Arī 30 000 mūsējo grib tikt pie nodokļu maksātāju naudas
Latvijas Pilsoniskā alianse26.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
19.marta Ministru kabineta sēdē, reaģējot uz nevalstisko organizāciju aicinājumiem skatīt to, kā Covid-19 krīze ietekmē arī nevalstisko sektoru un rast risinājumus, kā atbalstīt arī biedrības un nodibinājumus krīzes seku pārvarēšanai, lēma uzdot Kultūras ministrijai sagatavot informatīvo ziņojumu par to, kāda ir Covid-19 krīzes ietekme uz visu nevalstisko sektoru un kādi atbalsta mehānismi ir nepieciešami.
Līdz ar to Latvijas Pilsoniskā alianse saņēmusi vēstuli no Kultūras ministrijas, kurā norādīts, ka apzinās nevalstiskā sektora lomu saliedētas un pilsoniski aktīvas un līdzatbildīgas sabiedrības attīstībā un valsts izaugsmē. Ir skaidri redzams NVO pienesums un nozīmīgā loma sabiedrībā - gan īstenojot dažādas iniciatīvas, gan nodrošinot pakalpojumus daudzveidīgām mērķa grupām, tāpēc ir svarīgi šajā krīzes laikā sniegt atbalstu arī NVO.
Lai izvērtētu vajadzību, apmēru un efektīvākos atbalsta risinājumus Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai Kultūras ministrija lūdz sniegt konkrētu informāciju par to, kuras NVO būtu prioritāri atbalstāmas un pēc kādiem kritērijiem tas tiek noteikts; kuras NVO var sniegt ieguldījumu Covid-19 radīto seku pārvarēšanai; kādi ir prognozētie plānotie zaudējumi; kādi būtu efektīvākie atbalsta pasākumu īstenošanas mehānismi valsts, pašvaldību un paša sektora līmenī u. c. jautājumus.
Atbildes uz šiem jautājumiem jau tiek gatavotas un tuvākajā laikā tiks iesniegtas Kultūras ministrijai. Par pamatu atbildēm izmantosim aptaujas anketā sniegtās atbildes, iesūtītos un mutiski paustos dažādu NVO viedokļus, kā arī 19.martā ārkārtas tikšanās laikā izteiktos priekšlikumus.
Kā iepriekš ziņojām, reaģējot uz to, ka publiskā pārvalde lemj par atbalsta mehānismiem uzņēmējiem šonedēļ, bet joprojām politiskajā dienaskārtībā nebija iekļauts atbalsts nevalstiskajām organizācijām, Latvijas Pilsoniskā alianse organizēja ārkārtas attālināto NVO tikšanos, lai kopīgi vienotos par turpmākajiem soļiem un diskutētu par iespējamajiem risinājumiem.
Tikšanās laikā tika pārrunāta Covid-19 krīzes ietekme uz dažādu jomu organizācijām. Daudzas organizācijās norādīja, ka to darba apjoms šajās krīzes laikā neapstājas, bet pat palielinās. Tāpat tika akcentēta pašvaldību nevienprātība, kas traucē sniegt papildu palīdzību, - ja Rīgas pašvaldība turpina atbalstīt pakalpojumu sniedzējus, ir iespēja uzņemt jaunus palīdzības meklētājus, tad Liepājas pašvaldība to aizliedz.
Sarunā iesaistītie bija vienisprātis, ka nevalstiskais sektors neatšķiras no uzņēmēju vides, bieži vien pilda pat svarīgāku funkciju, tāpēc NVO nedrīkst izslēgt no atbalsta sistēmas. Tāpēc neizpratni rada valdības dalījums – uzņēmēji un nevalstiskais sektors. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šobrīd nevalstiskajā sektorā strādā aptuveni 30 000 nodarbinātie, kuri ir darba ņēmēji, gluži tāpat kā uzņēmumā, tāpēc arī nevalstiskajā sektorā strādājošajiem būtu jāsaņem tās pašas sociālās garantijas, kādas tās paredz privātajam sektoram.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
