Iesaki rakstu: 
Ne tikai Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces sievas vadītā biedrība vien barojusies no būvkompānijas Re&Re ziedojumiem, - Lursoft datu bāze rāda, ka arī biedrība Latvijas attīstībai, kas saistīta ar Einara Repšes, advokāta Alda Gobzema un alkohola ražotāja Donāta Vaitaiša vārdiem, no Re&Re meitasuzņēmuma pērn saņēmusi 15 tūkstošu latu ziedojumu.
Kā rāda biedrības Latvijas attīstībai 2012. gada ziedojumu saraksts, 15 tūkstošus latu tai pērn ziedojusi plašākai sabiedrībai nepazīstamā SIA Retex būve.
Šādu ziedojumu uzņēmums uzskatījis par iespējamu atvēlēt, neraugoties uz to, ka pagājušo gadu beidzis ar iespaidīgiem zaudējumiem - vairāk nekā 156 tūkstošiem latu (gada apgrozījums - 624 tūkstoši latu).
Taču šī labvēlība kļūst saprotamāka, no Lursoft datu bāzes uzzinot, ka vienīgais Retex būves īpašnieks ir pēdējā laikā bēdīgi slavenā būvkompānija Re&Re: faktiski tas nozīmē, ka Repšes-Gobzema-Jaunupa biedrībai ziedota šīs būvkompānijas grupas nauda.
Arī Re&Re interneta mājas lapā līdz kratīšanu veikšanai piektdien bija atrodama informācija, ka Retex būve ir nekustamā īpašuma projektu attīstītājs, kas nodrošina arī īpašumā esošo projektu apsaimniekošanu.
Viens no redzamākajiem 15. decembrī par partiju pārtapt plānojošās un pašlaik aktīvu reklāmas kampaņu veicošās biedrības Latvijas attīstībai atbalstītājiem un runas personām ir advokāts Gobzems, kurš jau pirms vairākiem mēnešiem paziņoja, ka gribot nākamajās Saeimas vēlēšanās startēt tieši no šīs partijas.
Taču, kā izrādās, Gobzemam Re&Re grupas uzņēmuma ziedojums viņa "politiskajam tramplīnam" vienlaikus nav bijis šķērslis vērsties pret šo finansētāju tiesā: kā zināms, viņš šonedēļ Zolitūdes lietā vērsies tiesā, no Re&Re un vēl četrām personām saskaņā ar viņa paša paziņojumu pieprasot 100 miljonus latu.
Īpatna piektdien bija Gobzema sociālajā tīklā Twitter paustā reakcija uz norādi uz šiem faktiem. Publicējam advokāta pakāpeniskās atklāsmes par šo tēmu:
"Es neesmu biedrības biedrs un nekad nav bijusi darīšana ar Re un RE. Neizplatiet muļķības."
"Nu un ko tas pierāda? Ne jau manu sakaru ar Re un Re. To, ka mēdzu ziedot, to gan. Šis nav vienīgais gadījums, starp citu."
"Es arī tiesājos pret V.Belokoņa banku. Turklāt mans klients ir ļoti apmierināts, kā to daru."
"Atslābstiet un sekojat līdzi. Ja kaut vienu darbību izdarīšu pretēji cietušo interesēm, varēsiet mani izsūtīt."
"Man tiešām ir reāli vienalga, ko par mani runā. Es eju un daru. Un izdaru! Šis nebūs izņēmums!"
"Ja jau iecepāties par ētiku, tad būtu vispirms pastāstījusi, ka Jums arī vienā lieta pret mani bija jāpiedalās."
"Jā, neatnācāt uz tiesas sēdēm :). LAbi, nav man laika ar Jums ņemties. Lai Jums veicas! Sekojiet līdzi un kontrolējiet!"
Pēc šiem skaidrojumiem Gobzema atklāsmes beidzās ar: "Apskatieties, kas ir pietiek.lv amatpersonas (tostarp Jūs) un pret ko pietiek.lv ir tiesājusies." Paskaidrojumus par šo izteikumu advokāts vairs nevēlējās vai nespēja sniegt.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
