Arhīva lasītavas reģistrs atklāj – Vonsovičs, iespējams, mēģinājis noskaidrot „Kolaboranta” saturu un izsekot grāmatas izdevēju
PIETIEK24.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējais padomju tautas tiesnesis un okupācijas varas kolaborants, tagadējais advokāts un miljonārs Romualds Vonsovičs ir ne tikai centies nepieļaut grāmatas „Kolaborants” reklāmas pārraidīšanu „sabiedriskajā” Latvijas Televīzijā, tai jau oktobra beigās nosūtot oficiālu iesniegumu, bet arī, ļoti iespējams, mēģinājis noskaidrot „Kolaboranta” saturu un pat izsekot Lato Lapsu, kas ir grāmatas izdevēju pārstāvis.
Kā rāda Nacionālā arhīva Bezdelīgu ielas ēkas lasītavas apmeklētāju reģistrs, 6. novembrī to pēdējoreiz pirms ilgāka pārtraukuma apmeklējis Lato Lapsa. Savukārt jau dienu vēlāk, 7. novembrī lasītavā bijis klāt Romualds Vonsovičs, kura vārds iepriekš lasītāju reģistra žurnālā nebija manāms.
Kādu tieši „zinātnisko darbu” arhīvā tieši vienu dienu ir ienācis prātā veikt advokātam un grāmatas „varonim”, nav zināms. Taču Bezdelīgu ielas arhīvs ir tieši tā vieta, kur glabājas pāri palikušie padomju tautas tiesneša Romualda Vonsoviča astoņdesmitajos gados taisītie spriedumi - tie, kuri nav "mistiski pazuduši" Augstākajā tiesā (Vonsovičs savulaik bija arī Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesis).
Tiesa, šī nav pirmā šāda veida "sagadīšanās", - "pavisam nejauši" arī Vonsoviča iesniegums, brīdinot Latvijas Televīziju par nepieļaujamību pārraidīt "Kolaboranta" reklāmu, "sabiedriskajā" televīzijā saskaņā ar tās skaidrojumu bija saņemts 31. oktobrī - tieši dienā, kad izdevēji bija LTV vērsušies ar pieprasījumu par cenām reklāmas klipa izvietošanai, grāmatas nosaukumu nemaz iesniegumā nemaz neminot.
„Pacietieties, Vonsoviča kungs. Ilgi jau vairs nebūs jāgaida – vismaz „Kolaboranta” pirmā daļa noteikti ne,” advokātu aicina grāmatas izdevēji.
Kā zināms, YouTube ir publiskots grāmatas „Kolaborants” reklāmas video, kas pirmoreiz sniedz plašāku ieskatu grāmatas saturā, lakoniski aprakstot vairākus kādreizējā padomju tautas tiesneša un okupācijas varas kolaboranta Romualda Vonsoviča taisītus spriedumus džemperu tirgotājiem, sieviešu mēteļu šuvējiem un citiem „spekulantiem” un „parazītiem”.
Kamēr „sabiedriskajos” medijos – gan Latvijas Televīzijā, gan Latvijas Radio „Kolaboranta” reklāma ir aizliegta, Pietiek jau ir publicējis gan šo video, gan arī tajā minēto „noziegumu” un „pelnīto sodu” uzskaitījumu:
„Noziegums - “parazītisks dzīvesveids” un bezstrādes ienākumu gūšana, nododot tukšo taru.
Padomju tiesneša Romualda Vonsoviča spriedums - pusotrs gads cietumā
Noziegums - tēju nopirka par nepilniem trim rubļiem, bet pārdeva par septiņiem
Padomju tiesneša Romualda Vonsoviča spriedums - labošanas darbi ar 15% mēnešalgas ieturējumu
Noziegums – mēģinājums tālākpārdot simt kreklus
Padomju tiesneša Romualda Vonsoviča spriedums - divarpus gadi stingrā režīma cietumā un mantas konfiskācija
Noziegums – nopirka sešus džemperus, vienu pārdeva, gribēja pārdot arī pārējos
Padomju tiesneša Romualda Vonsoviča spriedums - labošanas darbi ar 20% mēnešalgas ieturējumu
Noziegums - sieviešu mēteļu šūšana un pārdošana
Padomju tiesneša Romualda Vonsoviča spriedums – trīs gadi cietumā
Noziegums - džinsu tirgošana
Padomju tiesneša Romualda Vonsoviča spriedums – divarpus gadu cietumā
Noziegums - mēģinājums tālākpārdot kostīmu
Padomju tiesneša Romualda Vonsoviča spriedums - labošanas darbi ar 15% mēnešalgas ieturējumu
Noziegums - gribēja iegādāties valūtu, lai nopirktu importa radioaparatūru
Padomju tiesneša Romualda Vonsoviča spriedums – pusotrs gads cietumā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
