Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā vispārējo izbrīnu, ko radījis jaunā bruģa izskats Rīgā, uz Krišjāņa Barona ielas ietvēm, Pietiek publicē nelielu sarunu ar šīs ieceres autori – ainavu arhitekti Helēnu Gūtmani.

- Pirmais, bet ne galvenais iemesls ir vēsturiski apstākļi. Ielā bija ierīkoti apstādījumi un koki visā Barona ielas garumā līdz Elizabetes ielai vēsturiski abās pusēs. Tas ir apdobju apstrādes veids. Tajā vietās, kur ir liela cilvēku staigāšana, kuru sauc par antropogēno slodzi, zāliens zem lieliem kokiem ar lieliem vainagiem ir grūti kopjams. Un viņš tā izskatās – nekā. Pēdējā laikā tur bija uzbērtas dolomīta sīkšķembas, kuras arī centrā izskatās ne pēc kā.

Otrs aspekts ir antropogēnā slodze. Trešais iemesls ir atrast kompromisu starp kokiem nepieciešamiem apstākļiem, lai pie saknēm piekļūtu ūdens un gaiss. Tad paliek divas iespējas, ja mēs atmetam zālienu, kuru ir ļoti grūti kopt, un arī krūmus.

Principā man bija paredzēti krūmi vienā no projekta versijām. Tā kā tas nav vēsturiski, mēs diskutējām ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, bet man bija jāpiekāpjas. Es šo versiju nevarēju aizstāvēt pietiekami. Tāpēc mēs apstājāmies pie vēsturiskā veida, kurš ir vienkāršs veids.

Tur ir mulčējamais materiāls, kas ir caurlaidīgs, kurš normāli novada kokiem gaisu un mitrumu. Mums līdz nesenam laikam Rīgā bija saistošie noteikumi, kur viens no veidiem bija laukakmeņu apdobes. Mums ir tādas vietas Līvu laukumā. Citās valstīs uzliek kaltu bruģi, nevis laukakmeni. Tas ir tāds dīvains veids, kā pilsētas vēsturiskajos centros panākt kompromisa rezultātu.

- Bet izskatās tā dīvaini.

- Ja jūs apskatīsieties vēsturiskās bildes, tas ir viens pret vienu. Man ir fotogrāfija no pagājušā gadsimta 20.gadiem, kur ir tieši tādas apdobes, nevis metrs reiz metrs apkārt kokam, bet nepārtrauktas apdobes, kuras izliktas ar laukakmeņiem. Tas jau nav nobruģēts. Akmeņi ir ielikti uz drenāžas virskārtas, nav iestiprinātas. Šūnas ir aizbērtas ar melnzemi, kurā skalojas iekšā ūdens, ar laiku kaut kas augs. Tas būs stiprināta zāliena atvieglots variants. Jo lielāka šuve, jo lielāka iespēja tur kaut kam iesēties un izaugt.

Tad tas veidos eko bruģa iespaidu. Mums daudz kur ir salikts eko bruģis zaļajā zonās, tur, kur ir tādas betona šūniņas. Zāliens tur ne īpaši grib augt. Tur veidojas tāda blīva kārta, sūnas, un kokiem izveidojas necaurlaidīga kārta, kur netiek cauri ūdens un gaiss. Ja mēs aizejam uz Aspazijas bulvāri iepretim viesnīcai Rīga, tur var redzēt, kas notiek ar kokiem, kuriem ir uzklāts eko bruģis. Koki ir nokaltuši.

Savukārt šķeltais bruģis ir aizvietojums līnijveida vadlīnijām. Piemēram, Liepājā vājredzīgo cilvēku biedrība ar domi ir vienojušās, ka visā Liepājā ietvēm pa vidu ir betona līnijveida bruģis. Līnijveida bruģis ir vadošs. Mēs runājām ar Attīstības departamentu un biedrību Apeirons, ka mēs negribam Rīgas vēsturiskajā centrā visur pa vidu laist līnijveida marķējumu, jo izskatās slikti. Turklāt cilvēkiem ar ratiņiem tas nav labi. Ziemā apledojuma laikā vairāk slīd, jo tur sakrājas ūdens. Mēs vienojāmies darīt tā, kā Vācijā, ka mēs liekam to starpību ar ieseguma virsmām. Neredzīgais cilvēks jūt atšķirību starp gludu un negludu.

Cilvēciņš bildē iet pa betona bruģi. Pa kreisi starp balto strīpu ir vēl viena līnija. Tas ir šķeltais granīts. Tam ir raupja virsma. Kad cilvēks ar spieķīti iet, viņš jūt, ka ir negluds. Mēs vienojāmies, ka Rīgas centrā raupja virsma ir no šķeltā granīta vai nu sarkanā, vai melnā, vai pelēkā krāsā. Citās ielās tas vēl nav īstenots. Mēs kopā ar Attīstības departamentu, Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Apeironu veidosim izskaidrošanas darbu cilvēkiem, ka tā būs visā Rīgā. Cilvēki no Apeirona teica, ka galvenais, lai būtu viens risinājums.

