Arestētajos un Meroni kontrolētajos Ventspils uzņēmumos turpina kristies nomaksāto nodokļu apjoms
Imants Liepiņš17.11.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
jaajaa
18.11.2019. 13:04...nekā pārsteidzoša...nav krievu kravu - nav Ventspils...tikai šeit kā "spilvens" noderētu tā nauda, kas "kešā" pie Rūda...ierindas ventspilnieks nevar ietekmēt ģeopolitiskās spēles, a valstij viela pārdomām...tad jau Lembergs gandrīz, ka labāk...tas vismaz savā pilsētā dzīvot un strādāt grib...:)
jautaajums
18.11.2019. 12:34»
kur ir
valsts kontrole,darbs jums
Vai vēl neesat sapratuši kam domāta valsts kontrole?Tas ir tvaika drošības vārsts,periodiski nolaiž tvaiku kas radies aitu prātos,un rada ilūziju par tiesiskumu un demokrātiju.
Andris
18.11.2019. 11:23Priekš kam Meroni maksāt nodokļus Latvijas valstij, nav jau Lembergs un te nedzīvo, bet viegli uzpērkamos Saeimas jaunupu, kamparu, kaimiņu un pūču partiju deputātus šis kungs pamatoti nicina. Tāpat kā viņa latviešu goblinu kasieris, Meroni labāk savu laiku pavada par Ventspils uzņēmējiem nozagto naudu iegādātajās Francijas pilīs un Vidusjūras salās. Meroni ir panācis savu, lai ar viņa biznesa partneru iesniegumiem proķenē un ar Meroni nopirkto mēdiju palīdzību demonizētais Lembergs sapūst savā Puzes guļbūvē, vēl 10-20 gadus tiesājoties ar Latvijas valsti, kamēr Ventspils biznesi tiek pamazām vērti ciet vai izpārdoti. Meroni vismazāk vajadzīga stipra vaksts un godīga valsts pārvalde, kuru nevar nopirkt.
????????????????????????????
18.11.2019. 11:16kas tā par bildi???????????????????????? sakūlies svietā?
P.
18.11.2019. 10:40"nozīmē miljonos mērāmos nodokļu zaudējumus valsts budžetā"
Priekšstats, ka neiedots ir atņemts, ir raksturīgs komūnistiem.
LM Dzintars
17.11.2019. 17:45Tradicionālā taktika- izsmelt uzņēmumu un čaulu pamest valstij nodokļiem,ja vien kaut kas no tā būs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
