Arī „Latvijas Avīzes” īpašnieks Berķis trekni „smēlis” no „Ventspils stipendiātu fonda”
PIETIEK09.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonākušie „izčākstējušās” „Ventspils stipendiātu” krimināllietas materiāli atklāj, ka arī Latvijas Avīzes īpašnieks, biedrības Latvijas attīstībai dibinātājs un partiju apvienības Attīstībai/Par lielsponsors Olafs Berķis vismaz pāris gadus „smēlis” no tā sauktā „Ventspils stipendiātu fonda”, kuram paredzētie līdzekļi akumulēti vairākās ārzonu firmās, to vidū Lihtenšteinā reģistrētajā Vitale Consulting. Laikā, kad Lihtenšteinas firmā Vitale tika uzkrāta nauda, kas, kā liecina krimināllietas materiāli, izmantota politisko partiju un politiķu pirkšanai, no tās uz, visticamākais, O. Berķim piederošu ārzonas firmu Telesia Ltd. pārskaitīti nepilni 2 miljoni dolāru.
Kā liecina atsevišķi tā sauktās „Ventspils stipendiātu lietas” dokumenti, kas nonākuši Pietiek rīcībā, uz O. Berķim kā patiesā labuma guvējam, visticamākais, piederošu ārzonas firmu Telesia Ltd. 2005.gadā un 2006.gadā no stipendiātu fonda dalītājas, Lihtenšteinas firmas Vitale pārskaitīti kopumā 1,9 miljoni dolāru. Šī nauda ar O. Berķi saistītās ārzonas Telesia kontā nonākusi četros maksājumos – divi, katrs 400 000 dolāru apmērā, veikti 2005.gadā, savukārt vēl 700 000 dolāru (maksājumos pa 400 000 un 300 000 dolāru) veikti 2006.gadā.
Noprotams, ka tā sauktās stipendiātu lietas izmeklētāji neizslēdz - šī no Vitale uz, iespējams, Berķa ofšoru „aizgājusī” nauda varētu būt izmantota arī ar politisko partiju pirkšanu saistītiem mērķiem. Turklāt pārskaitījumi no Vitale izmeklētājiem sējuši arī šaubas, ka Berķis, iespējams, iesaistījies shēmās, kas viņam ļāvušas izvairīties no nodokļu nomaksas Latvijā, līdzdarbojoties noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijā.
Kā Pietiek jau iepriekš atzinuši vairāki avoti, Lihtenšteinas ārzona Vitale Consulting bija viena no firmām, kurā tika akumulēta tā sauktā 5% fonda jeb „Ventspils stipendiātiem” paredzētā nauda. Tā tikusi nosmelta no naftas un naftas produktu tranzīta biznesa pakalpojumiem, kurus sniedza AS Ventspils nafta un AS Ventbunkers.
Turklāt Pietiek jau iepriekš publiskotie stipendiātu lietas dokumenti liecinājuši, ka nauda vairāku miljonu dolāru apmērā tā sauktā 5% fonda kasē 2004., 2005. un 2006. gadā nākusi no ārzonām. 2004. gadā to piepildījis maksātājs, kuru dēvē par Info kontu, savukārt 2005.gadā - ārzonu firmas Marvin un Vitale, 2006.gadā - tikai Vitale.
Lihtenšteinas firmas Vitale direktors bija Ventspils uzņēmējs Laimonis Junkers, kurš tika dēvēts par 5% fonda „kasieri.” Viņš 2007.gada sākumā, neilgi pirms Lemberga apcietināšanas (2007.gada martā) pazuda no Latvijas, bet 2009. gada rudenī 55 gadu vecumā mira Urugvajā.
O. Berķis gan medijos ir liedzies atzīt, ka jebkad būtu zinājis par tā sauktā stipendiātu fonda naudas plūsmu un tās izlietojumu. Taču no vairāku ar prokuratūru saistītu avotu teiktā nojaušams, ka O. Berķis, iespējams, ir viena no personām, kas, izmantojot ārzonu firmas un nodokļu apiešanas shēmas, iesaistījušās stipendiātu naudas dalīšanā.
Tā sauktais stipendiātu jeb 5% fonds tika izveidots ar naftas un naftas produktu tranzīta biznesu tieši nesaistītiem tēriņiem. Nauda tika uzkrāta ārzonās, pēc tam lielākoties skaidrā naudā izņemta, atvesta uz Latviju un „iztērēta” politisko partiju un politiķu pirkšanas mērķiem. Skaidra nauda kā norēķinu līdzeklis tikusi izvēlēta, lai nepaliktu banku pārskaitījumu „pēdas”. Netiešs apliecinājums skaidras naudas maksājumiem bija ekspremjera Induļa Emša 2006. gada rudeni valdības ēkā pazaudētais koferis, kurā atradās 10 000 dolāru.
Tā saukto Lemberga stipendiātu lietas izmeklēšanu, kuras ietvaros tiek izmeklēta politisko partiju, politiķu un valsts amatpersonu uzpirkšana vairāku gadu garumā, tam tērējot vismaz 7,5 miljonus dolāru, prokuratūrā sāka 2007.gada sākumā, taču, neraugoties uz ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera skaļiem apgalvojumiem, tā paklusām tā arī „izčākstēja”.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
