Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Prokuratūras ieceltā “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētie uzņēmumi ar katru gadu pārkrauj mazāku un mazāku kravu apjomu, kas nozīmē miljonos mērāmos nodokļu zaudējumus valsts budžetā.

Ja 2016. gadā mazuta un dīzeļdegvielas pārkrāvējs Ventbunkers vēl valstij nodokļos nomaksāja 2,4 miljonus eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ventbunkerā strādājošajiem pārsniedza 1,6 miljonus eiro, tad 2017. gadā nodokļu kopējais apjoms nokrities zem 1,8 miljoniem, bet sociālās iemaksas — zem pusotra miljona. (Šeit un turpmāk statistika par nodokļu nomaksu ņemta no Lursoft datiem.)

Pagājušajā gadā nodokļos nomaksāts jau zem pusotra miljona, kamēr sociālās iemaksas kritušās atbilstošā tempā, noslīdot jau zem 1,4 miljoniem eiro. No savas kādreizējās aptuveni 10 miljonu tonnu pārkraušanas jaudas gadā Ventbunkers pēdējos gados pārkrāvis aptuveni divos miljonos tonnu.

Pilnīgi nesaprotama aina jau vairākus gadus pēc kārtas vērojama A/S Ventspils Tirdzniecības Osta (VTO) statistikā. No kādreizējiem 240 strādniekiem te darbā palikuši vien pāris desmiti personu, kas atspoguļojas sociālajās iemaksās — starp 100 un 200 tūkstošiem gadā, kamēr iedzīvotāju ienākuma nodoklis noslīdējis zem 100 tūkstošiem aizvadītajā gadā.

Tomēr tas viss nobāl pret statistikas ailīti “Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā”: te rezultāti jau daudzus gadus ir mērāmi negatīvos miljonos — 2016. gadā VTO nodokļu maksājumi bijuši mīnus 1,6 miljoni, kas nākamajā gadā pieauguši līdz 1,8 miljoniem zem nulles, lai 2018. gadā atkal būtu 1,2 miljoni mīnusā.

Totāla bēdu ieleja novērojama AS Kālija Parks datos — šis specializētais minerālmēslu pārkraušanas termināls, kas savulaik skaitījās modernākais Baltijas jūras krastā un nodarbināja pie 140 cilvēkiem, tagad ar dažu cilvēku štatu pārkrauj zem pusmiljona tonnu gadā, kaut arī projektētā jauda aizsniedzas līdz 7,5 miljoniem tonnu gadā. Nodokļu nomaksā tas atspoguļojas šādi: sociālās iemaksas aptuveni 50 tūkstoši gadā, kamēr ikkatru gadu kopējais Kālija Parka devums valsts budžetā, saskaņā ar Lursoft redzamo statistiku, ir negatīvs aptuveni pusmiljona eiro apmērā.

Visfantastiskākie negatīvie miljoni redzami R. Meroni kontrolētās privātās dzelzceļa sabiedrības AS Baltijas Ekspresis statistikā — te darbinieku sociālās iemaksas no 2016. līdz 2018. gandrīz dubultojušās no miljona līdz 1,9 miljoniem eiro, taču kopējā negatīvā nodokļu nomaksa šajā periodā pieaugusi no mīnus 615 tūkstošiem līdz četriem miljoniem (!) aizpagājušajā gadā, lai pagājušogad apstātos pie 3,8 miljoniem mīnusā.

Kādā veidā nodokļu maksājumu statistika tik daudzus gadus pēc kārtas var būt negatīva, turklāt ar tādām summām, nav viegli izskaidrojams. Māra Kučinska valdībai veicot nodokļu reformu, viens no ieguvumiem bija uzņēmumu ienākumu nodokļa avansa maksājumu atcelšana — agrāk uzņēmumi bija spiesti kreditēt valsti, iemaksājot nodokli par peļņu, kuru firma varbūt kaut kad nākotnē teorētiski varētu nopelnīt, un pēc tam lūgties Valsts ieņēmumu dienestam, lai šo avansu atmaksā.

Tagad šī kārtība, ar kuru varēja mēģināt izskaidrot negatīvus nodokļu maksājumus (t.i., avansā samaksāta nodokļa atmaksu), ir atcelta, taču statistika ar miljonos mērāmiem mīnusiem, kā redzams, nepazūd. Līdz ar to šim fenomenam arī tagad nav atrodams izskaidrojums.

Turklāt jāsecina, ka vismaz Kālija Parka gadījumā nevar runāt par uzņēmuma ienākuma nodokļa atmaksu no peļņas: ja termināls tikpat kā neko nepārkrauj, tam arī peļņa nevar būt tādā apmērā, ka no tās būtu bijis jānomaksā (un pēc tam jāatgūst) miljonos mērāms nodokļa avanss.

Kālija Parka akcionārs SIA Mineral-Trans-Serviss, kam savulaik piederēja aptuveni 400 dzelzceļa vagonu, vispār pārstājis maksāt darbaspēka nodokļus un nav paziņojis patiesā labuma guvējus. Pa visu aizvadīto gadu tas samaksājis vien 50 eiro valsts nodevu, lai netiktu automātiski izslēgts no Uzņēmumu reģistra.

Viens no nedaudzajiem R. Meroni kontrolē esošajiem termināliem, kas strādā ar pozitīviem rādītājiem, ir jaunais ogļu termināls — te redzams, kā AS Baltic Coal Terminal gadu no gada samaksā nodokļos aptuveni pusmiljonu, bet vēl tikpat nomaksā darbinieku sociālajās iemaksās (kas nav daudz, taču uz šo pozitīvo maksājumu fona jo īpaši nesaprotama šķiet VTO, Kālija Parka un Baltijas Ekspreša negatīvā nodokļu statistika).

Salīdzinājumam — citi, ar R. Meroni interesēm vai “menedžmentu” nesaistīti uzņēmumi Ventspils brīvostā uzrāda normālus skaitļus bez mīnusiem nomaksāto nodokļu statistikā: pozitīva statistika ir gan SIA VK Terminal Services (agrākais nosaukums — Ventamonjaks Serviss), gan AS Ventspils Nafta un tās meitasuzņēmums SIA Ventspils Nafta Termināls, gan SIA Ventplac, gan AS Ventspils Grain Terminal u.c.

Novērtē šo rakstu:

19
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi