Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Kur ziloņi kaujas, tur cieš zāle” - šis afrikāņu sakāmvārds trāpīgi raksturo situāciju, kurā valsts ieceltā “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni dēļ nonācis viens no kādreizējiem A/S Ventspils Nafta mazajiem akcionāriem, kurš savulaik privatizējis dažas akcijas par sertifikātiem. Tagad peļņas vietā viņam sanākušas tikai nepatikšanas un zaudējumi.

Viens no iepriekšējo gadu izplatītākajiem sabiedriskās domas momentiem - arestētās mantas izsaimniekotāja Rūdolfa Meroni darbības attiecoties tikai uz dažiem Ventspils miljonāriem un varbūt vēl viņiem piederoši uzņēmumu darbiniekiem, kamēr uz parastajiem Latvijas iedzīvotājiem tas nekādi neatsaucoties.

Taču pēdējās nedēļās Pietiek publicētie ekonomikas dati parāda, ka prokuratūras ieceltā Ventspils uzņēmumu “izsaimnieka” darbību rezultātā par daudziem miljoniem gadā kritušies mantas arestiem pakļauto uzņēmumu maksātie nodokļi valsts un pašvaldības budžetā, tikuši atlaisti darbinieku simti, bet atlikušie vispirms iebaidīti, piedraudot viņiem ar nākamo atlaišanas vilni, pēc kā viņiem samazinātas algas. Vislielākie zaudējumi vērojami tādās kompānijās kā A/S Kālija Parks, A/S Ventspils Tirdzniecības Osta, A/S Ventbunkers.

Taču tas nav vienīgais veids, kā R. Meroni darbību rezultātā cieš parastie iedzīvotāji. Pēc tam, kad šo Pietiek publicēto datu detalizēta analīze izskanēja vēl arī radio PIK FM ēterā, ar savu stāstu pie žurnālistiem vērsās Jurijs Z. - parasts pensionārs, kurš savulaik sertifikātu atlikumu bija ieguldījis A/S Ventspils Nafta akcijās, bet tagad R. Meroni afēru dēļ iedzīvojies tikai nepatikšanās.

Rietumukrainā savulaik dzimušais Jurijs Z., kurš tāpēc 1991. gada 24. augustā automātiski kļuvis par Ukrainas pilsoni, nodzīvojis Latvijā 46 gadus un pirms kāda laika devies pensijā. Deviņdesmitajos gados viņš par sertifikātiem privatizējis dzīvokli Pārdaugavā, savukārt ar dažiem pāri palikušajiem sertifikātiem pieteicies privatizēt dažas Ventspils Naftas akcijas, cik nu sanācis. Viņa mērķis nekad nav bijis gūt ātru peļņu, bet gan turēt akcijas ilgtermiņā, ko viņš arī darījis.

Tā tas noticis līdz 2015. gada nogalei, kad R. Meroni kontrolē esošās akciju sabiedrības Ventbunkers meitasuzņēmums A/S Latvijas Naftas Tranzīts pēkšņi izdomāja atbrīvoties no sev piederošajām A/S Ventspils Nafta (VN) akcijām, katru akciju pārdodot par 1,77 eiro, kamēr faktiskā cena vēlāk bija 4,56 eiro par katru VN akciju.

Šis aizdomīgais darījums, par kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisijā vēlāk tika ierosināta pārbaude, nozīmēja: VN lielākais akcionārs, Kipras ofšors Euromin Holdings vispirms izteica akciju obligāto atpirkumu, pēc tam - arī galīgo atpirkumu.

Galīgais atpirkums nozīmē: brīdī, kad biržā kotētas kompānijas lielākajam akcionāram pieder jau 95% akciju, visiem atlikušajiem mazajiem akcionāriem akcijas tiek atņemtas piespiedu kārtā par FKTK noteiktu cenu, nejautājot, vai paši akcionāri to maz vēlas.

Ventspils Naftai pēc privatizācijas visu etapu pabeigšanas 2006. gada oktobrī šādu mazo akcionāru, kam katram piederēja no dažām akcijām līdz dažiem simtiem akciju, bija ap 24 tūkstošiem. To vidū bija ne tikai tie, kas akcijas bija privatizējuši par sertifikātiem, bet arī kompānijas bijušie un esošie darbinieki, kam pienācās akcijas par to darbu, ko viņi bija ieguldījuši mūža garumā.

Galīgā atpirkuma procedūras noslēgumā visiem mazajiem akcionāriem piederošās akcijas tiek noņemtas no viņu vērtspapīru kontiem, un vietā tiek ieskaitīta nauda. Savukārt tiem akcionāriem, kuru akcijas glabājas nevis vērtspapīru kontos kredītiestādēs, bet brokeru sabiedrībās, Sākotnējā reģistrā vai Centrālajā depozitārijā, nauda jāsaņem caur Centrālo depozitāriju, kam to tur ieskaita pircējs.

Šeit arī sākušās Jurija Z. problēmas. Naudu no Centrālā depozitārija nevar izņemt skaidrā, to var tikai pārskaitīt. “Man kā Ukrainas pilsonim, kurš bieži brauc uz dzimteni, konts ir Ukrainas Privatbankā, nevis tās Latvijas meitasbankā, taču man piedāvāja naudu pārskaitīt tikai uz tādu kontu, kas atvērts kādā Latvijas kredītiestādē.”

Vispirms Jurijs Z. griezies Luminor bankā, vēloties atvērt jaunu kontu. Viņam pateikuši: Ukrainas pilsonim dokumentu pārbaude vien izmaksāšot 150 eiro, pie kam bez garantijas, ka šīs pārbaudes rezultātā kontu tiešām izdošoties atvērt - sekas cīņai ar nerezidentu naudas mazgātuvēm.

Jurijs pamatojis: “Es neesmu nerezidents - ārzemnieks, es jau 46 gadus esmu Latvijas rezidents, man te pieder nekustamais īpašums (dzīvoklis), ir deklarētā adrese jau desmitiem gadu garumā, ir darba stāžs, protu valsts valodu.” Tomēr Luminor klerki tos nav uzskatījuši par pietiekamiem argumentiem un joprojām prasījuši 150 eiro.

Tad Jurijs Z. noskaities un apstaigājis vēl vairākas bankas, līdz Meridian Trade Bank atzinuši viņu par Latvijas rezidentu un atvēruši kontu par nieka 5 eiro komisijas maksu, taču visas šīs laika tērēšanas un skraidīšanas vidū viņš kaut kur pazaudējis savu pasi ar dzeltenzilo “trijzobi” uz vāka.

Tā kā atrast to nav izdevies, nācies iet uz vēstniecību pēc jaunas pases, savukārt par jaunā parauga biometriskās pases izdošanu pašlaik jāmaksā valsts nodeva 810 hrivnu apmērā (pēc pašreizējā svārstīgā EUR/UAH kursa - starp 25 un 30 eiro).

Kad nu nelaimīgais Ukrainas pilsonis beidzot ticis pie svaigas pases un jauna konta, izrādījies, ka viss viņa guvums no VN akciju piespiedu pārdošanas ir nieka 51 eiro.

Uz jautājumu, vai viņš zina, kas ir Rūdolfs Meroni un kā viņa darbību rezultātā visiem mazajiem akcionāriem nācās piespiedu kārtā atdot savas akcijas Euromin Holdingam, Jurijs Z. rausta plecus - šādu uzvārdu viņš dzirdot pirmo reizi.

Novērtē šo rakstu:

41
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...