Arī 30 000 mūsējo grib tikt pie nodokļu maksātāju naudas
Latvijas Pilsoniskā alianse26.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
19.marta Ministru kabineta sēdē, reaģējot uz nevalstisko organizāciju aicinājumiem skatīt to, kā Covid-19 krīze ietekmē arī nevalstisko sektoru un rast risinājumus, kā atbalstīt arī biedrības un nodibinājumus krīzes seku pārvarēšanai, lēma uzdot Kultūras ministrijai sagatavot informatīvo ziņojumu par to, kāda ir Covid-19 krīzes ietekme uz visu nevalstisko sektoru un kādi atbalsta mehānismi ir nepieciešami.
Līdz ar to Latvijas Pilsoniskā alianse saņēmusi vēstuli no Kultūras ministrijas, kurā norādīts, ka apzinās nevalstiskā sektora lomu saliedētas un pilsoniski aktīvas un līdzatbildīgas sabiedrības attīstībā un valsts izaugsmē. Ir skaidri redzams NVO pienesums un nozīmīgā loma sabiedrībā - gan īstenojot dažādas iniciatīvas, gan nodrošinot pakalpojumus daudzveidīgām mērķa grupām, tāpēc ir svarīgi šajā krīzes laikā sniegt atbalstu arī NVO.
Lai izvērtētu vajadzību, apmēru un efektīvākos atbalsta risinājumus Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai Kultūras ministrija lūdz sniegt konkrētu informāciju par to, kuras NVO būtu prioritāri atbalstāmas un pēc kādiem kritērijiem tas tiek noteikts; kuras NVO var sniegt ieguldījumu Covid-19 radīto seku pārvarēšanai; kādi ir prognozētie plānotie zaudējumi; kādi būtu efektīvākie atbalsta pasākumu īstenošanas mehānismi valsts, pašvaldību un paša sektora līmenī u. c. jautājumus.
Atbildes uz šiem jautājumiem jau tiek gatavotas un tuvākajā laikā tiks iesniegtas Kultūras ministrijai. Par pamatu atbildēm izmantosim aptaujas anketā sniegtās atbildes, iesūtītos un mutiski paustos dažādu NVO viedokļus, kā arī 19.martā ārkārtas tikšanās laikā izteiktos priekšlikumus.
Kā iepriekš ziņojām, reaģējot uz to, ka publiskā pārvalde lemj par atbalsta mehānismiem uzņēmējiem šonedēļ, bet joprojām politiskajā dienaskārtībā nebija iekļauts atbalsts nevalstiskajām organizācijām, Latvijas Pilsoniskā alianse organizēja ārkārtas attālināto NVO tikšanos, lai kopīgi vienotos par turpmākajiem soļiem un diskutētu par iespējamajiem risinājumiem.
Tikšanās laikā tika pārrunāta Covid-19 krīzes ietekme uz dažādu jomu organizācijām. Daudzas organizācijās norādīja, ka to darba apjoms šajās krīzes laikā neapstājas, bet pat palielinās. Tāpat tika akcentēta pašvaldību nevienprātība, kas traucē sniegt papildu palīdzību, - ja Rīgas pašvaldība turpina atbalstīt pakalpojumu sniedzējus, ir iespēja uzņemt jaunus palīdzības meklētājus, tad Liepājas pašvaldība to aizliedz.
Sarunā iesaistītie bija vienisprātis, ka nevalstiskais sektors neatšķiras no uzņēmēju vides, bieži vien pilda pat svarīgāku funkciju, tāpēc NVO nedrīkst izslēgt no atbalsta sistēmas. Tāpēc neizpratni rada valdības dalījums – uzņēmēji un nevalstiskais sektors. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šobrīd nevalstiskajā sektorā strādā aptuveni 30 000 nodarbinātie, kuri ir darba ņēmēji, gluži tāpat kā uzņēmumā, tāpēc arī nevalstiskajā sektorā strādājošajiem būtu jāsaņem tās pašas sociālās garantijas, kādas tās paredz privātajam sektoram.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
