Iesaki rakstu: 
Dieva mīļotie, esiet sirsnīgi sveicināti skaistajos Kristus dzimšanas svētkos. Toreiz Betlēmē piepildījās sens Jesajas pravietojums par Miera princi, kura vara pletīsies un miers nebeigsies. (Jes. 9:5–6) Karš Ukrainā, asās viedokļu sadursmes mūsu pašu zemē, pieaugošā steiga un virspusējība. Šādā pasaulē vēsts par Miera princi var skanēt kā romantisks sapnis.
Tomēr arī šodien šī vēsts aizvien ir spēkā. Kristus dzimšanas un arī augšāmcelšanās svētki nav realitātes izņēmums vai paralēla pasaule. Šie svētki ir ceļa karte, spēks un gudrība pa to iet pretim citādai, atjaunotai dzīves un realitātes pieredzei.
Bērns mūsu problēmu priekšā neizklausās pēc daudzsološa risinājuma. Taču tieši tā Dievs sevi izvēlas atklāt, lai mēs pārāk daudz cerību neliktu uz šajā pasaulē ierastiem risinājumiem, kas mums nesniedz iekšēju mieru.
Dieva neparastais risinājums dāvā tikpat neierastu mieru. Tas nenozīmē, ka apkārt esošie nemieri un strīdi ir rimuši, ka cilvēkus vairs nenomāc bezdarbs un slimības vai ka ziņu raidījumos skan tikai labas vēstis. Dieva miers cilvēkā atjauno iekšēju veselumu, saskaņu attiecībās, taisnību, drošību un svētību. Tas neizgaist ciešanu un pārbaudījumu brīžos, jo tas nesakņojas apstākļos vai diplomātijā, bet gan personā – Kristū. Tādēļ Svētais Augustīns saka: Kristus ir mūsu miers!
Grēks nāvīgi ir ievainojis mūs visus. To aizmirstot vai ignorējot, miers mūsos neatjaunojas. Ļausim Miera princim darīt to, kāpēc Viņš dzima. Apustulis Pēteris raksta: Viņš mūsu grēkus savā miesā labprātīgi uznesa pie krusta, lai mēs, miruši grēkiem, sāktu dzīvot atjaunotu dzīvi; ar viņa brūcēm jūs esat dziedināti. (1. Pēt. 2:24) Tā … starp mums … un Dievu ir iestājies miers caur mūsu Kungu Jēzu Kristu – raksta apustulis Pāvils. (Rom. 5:1)
Ja savu dzīvi negribam redzēt kā kaujas lauku, uzticēsimies Kristum, mūsu Mieram, kurš mūs pašus aicina kļūt par miera nesējiem. Sirdi, kurā ir Viņa miers, var salīdzināt ar kuģi, kas jūrā atstāj viļņu ceļu. Jo tālāk kuģis dodas, jo plašāks kļūst tā atstātais ceļš. Tā klātesamība ir jūtama mūsu domās un darbos, attiecībās ģimenēs, draugu vidū, darba vietās, draudzēs un visā Latvijā.
Ja ir kaut kas, no kā vajadzētu izvairīties Ziemsvētkos, tad tā ir dāvanas atdošana dāvinātājam. Attiecībās ar Dievu mēdz tā notikt. Tāpēc neuztrauksimies, ja sirdsmiera daudziem no mums trūkst vairāk nekā ierasts. Iespējams, tieši tā mēs kļūstam gatavāki saņemt Viņu – Kristu, mūsu mieru.
Iemesli nemieram šajā pasaulē būs vienmēr. Kristus dzimšanas svētki vēsta: Miera princis ir dzimis. Viņš ir ar mums. Un, lūk, sirdsmiers kļūst iespējams. Lai Kristus miers piepilda Jūsu sirdis un mājas un paliek tajās arī jaunajā Kunga žēlastības gadā!
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
