Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

6. martā bija Piedošanas svētdiena. Tā ir diena, kad cilvēki gan Krievijā, gan Ukrainā lūdz piedošanu un piedod viens otram par visu, ko viņi gada laikā ir sastrādājuši.

Es izjūtu nāvīgu kaunu par to, ko Krievija dara ar Ukrainu. Es nejūtos tiesīgs lūgt vai sagaidīt piedošanu.

Es nekad nepiedošu Vladimiram Putinam un visiem pārējiem, kas pastrādā šo noziegumu pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, kā arī pret Krieviju un mani personīgi.

Es rakstu kā privātpersona un kā Krievijas pilsonis, taču ne Krievijas vai citu tās pilsoņu vārdā. Man ir sarežģītas attiecības ar šo valsti. Es neesmu patriots un nemīlu pašpasludinātus patriotus. Kā saka Krievijā: "Ja kāds kliedz par patriotismu, tas nozīmē, ka kaut kur kaut kas ir nozagts." Tāpēc arī Putins nebija mana izvēle – kopš brīža, kad šis cilvēks parādījās pie politiskā horizonta.

Es piedalījos 1991. gada demokrātiskajā revolūcijā, aizstāvot Balto namu Maskavā, taču pēc tam ilgstoši dzīvoju iekšējā emigrācijā un ļoti daudz ceļoju pa visu pasauli. Tikai pēdējā desmitgadē man ir attīstījusies spēcīga interese par postpadomju telpu un Krieviju.

Es sāku daudz braukāt pa reģioniem – uzzināt, brīnīties, sašust, priecāties, just līdzi tiem, kuri apstākļu rezultātā kļuvuši par Krievijas impērijas milzīgās lauskas un postimperiālistiskā padomju totalitārā projekta iedzīvotājiem. Tagad man ir bail par viņiem, taču es nedomāju, ka pastāv kāds veids – kur nu vēl morāli pieņemams veids –, kā izbēgt no tām šausmām un pazemojuma, kuru viņiem un arī man tagad nāksies pārdzīvot.

Kad februāra beigās sākās Kijivas un Harkivas bombardēšana, bet pret Krieviju tika ieviestas stingras sankcijas, es "Feisbukā" ierakstīju, ka Krievijā sākas šausmīgu katastrofu laikmets. Bet – es piebildu – mūs vispār nevajag žēlot, katrā ziņā, kamēr uz mierīgām Ukrainas pilsētām krīt bumbas, bet daudzstāvenes apšauda ar "Grad" raķešu sistēmām. "Un neviens mums nepalīdzēs, un nevajag palīdzēt," es nocitēju dzejnieku Georgiju Ivanovu.

Es daudz reflektēju un vainoju sevi par pārāk asiem izteikumiem. Tā bija arī pēc šī spontānā, emocionālā ieraksta. Vai man ir tiesības uz šo "mūs" ar manu Krievijai daļēji piederīgās dzīves vēsturi? Vai man ir tiesības uz šo nežēlastību pret saviem līdzpilsoņiem? Vēl jo vairāk tāpēc, ka patiesībā man ir neprātīgi žēl lielākās viņu daļas.

Es neuzskatu sevi par tik lielu domātāju, lai teoretizētu par tik nopietnu jautājumu kā kolektīvā vaina, taču kā žurnālistam man ir priekšstats par Krievijas sabiedrību un arī par to, kuru un par ko tajā var vainot.

Noziedzīgās pavēles bombardēt un apšaudīt mierīgos iedzīvotājus ir izteikuši un īstenojuši konkrēti cilvēki, kas ir daļa no Putina varas vertikāles, sākot no šā mazā, pēdējās cilvēcības paliekas zaudējušā noziedznieka pašā augšā.

Ceru, ka agri vai vēlu starptautiskās, Ukrainas un Krievijas tiesas izskatīs visu šo cilvēku lietas un piespriedīs viņiem taisnīgus sodus. No mana redzespunkta būtu taisnīgi, ja Putinu tiesātu ārpus Krievijas, jo Putins joprojām ir Krievijas pilsoņu relatīvā vairuma izvēle, un šajā nozīmē tiesāšanai Krievijā nav jēgas – vajag tiesāt pašiem sevi.

Bet tiesāt sevi – nevis ārišķīgai paššaustīšanai, ne ārvalstu auditorijai, bet pašiem sevis dēļ – tās ir iemaņas, kuras Krievijas sabiedrībai un valstij tagad ir ļoti ātri jāiemācās, ja tās mērķis ir valsts saglabāšana, nevis sadalīšanās daudzās Ukrainās, kas pretējā gadījumā ir neizbēgami.

Man šķiet, ka Krievijas iedzīvotāji, kas līdzīgi man pieder pie pirmās postpadomju paaudzes, pirmām kārtām ir vainīgi pie tā, ka viņi nav kļuvuši par savas valsts pilsoņiem, bet palikuši tās padotie. Lai gan viņiem bija iespēja ietekmēt savas valsts likteni deviņdesmitajos un daļēji arī nultajos, tie izvēlējās pilnībā fokusēties uz savas privātās dzīves būvēšanu, politiku atdodot oligarhu grupējumiem, bandītiem un silovikiem.

