Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā to, ka viens otrs pietiek.com aktīvs komentētājs pieprasa man rakstīt par Latviju, nevis Krieviju, šoreiz vēlos bilst dažas rindkopas par Kremļa centieniem graut stabilitāti Kolumbijā.
Acīmredzot Kremlim ir nopietnas intereses šajā Dienvidamerikas valstī, ja reiz uz turieni „misijā” tiek nosūtīts vesels bars spiegu un specdienestu darbinieku, - par to ziņo Dienvidamerikas mediji, kuri vēl nesen vērsa sabiedrības uzmanību uz Krievijas diplomātu izmešanu laukā no Kolumbijas par spiegošanu. Vēl mazliet senākā pagātnē (2016. gadā) Argentīna izsūtīja no valsts veselu bariņu Krievijas diplomātu par kokaīna kontrabandu, kas acīmredzot bija paredzēta Kremļa elitei. Todien, kad kokaīna krava tikai aizturēta, viss Krievijas Ārlietu ministrijas personāls, smagi noelsās.
Loģiski gribas pajautāt, kāda velna pēc Putins ir devis komandu saviem rīkļurāvējiem nodarboties ar spiegošanu Kolumbijā, vai tam visam ir kāda stratēģiska nozīme? Patiesībā, ja atceramies Navaļnija stāstu par Putina rozā leļļu pili Gelendžikā, tad var teikt, ka tā varētu būt kārtējā Putina prāta aprobežotības izpausme. Kā teikt, „cars lika, grušņiks izdarīja!”.
Bet, nopietni runājot, te būtu jāņem vērā viss Krievijas ārpolitikas plašais konteksts un Kremļa ārpolitikas galvenais mērķis – pēc iespējas diskreditēt vai pat iznīcināt demokrātiju un Rietumu vērtības. Nav noslēpums, ka Kremlis nepārtraukti nodarbojas ar spiegošanu, to skaitā ar diversiju veikšanu, visur, kur vien iespējams, it sevišķi Rietumos.
Krievu spiegi un ietekmes aģenti ir uz katra stūra, tie sen jau ir iefiltrējušies valstu valdībās, parlamentos un citās institūcijās, nemaz nerunājot par valstu stratēģiskajiem uzņēmumiem un starptautiskajām federācijām, piemēram, šaha, hokeja un ūdens polo federācijām. Turklāt viņiem nemaz nav jābūt krieviem, piemēram, Kalvītis, Lembergs un Šķēle ir ļoti labi paraugi! Neviens vairs nebrīnās par Putina neredzamās frontes „kaujinieku” kiberuzbrukumiem ASV, Vācijai un kaut vai dieva pamestajai Albānijai.
Brīžiem liekas, ka Putina dzīves misija ir sēt haosu visur, kur vien iespējams. Maskava atbalsta visas iespējamās kustības (gan politiskās, gan teroristiskās, gan zaļās un zilās), kas pretojas demokrātijai un uzskata, ka zeme ir plakana un, ka kaut kāda mistiska Pasaules valdība grib mūs visus nočipot, lai varētu mūs kontrolēt. Nē, nu kāda velna pēc Bilam Geitsam būtu vajadzīga kontrole pār visas pasaules pansionātu iemītniekiem?
Bet, atgriežoties pie Krievijas un Kolumbijas stāsta, piekritīsiet, ka Krievijai vienmēr ir bijis grūti samierināties ar demokrātiju kā tādu, jo demokrātija nepieļauj atklātu korupciju un atklātu tautas apzagšanu, tāpat kā tā nepieļauj mierīgu protestētāju dauzīšanu ar koka nūjām!
Kremlim Kolumbija ir kārtējā demokrātiskā valsts, kas ir tās drauga, proti, Venecuēlas ienaidniece. Kāds tur brīnums par to, ka Putins vienmēr ir atbalstījis gan Čavesa un tagad Maduro asiņaino režīmu, tāpat kā to dara Ķīna, Irāna un mums kaimiņos esošais Lukašenko kartupeļu režīms.
Zinot un apzinoties to visu, kāda velna pēc Kariņam vispār vajadzēja ielaisties ar Lukašenko hokeja čempionāta rīkošanas sakarā? Ceru, ka tagad premjers ir guvis mācību, iedevis pirkstiņu vecam kolhoza priekšsēdētājam. Varu saderēt, ka tuvāk maija sākumam Kremļa medijos varēsim lasīt Latvijai „glaimojošus” rakstus, kuriem būs pievienoti fotoattēli ar Kariņu, kurš bučojas ar nu jau par asiņaino kļuvušo Lukašenko režīmu. Par no Ķīnas nopirktajām sejas maskām, kuras ražotas uiguru piespieda darba koncentrācijas nometnēs, es domāju, šoreiz nav vērts daudz rakstīt. Dubultie standarti, stulbs naivums un pārlieku lokans mugurkauls!
Visticamāk Kremlis turpinās Kolumbijā darīt to pašu, ko līdz šim – spiegot un vārīt ziepes, lai audzētu savu ietekmi un kurinātu naidu pret Rietumiem, kā tas jau aktīvi notiek Venecuēlā, Bolīvijā un Nikaragvā.
Kolumbija joprojām ir ASV sabiedrotā, tātad – Venecuēlas ienaidniece. Tāpēc nav brīnums, ka Maskava atbalsta Maduro spiegu un bēgļu plūsmas nodrošināšanā Kolumbijas robežas virzienā. Kolumbijā ik dienu ierodas tūkstošiem bēgļu no Venecuēlas, sagādājot zināmas zobu sāpes Kolumbijas institūcijām.
Šādā kontekstā var teikt, ka Kremlim Kolumbija ir kārtējais kaujas lauks, kurā konfrontēt Rietumus un demokrātiju. Tas arī viss!
Avoti:
https://www.archyde.com/in-colombia-russian-spies-worked-the-old-way/
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
