Iesaki rakstu: 
Nodibinot biedrību Latvijas attīstībai, kopā ar Vienotības lielajiem sponsoriem no partijas distancējušies Edgars Jaunups un Einars Repše, formāli paliekot partijā, tomēr Vienotībā ir arī citi politiķi, kas bijuši atvērti neafišētām sarunām ar atklātībā negaidīti iznākušajiem "naudas maisiem", starp kuriem ir ekonomikas ministra Arta Kampara laikā gan ar valsts obligātā iepirkuma kvotām, gan subsīdijām un ES fondu naudu lutinātie Donāts Vaitaitis, Uldis Mierkalns, Olafs Berķis.
Pastāv versija, ka jauna politiskā spēka dibināšana, ko pieļāvusi biedrība, ir tikai plāns "B" un pagaidām cilvēki, kuri, tēlaini runājot, no Vienotības aizgājuši ar tās kasi, vēlas nodemonstrēt partijai, kurš ir tās saimnieks. Šādā variantā dažu "saimnieciski domājošu" politiķu viedoklis Vienotības iekšienē var partiju virzīt uz kompromisiem ar tās neapmierinātajiem sponsoriem.
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, arī partijas līderei pietuvinātais ietekmīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs - tie ir tikai daži no partijas cilvēkiem, kuri ir bijuši atvērti gan sarunām ar politiskos lēmumos ieinteresētiem uzņēmējiem, gan no partijas lēmumu pieņemšanas atbīdīto Jaunupu.
Kad pēc Vladimira Vaškeviča krimināllietā atrodamajos sarunu ierakstos kompromitētā Jaunupa atstumšanas no lēmumu ietekmēšanas partijā izskanēja jautājums, kurš būs jaunais Vienotības "kasieris", Kampars un partijas Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis bija pirmie uzņēmēju un politikas kuluāros piesauktie. Abi arī partijas iekšienē un kontaktos ar uzņēmējiem bija demonstrējuši šādas ambīcijas. Apspriežoties ar Jaunupu jau pēc viņa atstumšanas dažādās Rīgas kafejnīcās bija manāms arī Reirs.
Zaķis pa hierarhijas kāpnēm Jaunajā laikā uzlēca strauji, kad 2007. gadā negaidīti tika iecelts par partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāju. Tas sakrita ar laiku, kad partijai nebija sevišķi laba finansiālā situācija un tā sēdēja opozīcijā. Tas arī bija laiks, kad nostiprinājās Jaunā laika attiecības ar tā dēvētajiem Lemberga oponentiem, kurus pārstāvēja nu Repšes un Jaunupa biedrībā no aizkulisēm iznākušais Olafs Berķis.
Ar Ventspils tranzītbiznesu saistīti avoti Pietiek stāsta, ka tobrīd Zaķis izraudzīts kā "tolerants cilvēks, ar kuru var runāt", lai gan ar laiku secināts, ka "viņš ir vairāk runātājs, nevis darītājs". Lemberga oponentus apstākļos, kad politiku valstī veidoja Tautas partija, LPP/LC un Lemberga kontrolētā ZZS, biedēja iespēja, ka politiķi var mainīt Jāņa Maizīša vadītās ģenerālprokuratūras kursu. Tas bija labvēlīgs pret Ventspils mēru karu sākušajam Berķim un viņa tolaik sabiedrotajam Oļegam Stepanovam. Tā Jaunais laiks ieguva turīgus sabiedrotos tā dēvētajā "tiesiskuma" tēmā. Tagad pazīmes rāda, ka Berķis vienojies ar Lembergu par ietekmes atgūšanu pār Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumiem.
Oficiāli ziedojumi no Berķa Jaunā laika kasē neienāca līdz pat 2010. gada rudenim, bet neoficiāli politiskie oponenti ironizēja - kopš sākušās partijas attiecības ar tā dēvētajiem labajiem ventspilniekiem, "Jaunā laika frakcijā kafija ir vienmēr".
