, ar R. Meroni interesēm vai “menedžmentu” nesaistīti uzņēmumi Ventspils brīvostā uzrāda normālus skaitļus bez mīnusiem nomaksāto nodokļu statistikā: pozitīva statistika ir gan SIA VK Terminal Services (agrākais nosaukums — Ventamonjaks Serviss), gan AS Ventspils Nafta un tās meitasuzņēmums SIA Ventspils Nafta Termināls, gan SIA Ventplac, gan AS Ventspils Grain Terminal u.c.
Seko mums 
Reizēm, lai ieraudzītu kopainu, ir jāpakāpjas soli atpakaļ. 1989. gada 29. jūnijā ASV Kongresa debatēs parlamenta loceklis Viljams Dannenmeijers, vēloties piesaistīt klātesošo uzmanību geju un lesbiešu tiesību aizstāvju mērķiem, nolasīja izdevumā "Gay Community News" 1987. gada februārī publicēto Maikla Svifta ievadrakstu "Geju revolucionārs". Citēšu dažus tā fragmentus: 
Zinātnes pasauli ir pāršalkusi jauna sensācija. Starptautiska zinātnieku grupa ir nosūtījusi prominentajam žurnālam „Lancet” atklātu vēstuli, kurā apvaino Krievijas vakcīnas Sputņik V izstrādātājus efektivitātes datu falsificēšanā un vispārējā zinātniskās izstrādes procesa caurskatāmības trūkumā.
Nesen laikrakstam DDD bija pilngadība, precīzāk, deviņpadsmit gadiņu. Vai tas ir tikai deviņpadsmit vai jau, to lai katrs izdomā pats. Es šoreiz par ko citu. Par cāļiem un ne tikai.
Sastopoties ar acīmredzamā noliedzējiem, es vienmēr neizpratnē plātu rokas, jo neizprotu, kas viņiem prātā, kas viņus dīda, kas liek tā uzvesties?! Ko viņi grib un vēlas panākt?
Cilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Ceru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Pieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
