Arī Ramona Innusa būtu jāatstādina, bet Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra - jāreorganizē pilnībā
Pietiek lasītāja20.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms vairāk nekā gada pietiek.com vēstīja par peripetijām ap Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktora izvēli. Pēc Ērika Ivanova aiziešanas vispirms tika mēģināts šajā postenī iedabūt ministra padomnieku, tad rīkots formāls konkurss, bet galu galā ministra Sanda Ģirģena pēdējās darba dienās par iestādes vadītāju tika iecelta ministrijas ierēdne pilnīgi bez atbilstošas vadītāja pieredzes - Ramona Innusa.
Nu jau vairāk nekā gads ir nostrādāts, un kādi ir rezultāti. Meroni lieta – pietiek.com un Puaro nupat jau rakstīja. Īsi sakot, nekādi, viss paliek sliktāk.
Žogs uz robežas - Latvija atpaliek no citām valstīm gan žoga būvniecības ātrumā, gan kvalitātē. Pret Innusu un vēl vairākiem darbiniekiem ierosināts kriminālprocess par kaitējumu valstij, pārmērīgi izdabājot komersantam.
Iekšlietu iestāžu ēku apsaimniekošana - NVA hroniski žēlojas par līdzekļu trūkumu, bet tikpat hroniski nespēj apgūt piešķirtos līdzekļus, jo viss ķeras iepirkumos un birokrātijā. Rezultātā piemēri, kad policistu un ugunsdzēsēju darba apstākļi uzlabojas aģentūras darba dēļ, ir retums un izņēmums, nevis sistēma.
Iestādē katru gadu notiek nebeidzamas iekšējās "reorganizācijas" - nodaļu un amatu pārsaukšanas un tamlīdzīgas struktūras izmaiņas, lai uzlabotu aģentūras darbību, bet to rezultāts ir tāds kā fabulā "Kvartets" - lai kā viņi pārsēdās, nekā viņiem neskanēja.
Nupat ir izsludināti konkursi uz reģionālo nodaļu vadītāju vietām, jo šie amati tiek pārveidoti par ierēdņu amatiem. Visticamāk, tos ieņems tie paši līdzšinējie darbinieki. Kā tas ietekmēs viņu darba kvalitāti? Visticamāk, nekā, bet enerģija būs ieguldīta tikai papīru aprakstīšanā. Tikmēr iestādes darbinieki sūdzas par sliktāku komunikāciju nekā iepriekš, jo iestādes vadītāja nepārredz iestādes darbību kopumā, kamēr strādā tikai ar atsevišķiem projektiem.
Kāpēc tā? Ne jau tikai Innusas pieredzes trūkuma dēļ. Aģentūrā ir apvienoti vairāki saimnieciskās darbības virzieni, kas apkalpo iekšlietu iestādes - iepirkumu centrs, nekustamo īpašumu apsaimniekošana un aizturēto mantu (it īpaši automašīnu un kravu) glabāšana. Un šie saimnieciskie jautājumi tiek risināti valsts pārvaldes iestādē ar lielu birokrātiju, kur par katru sīkumu ir jāraksta akti, ziņojumi un vēstules, bet normatīvo dokumentu skaits un pretrunīgums ir ar tendenci tikai pieaugt. Arvien vairāk reālo, fizisko darbu dara komersanti - ārpakalpojumi, bet aģentūras darbinieki tikai slēdz līgumus un apstiprina rēķinus.
Citās nozarēs tādas "namu pārvaldes" jau sen ir likvidētas, un to funkcijas ir nodotas valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (VAS VNĪ). Arī Iekšlietu ministrijas kompleksa, darbojošos robežpunktu un vēl dažu ēku apsaimniekošanu veic VAS VNĪ, kurā, kā jau kapitālsabiedrībā, darbs tiek organizēts citādāk. Tajās strādājošie iznāk privileģētā stāvoklī, salīdzinot ar kolēģiem, kas strādā NVA apsaimniekotajās ēkās.
Vai nebūtu laiks tādu iestādi-starpnieku likvidēt, nododot visu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un tai piešķirto budžetu VAS VNĪ? Savukārt pārējās NVA funkcijas varētu palikt daudz mazākā, kompaktākā iestādē - iepirkumu centrā, kāds ir izveidots arī aizsardzības nozarē, vai arī atgriezties iekšlietu iestādēs, kuras aģentūra šobrīd apkalpo.
Bet Ramonai Innusai laiks teikt - "Mission failed. Game over". Uzdevums izgāzies. Spēlīte beigusies.
Ja aģentūras iepriekšējam direktoram nācās aiziet no darba pēc kriminālprocesa uzsākšanas un citu iestāžu vadītāji tiek atstādināti pēc disciplinārlietas uzsākšanas, tad kāpēc Ramona Innusa vēl joprojām ir iestādes vadītāja?!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