Baltā ir brīdināšanas zīme. Kad staigājat krustojumos, tur ir ielikts dzeltens punktiņš. Vēsturiskajā centrā mēs negribējām likt dzeltenus. Dzeltenais, kas ir uztaisīts no krāsota betona, ar laiku zaudē krāsu un paliek pelēks. Un tam nav kontrasta ar ietves segumu un daktilo segumu. Mēs vienojāmies, ka vēsturiskajā centrā tas ir balts. Baltās brīdinošās joslas ir no daktilā jeb punktveida bruģa. Tas tumšākais, ko jūs redzat, ir betona bruģis ar skalotu virsmu. Tas mazāk slīd. To mēs ieklājām visās vietās, kur cilvēki staigā vairākos virzienos – iebrauktuvēs, krustojumos un pieturvietās.

Pieturvietās mēs ieklājām arī brīdinošo joslu. Tā ir 60 centimetrus plata josla un atrodas 30 centimetrus no brauktuves. Tās ir Eiropas vadlīnijas. Kad vājredzīgi cilvēki iet uz tramvaju, viņi jūt brīdinošo zīmi un zina, ka tur ir bīstama zona. Parasti bruģis ir melns, bet vadlīnija ir spilgti balta. Mēs izgājām uz kompromisu, lai neveidotu melnu bruģi, ir izveidots krāsains, bet tas veido spilgtu kontrastu ar brīdinošo joslu. Piemēram, Maskavā ar biezu dzeltenu krāsu uzkrāsoja uz ietves, bet Rīgā ne Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, ne Attīstības departaments tādu negribēja. Vājredzīgie cilvēki saka, ka viņi dzelteno krāsu redz labāk nekā jebkuru citu. Vācijā šī josla ir balta.

Negludā jeb vadošā līnija ir visas Barona ielas garumā, lai cilvēks, kas iet ar spieķi, jūt, ka pa kreisi ir šķēršļu josla. Tādas tiek ieklātas gar fasādes pusi, kur ir kāpnes, lūkas, kā arī kreisajā pusē. Tāpat pie citiem šķēršļiem – pieturvietu zīmēm, apstādījumiem. Jūs pamanīsiet, ka visi šķēršļi ir apstrādāti ar šo bruģīti.

- Bet arī tā ietves daļa, kas paredzēta vienkāršiem gājējiem, ir raiba un bez kaut kāda konkrēta raksta, vienkārši haotiski.

- Tas ir trīs krāsu color mix. Paskatieties uz zviedru bruģi, tas arī ir ļoti dažādas krāsas, tur nav smuki zīmējumi. Tā krāsa fotogrāfijās ir spilgta, pagaidām ir spilgta, bet betonam ir tāda īpašība, ka pēc gada paliek pieklusinātāki toņi. Arī tagad pie Vērmanes dārza, kur ir cits apgaismojums, tas izskatās viendabīgāks. Tad, kad tas ir slapjš, tas arī ir citādāks. Pie Dabas muzeja ir ieklāts tāds pats. Un pretī pie Mūzikas akadēmijas arī. Mūzikas akadēmijas ēka ir krāsota zaļganpelēkos toņos, un tie toņi saspēlējas ar ietvi tā, ka vairāk izceļ pelēkos un baltos. Bet otrā pusē tiek izcelti rozīgie un tumšākie. Viņš dažādos apgaismojumos dažādi spēlē.

Man nebija līdz galam skaidrs, ka viņš tā spēlēsies, bet man ir liels prieks, ka notiek tāda krāsu spēle, jo vēsturiski pie katras ēkas bija savs bruģītis, jo katrs saimnieks lika pats. Mēs to šoreiz nevarējām īstenot, jo nebija iespējams saskaņot ar katras mājas īpašnieku. Saskaņot ar katru mājas īpašnieku nebija padarāms darbs.

Barona ielas ietve mums parāda, ka ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Diemžēl cilvēki to nesaprot. Cilvēki domā, ka tas ir mans izdomājums vai kaut kāds īpašs dizains. Man ir liels prieks, ka Barona iela ir mazs solītis, kas tuvinās mūsu sabiedrību tolerancei.

Josla pie ielas braucamās daļas ir labiekārtojuma josla. Es gribēju, lai visa labiekārtojuma josla ir no granīta bruģīša šķeltā, kas tagad ir vadlīnijā, bet tas izmaksā ļoti dārgi. Tādēļ mēs to samazinājām un vienojāmies, ka tā būs no skalotā bruģa, kas labi saskaņojas ar šķelto bruģi.

Uz Barona ielas mēs tagad redzam vājredzīgiem cilvēkiem paredzētu joslu, labiekārtojuma joslu un brīvas kustības joslu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

FotoLatvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā iesniedzu prasības pieteikumu par iestādes nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, kuras ietvaros lūdzu tiesu:
Lasīt visu...

6

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

FotoPatiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu vai arī pircēju intereses vairošanai par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu iegādi izmanto Baiļu triloģijas popularitāti.
Lasīt visu...

6

Brīvība meža īpašniekiem?

FotoSen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrādei privātajos mežos, kokrūpniecības nozare, nebēdājot par zāģbaļķu trūkumu, varēja investēt attīstībā un nostiprināties starptautiskajos tirgos, skarbā realitāte ir atgriezusies, liekot Latvijas zāģētavām domāt, kā organizēt savu darbību ierobežota resursu daudzuma apstākļos”. (Par to jau tolaik rakstīju šeit.)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...