Arī mēs gribam nodokļu maksātāju naudu!
Latvijas Preses izdevēju asociācijas vēstule09.12.2025.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Priekšlikumi sagatavoti, neņemot vērā nozares skaidro un vairākkārt pausto aicinājumu nodrošināt pakāpenisku pāreju uz jauno modeli, kā arī faktiski ignorējot lielāko nacionālo mediju organizāciju viedokli, kas vairākkārt pausts Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdēs un citos darba formātos.
Esošais Mediju atbalsta fonda modelis ir izveidots plašu konsultāciju un kompromisu rezultātā, gadu no gada veicot labojumus atbalsta programmu nolikumos, lai nodrošinātu līdzsvarotu atbalstu sabiedriski nozīmīga satura radīšanai visdažādākajos medijos.
Šeit ņemtas vērā dažādu mediju kanālu specifiskās izmaksas dažādās pozīcijās un daļēji ņemta vērā institucionāla atbalsta nepieciešamība nacionālajiem medijiem. Kultūras ministrijas priekšlikumi fundamentāli mainītu gadu gaitā izveidoto atbalsta sistēmu.
Uzskatām, ka piedāvātās izmaiņas ir nepamatotas, var izraisīt nestabilitāti mediju atbalsta sistēmā un radīt negatīvu efektu mediju daudzveidībai.
Vienlaikus esam atvērti izmaiņām, jo saprotam, ka mediju vide strauji transformējas un kādreiz tikai drukātā formātā iznākušie masu saziņas līdzekļi ir kļuvuši multimediāli, ar interneta mediju sadaļām un audiovizuāliem kanāliem. Uzsveram, ka jebkurām izmaiņām ir jābūt izpētē balstītām.
Eksperimenti ar mediju atbalsta formām šobrīd nav pieļaujami. Tādēļ esam izteikuši priekšlikumu pakāpeniskai un prognozējamai pārejai uz citādu atbalsta modeli un esam to prezentējuši gan Kultūras ministrijai, gan SIF (Sabiedrības Integrācijas fonds) pārstāvjiem sarunu laikā.
Esam ieteikuši nākamgad lielāko daļu finansējuma atstāt konkursēt pēc “iepriekšējās” sistēmas, proporcionāli samazinot katrai mediju grupai paredzēto finansējumu, bet pārējo kā pilotprojektu konkursēt pēc Kultūras ministrijas piedāvātā varianta un tikai pēc tam, izvērtējot rezultātus, virzīties uz jauno vai citu variantu, tā saglabājot prognozējamību.
Nedrīkst pieļaut situāciju, kurā nonācām digitalizācijas atbalsta finansējuma konkursa laikā, kad Kultūras ministrija neieklausījās nozares iebildumos pret kārtējiem eksperimentiem un rezultātā valdībai nācās meklēt finansiālus risinājumus situācijas noregulēšanai. Mēs iestājamies par prognozējamu atbalsta sistēmu kvalitatīva mediju satura veidošanai.
Mediju uzņēmumiem ir nepieciešama stabilitāte, un tie sagaida, ka var paļauties uz izsvērtu politikas veidotāju rīcību. Sasteigtas un nepamatotas izmaiņas var atstāt negatīvu efektu uz sabiedriski nozīmīga satura pieejamību sabiedrībai un mediju daudzveidību.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
