Arī Valsts drošības dienests norāda uz VID ģenerāldirektores atbildību par valsts noslēpuma sargāšanu
Māris Krautmanis, Neatkarīgā21.03.2023.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Arī Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets uzsver: atbildīgais par valsts noslēpuma sargāšanu iestādē ir tās vadītājs, konkrētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Iepriekš līdzīgu atbildi “Neatkarīgajai” sniedza Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris.
Jautājums par VID spēju nosargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju kļuva aktuāls pēc tam, kad atklātībā noplūda trauksmes cēlēja ziņojums par pērnā gada nogalē VID veikto Slepenības un drošības režīma nodrošināšanas daļas reorganizāciju.
Trauksmes cēlējs, norādot uz vairāku slepenības režīma speciālistu samazināšanu, kā arī veidu, kā notiek reorganizācija, paudis bažas, vai VID turpmāk spēs nodrošināt valsts noslēpumu saturošas informācijas apriti un tās saglabāšanu. Noprotams, ka trauksmes cēlējs no VID vadības saņēmis sodu par ziņošanu Valsts drošības dienestam saistībā ar notiekošo reorganizāciju un tajā pamanītajām nepilnībām.
“Neatkarīgā” vaicāja N. Mežvietam, vai VDD uzraudzīja pērn VID notiekošo Slepenības un drošības režīma nodrošināšanas daļas reorganizāciju; ja uzraudzīja, vai tika konstatētas nepilnības; vai trauksmes cēlējs pareizi rīkojās, ziņojot VDD par pamanītām nepilnībām VID reorganizācijā; vai VDD spēj pasargāt trauksmes cēlējus no nepatikšanām par viņu sniegtajiem ziņojumiem; vai sabiedrība var būt droša, ka VID rīcībā esošā valsts noslēpumu saturoša un cita veida slepenā informācija nenokļūs negodīgu amatpersonu rokās un nenoplūdīs pie personām, kurām pieeja šādai informācijai nav paredzēta.
No N. Mežvieta ar viņa vadītās iestādes preses dienesta starpniecību saņēmām šādas atbildes: “Atbildot uz Jūsu jautājumiem, informējam, ka VDD pastāvīgi un sistemātiski sadarbībā ar pārējām valsts drošības iestādēm - Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju - īsteno pasākumus valsts noslēpuma aizsardzībai. Viens no šiem pasākumiem ir regulāra ieviestā slepenības režīma un tā ievērošanas kontrole VDD pārraudzībā esošajās institūcijās.
Varam apstiprināt, ka VDD ir informēts par Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ieviestajām strukturālajām pārmaiņām, kas saistītas ar valsts noslēpumu saturošas informācijas apriti. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 18. punktam par valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu nodrošināšanu katrā institūcijā ir atbildīgs tās vadītājs.
Vienlaikus VDD pastāvīgi uzrauga, vai tā pārraudzībā esošajās institūcijās īstenotais slepenības režīms atbilst normatīvajos aktos noteiktajām valsts noslēpuma aizsardzības prasībām. Nepieciešamības gadījumā VDD sniedz rekomendācijas slepenības režīma pilnveidošanai.”
Iepriekš SAB direktors E. Zviedris ar pārstāves komunikācijas jautājumos Ievas Dzelmes-Romanovskas starpniecību “Neatkarīgajai” atbildēja, ka “Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir informēts par iekšējās kārtības izmaiņām, kas saistītas ar valsts noslēpumu saturošas informācijas apriti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Taču SAB kompetencē neietilpst VID reorganizācijas procesu uzraudzība. Par valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu nodrošināšanu katrā konkrētajā institūcijā ir atbildīgs institūcijas vadītājs, kā to paredz Ministru kabineta izdotie noteikumi Nr. 21. Savukārt trauksmes cēlēju aizsardzības kārtība noteikta Trauksmes celšanas likumā. Minētā likuma 8. pants par cēlēju kontaktpunktu nosaka Valsts kanceleju, kurai jāidentificē kompetentā institūcija un jāpārsūta tai saņemtais trauksmes cēlēja ziņojums, norādot, ka nepieciešams nodrošināt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība, kas darāms šī paša likuma noteiktajā kārtībā”.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka pērn Valsts ieņēmumu dienestā veikta slepenās informācijas aprites uzraudzības struktūrvienības reorganizācija. Valsts drošības iestādes par notikušo saņēmušas trauksmes cēlēja ziņojumus ar bažām, ka notikušais var apdraudēt iestādes spēju sargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Par to, ka slepena informācija jau sākusi noplūst, var liecināt arī pats trauksmes cēlēja ziņojuma noplūšanas fakts. Rakstu lasiet šeit.
“Tiks likvidēts slepenības un drošības režīms iestādē un vecāko drošības speciālistu amati, kas līdz šim nodrošināja pārvaldības daļu, atstājot tikai sevišķās lietvedības funkciju, dokumentu reģistrēšanu, tādējādi integrējot to VID Nodrošinājuma pārvaldes struktūrvienībā, kuras pamatfunkcijas ir pavisam citas, nesaistītas ar slepenības režīma un valsts noslēpuma aizsardzību, neievērojot Ministru kabineta (MK) noteikumu 18. un 19. punktu,” raksta trauksmes cēlējs.
VID ģenerāldirektore I. Jaunzeme trauksmes cēlēja ziņojumu “Neatkarīgajai” nekādi nekomentēja, sakot, ka viņai pat nav tiesību ar to iepazīties un pat ņemt to rokā. I. Jaunzeme paskaidroja, ka likumā paredzētā kārtībā atbildēs uz kompetentu iestāžu jautājumiem, ja šīm iestādēm kādi jautājumi radīsies, bet plašsaziņas līdzekļiem viņa pašlaik nevar neko ne atbildēt, ne komentēt.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
