Arī 30 000 mūsējo grib tikt pie nodokļu maksātāju naudas
Latvijas Pilsoniskā alianse26.03.2020.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
19.marta Ministru kabineta sēdē, reaģējot uz nevalstisko organizāciju aicinājumiem skatīt to, kā Covid-19 krīze ietekmē arī nevalstisko sektoru un rast risinājumus, kā atbalstīt arī biedrības un nodibinājumus krīzes seku pārvarēšanai, lēma uzdot Kultūras ministrijai sagatavot informatīvo ziņojumu par to, kāda ir Covid-19 krīzes ietekme uz visu nevalstisko sektoru un kādi atbalsta mehānismi ir nepieciešami.
Līdz ar to Latvijas Pilsoniskā alianse saņēmusi vēstuli no Kultūras ministrijas, kurā norādīts, ka apzinās nevalstiskā sektora lomu saliedētas un pilsoniski aktīvas un līdzatbildīgas sabiedrības attīstībā un valsts izaugsmē. Ir skaidri redzams NVO pienesums un nozīmīgā loma sabiedrībā - gan īstenojot dažādas iniciatīvas, gan nodrošinot pakalpojumus daudzveidīgām mērķa grupām, tāpēc ir svarīgi šajā krīzes laikā sniegt atbalstu arī NVO.
Lai izvērtētu vajadzību, apmēru un efektīvākos atbalsta risinājumus Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai Kultūras ministrija lūdz sniegt konkrētu informāciju par to, kuras NVO būtu prioritāri atbalstāmas un pēc kādiem kritērijiem tas tiek noteikts; kuras NVO var sniegt ieguldījumu Covid-19 radīto seku pārvarēšanai; kādi ir prognozētie plānotie zaudējumi; kādi būtu efektīvākie atbalsta pasākumu īstenošanas mehānismi valsts, pašvaldību un paša sektora līmenī u. c. jautājumus.
Atbildes uz šiem jautājumiem jau tiek gatavotas un tuvākajā laikā tiks iesniegtas Kultūras ministrijai. Par pamatu atbildēm izmantosim aptaujas anketā sniegtās atbildes, iesūtītos un mutiski paustos dažādu NVO viedokļus, kā arī 19.martā ārkārtas tikšanās laikā izteiktos priekšlikumus.
Kā iepriekš ziņojām, reaģējot uz to, ka publiskā pārvalde lemj par atbalsta mehānismiem uzņēmējiem šonedēļ, bet joprojām politiskajā dienaskārtībā nebija iekļauts atbalsts nevalstiskajām organizācijām, Latvijas Pilsoniskā alianse organizēja ārkārtas attālināto NVO tikšanos, lai kopīgi vienotos par turpmākajiem soļiem un diskutētu par iespējamajiem risinājumiem.
Tikšanās laikā tika pārrunāta Covid-19 krīzes ietekme uz dažādu jomu organizācijām. Daudzas organizācijās norādīja, ka to darba apjoms šajās krīzes laikā neapstājas, bet pat palielinās. Tāpat tika akcentēta pašvaldību nevienprātība, kas traucē sniegt papildu palīdzību, - ja Rīgas pašvaldība turpina atbalstīt pakalpojumu sniedzējus, ir iespēja uzņemt jaunus palīdzības meklētājus, tad Liepājas pašvaldība to aizliedz.
Sarunā iesaistītie bija vienisprātis, ka nevalstiskais sektors neatšķiras no uzņēmēju vides, bieži vien pilda pat svarīgāku funkciju, tāpēc NVO nedrīkst izslēgt no atbalsta sistēmas. Tāpēc neizpratni rada valdības dalījums – uzņēmēji un nevalstiskais sektors. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šobrīd nevalstiskajā sektorā strādā aptuveni 30 000 nodarbinātie, kuri ir darba ņēmēji, gluži tāpat kā uzņēmumā, tāpēc arī nevalstiskajā sektorā strādājošajiem būtu jāsaņem tās pašas sociālās garantijas, kādas tās paredz privātajam sektoram.
Seko mums 
Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Enerģētiskā
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