Rezultātā, kad nultajos gados Krievijā ienāca liela nauda, valstī parādījās attīstīta patērētājsabiedrība, taču neradās pietiekami daudz pilsoņu, kas spēj nest atbildību par valsts nākotni.

Apātija, atteikšanās no piedalīšanās politikā – tas ir mūsdienu Krievijas sabiedrības iedzimtais grēks, kas tagad kā bumerangs atgriežas katrā šīs milzīgās valsts dzīvoklī un mājā.

Ja tu nenodarbojies ar politiku, politika nodarbojas ar tevi. Diemžēl šī vienkāršā aksioma nav bijusi acīmredzama lielākajai Krievijas iedzīvotāju daļai. Domāju, ka pamatā tam par iemeslu ir kolektīvā trauma no padomju perioda, kura viena puse bija tīrs genocīds, bet otra puse – sāja eksistence no pārējās pasaules atrautā sociālistiskā laulībā.

Aizsargreakcija uz traumu ir atsacīšanās no realitātes, kas to var pasliktināt. Retraumatizācija jautrajos deviņdesmitajos ieslēdza cilvēkos padomju instinktu – koncentrēties uz savu izdzīvošanu un ignorēt baiso realitāti sev apkārt.

Tā sabiedrībai – ne uzreiz, bet pakāpeniski – pazuda interese par Krievijas armijas noziegumiem Čečenijā, cilvēktiesību pārkāpumiem, bezkaunīgu korupciju un galu galā – par pakāpenisku valsts sagrābšanu, ko īstenoja neliela un cieši saliedēta Pēterburgas siloviku grupa ar Putinu priekšgalā.

Sabiedrības daļa, saukta par Putina vairākumu, uzsēdās uz patērnieciskuma un valsts telekanālu kvalitatīvās informatīvās izklaides adatas, kas ļoti lēnām un nemanāmi divu gadu desmitu laikā pāraugusi bezkaunīgā, galēji labējā, daudzās nozīmēs fašistiskā propagandā.

Diemžēl patērētājsabiedrības atslēgšanos no realitātes pavada empātijas atslēgšanās. Šobrīd tā ir sasniegusi traģiskas groteskas apmērus. Izrādās, daudzi nespēj ieslēgt sapratni un līdzcietību arī tad, kad zem krievu bumbām nonāk tādi paši krievvalodīgi cilvēki, kas dzīvo krievu rakstnieku vārdos nosauktās ielās Harkivā vai Čerņihivā.

Taču Krievijas sabiedrība nav monolīta, un Krievijā vienmēr bijuši arī atbildīgi pilsoņi. Viņi ir relatīvā mazākumā, taču absolūtos skaitļos runa ir par desmitiem miljonu cilvēku. Tās ir daudzas Latvijas. Vairums no tiem ir tādi, kas nepiekrīt pasīvi – "Eho Moskvi" klausītāji, "Doždj" skatītāji, "Novaja Gazeta" lasītāji. Vai viņus var tiesāt par pasivitāti? Droši vien.

Bet ir arī citi. Šie cilvēki sākumā atteicās no izdevīgas karjeras dažādās valsts institūcijās. 2011. gadā desmitiem tūkstoši šādu cilvēku sāka iziet demonstrācijās, bāzt muguras zem policijas stekiem, nokļūt policijas iecirkņos, saņemt 15 aresta dienas, bet reizēm – arī gadus cietumā. Pateicoties Navaļnijam, protestu kustība izlauzās no galvaspilsētas un izplatījās pa visu valsti.

Šodien tūkstošiem jaunu cilvēku iziet demonstrācijās pret noziedzīgo karu, zinot, ka par vārda "karš" izteikšanu viņiem draud 15 gadi Krievijas cietumā, kas dzīves apstākļu un vardarbības līmeņa ziņā nav ticis īpaši tālāk par Staļina gulagu.

Nedomāju, ka viņi ir pie kaut kā vainīgi. Drīzāk vainīgi ir tie, kas vēro šo cīņu kā futbola maču no sava eirodīvāna, nedomājot par to, kā viņus atbalstīt un kā palīdzēt. Vai tie, kuri uzskata, ka visi krievi ir vienādi un bezcerīgi.

Pats pārsteidzošākais Krievijā ir tas, cik ļoti šī valsts dzīves stilā un globālās kultūras iesaistē bija tuva Rietumiem, pirms tā uzbruka mierīgajai kaimiņvalstij un ierāva sevi vissmagākajā morālajā un politiskajā katastrofā. Kā vēl nekad pēdējo simts gadu laikā. Un diemžēl es labi redzu man pazīstamus, bīstamus psiholoģiskus un politiskus mehānismus daudzās citās valstīs – gan Rietumos, gan Austrumeiropā.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadsimtā šī mana, bet ne manis izvēlētā valsts ir mācība pārējām Eiropas un pasaules valstīm, no kurām daudzas pašas atrodas pussoli no savas attīstītā putinisma versijas aizas. Un diez vai šīs valstis to labi apzinās.

Pārpublicēts no satori.lv

Novērtē šo rakstu:

58
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...