Iesaki rakstu: 
Ne tikai smalkajam S klases mersedesam, ar kuru it kā pārvietojas pludmales uzkopēju pāris, lai bagāžniekā vestu peldvietas atkritumus, bet arī 24 pašvaldības darbiniekiem izsniegtas atļaujas iebraukšanai Rīgas pludmalēs. Rīgas dome skaidro, ka tas esot nepieciešams pludmaļu apsekošanai.
Saskaņā ar Rīgas valstspilsētas Mājokļu un vides departamenta sniegto informāciju šogad izsniegtas 117 atļaujas iebraukšanai pludmalē. Lielākais skaits - 40 - izsniegtas dažādu pasākumu rīkotājiem un dalībniekiem.
Savukārt 24 atļaujas saņēmuši pašvaldību darbinieki. Kā informē Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, šīs caurlaides izsniegtas pludmaļu un to infrastruktūras apsekošanai, uzraudzībai un tamlīdzīgiem darbiem. Caurlaides saņēmuši Mājokļu un vides departamenta, Satiksmes departamenta, Administratīvās inspekcijas, Apkaimju iedzīvotāju centra un Pašvaldības policijas darbinieki.
Atļaujas vēl izsniegtas: 21 – peldvietu apsaimniekotājiem, 17 – vasaras kafejnīcu, saldējumu kiosku u.tml. tirgotājiem, 15 – blakus esošo zemes gabalu īpašniekiem piekļuvei savam īpašumam. 40 īslaicīgās vai vienreizējās atļaujas izsniegtas dažādu pasākumu organizētājiem vai dalībniekiem
Kā jau ziņots, Vakarbuļļu pludmalē regulāri mēdz iebraukt automašīna ar Latvijas numurzīmēm, kurai uz priekšējā paneļa atrodas karodziņš Krievijas Federācijas karoga krāsās, kā arī Rīgas domes mājokļu un vides departamenta izsniegta atļauja iebraukt visās Rīgas pilsētas pludmalēs. Turklāt atļauja izsniegta nevis konkrētajam spēkratam, bet derīga jebkuram auto, kura logā tā tiek ievietota.
Kā Pietiek noskaidroja Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, konkrētā caurlaide izsniegta uzņēmumam SIA “Vizii urban”, kas nodarbojoties ar Rīgas valstspilsētas peldvietu un aktīvo atpūtas zonu pie ūdenstilpēm sagatavošanu peldsezonai un uzturēšanu.
Pēc Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatora Mārtiņa Vilemsona sniegtās informācijas, caurlaide izsniegta peldvietu teritoriju Vakarbuļļos, Daugavgrīvā, Ķīpsalā un Lucavsalā apsaimniekošanai.
“Caurlaidi izņēmis uzņēmuma vecākais darbu uzkopšanas vadītājs, kas arī norādīts kā atbildīgais līguma saistību izpildes organizēšanai un nodrošināšanai,” skaidro domes pārstāvis, kurš arī saņēmis uzņēmuma paskaidrojumu par konkrēto auto un to, kādēļ tam logā rēgojas Krievijas karogs.
Kā pašvaldībai paskaidrots SIA “Vizii urban”, automobilis piederot “Vizii urban” darbiniekiem – vīram un sievai. “Tas reģistrēts uz sievas vārda, kura pēc tautības ir lietuviete, tāpēc uz paneļa ir uzlikts Lietuvas karogs, kas ir izbalējis saulē,” par agresorvalsts simbolikas izmantošanu skaidrojusi kompānija, izklāstam pievienojot arī foto par krāsu izmaiņām saulē.
“Darbinieks kopā ar sievu uzkopj Vakarbuļļu pludmali – viņi to apseko vairākas reizes dienā, piemēram, lai pārbaudītu un iztukšotu pilnos atkritumu konteinerus, lai savāktu atkritumus no pludmales, darbinieks arī vada smago tehniku, ar ko tiek uzkopta pludmale, u.tml. Abi darbinieki dzīvo 200 m attālumā no pludmales, tāpēc, pirmkārt, viņiem nav vērts braukt atpūsties līdz pludmalei; otrkārt, šis darbs abiem ir ērts, jo tas nav jāveic astoņas stundas dienā un atrodas blakus mājām. Ar automobili brauc līdz pludmalei tikai darbu veikšanai, jo tā bagāžas nodalījumā tiek vesti savāktie atkritumi, kā arī tajā tiek pārvadāti darbarīki pludmales uzkopšanai,” teikts SIA “Vizii urban” paskaidrojumā Rīgas domei.
Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, darbinieki “Vizii urban” esot norādījuši savu dzīvesvietas adresi, kas parādās arī kā automobiļa reģistrācijas adrese, un tā atrodas blakus šai pludmalei.
“Uzņēmumā ir salīdzinoši daudz darbinieku, īpaši sētnieki, kuriem ir vairākas darbavietas. Arī šiem abiem darbiniekiem papildus darbam “Vizii urban” ir arī cits darbs,” uzsver uzņēmums.
Ņemot vērā šo notikumu, „Vizii urban” turpmāk sola nodrošināt, ka nemarķēti automobiļi netiks novietoti, izmantojot Rīgas domes izsniegtu atļauju. Tāpat uzņēmums sola atkārtoti apsekot visus darbiniekus, kuriem šīs atļaujas ir izsniegtas.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