Kamēr Vienotības iekšienē tiek diskutēts, vai Repše un Jaunups no partijas būtu izslēdzami jau tagad, vai nogaidīt, līdz uz viņu un sponsoru nule izveidotās biedrības Latvijas attīstībai bāzes tiek izveidota jauna partija, arī Vienotības ģenerālsekretārs un par finansēm atbildīgais Kampars nesen kļuvis par citas to pašu sponsoru vismaz daļēji finansētas biedrības algotu amatpersonu.
Kampars kļuvis par valdes priekšsēdētāju 15.februārī reģistrētajā biedrībā Latvijas-Ķīnas biznesa padome, kuras mērķis - lobēt Latvijas uzņēmēju intereses Ķīnā. Realitātē tas Kamparam arī nodrošinās regulārus ienākumus no Ulda Mierkalna kabatas. Biedrības juridiskā adrese ir Cēsu ielā 14, kur reģistrētas vairākas Mierkalnam vai viņa uzņēmumam Pata AB piederošas firmas. Mierkalns arī ir starp jaunās biedrības dibinātājiem, liecina Lursoft informācija. Kampara amats saskaņā ar biedrības statūtiem ir algots. Vienotības ģenerālsekretārs Pietiek neatklāja, kāds būs viņa algas apmērs, aizbildinoties, ka līgums vēl nav parakstīts.
Savu firmu Mierkalna uzņēmumam piederošā īpašumā nesen reģistrējis arī Kampara savulaik amatos bīdītais, viņa bijušais ekonomikas padomnieks, Vienotības biedrs Madars Lasmanis, kurš izcēlies ar dāsniem ziedojumiem partijai. Decembrī viņš Smiltenes novada Launkalnes pagasta īpašumā ar nosaukumu Silvas Lejas reģistrējis SIA Alūksnes agro. No Lursoft atrodamajiem dokumentiem redzams, ka piekrišanu šīs firmas juridiskās adreses reģistrēšanai sev piederošajā īpašumā devusi Mierkalna uzņēmumam Pata AB piederošā SIA Smiltenes MRS.
Lasmaņa ceļošana no Mierkalna firmām uz partijas sagādātiem amatiem un atkal atpakaļ ir turpinājusies gadiem, liekot uzdot jautājumu, vai, būdams amatpersona, politiķis no Vienotības sponsora firmas nav attālinājies tikai formāli. Vēl 2011.gada rudenī, kad Lasmanis bija Kampara padomnieks Ekonomikas ministrijā, viņa partijas biedri neoficiāli norādīja: privātās sarunās Lasmanis neslēpj, ka menedžē Mierkalnam piederošas fabrikas celtniecību Pleskavas apgabalā. Kad Pietiek Lasmanim lūdza šīs ziņas apstiprināt un paskaidrot, kā šī nodarbe savienojama ar amatu EM, politiķis no komentāriem atteicās.
2005. gada nogalē vēl 8.Saeimas laikā parlamentā tika virzīti Mierkalna biznesam izdevīgi grozījumi Mežu likumā. Tos lobēja toreiz Jaunā laika deputāts Madars Lasmanis. Nedēļu pēc likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā Mierkalns Jaunajam laikam ziedoja 5000 latu. Lursoft dati rāda, ka vēlāk laikā no 2007. gada 14. jūnija līdz 2009. gada 9. martam Lasmanis bija Mierkalnam piederējušās firmas SIA Bio Oil valdes loceklis.
Tikai 2011. gadā vien pirms Jaunā laika pārtapšanas Vienotībā Madars Lasmanis partijai paguva biedru naudā samaksāt 3000 latus, bet ziedojumos kopumā vēl 6098 latus. Ja Lasmanis šo naudu partijai ir ziedojis no saviem uzkrājumiem, tad viņš no tiem faktiski šķīries, jo 2011. gada oktobrī, amatu pametot iesniegtajā amatpersonas deklarācijā Lasmanis deklarējis 5000 eiro uzkrājumu skaidrā naudā un kopumā 7000 latu uzkrājumus bankās.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
