Arī Valsts drošības dienests norāda uz VID ģenerāldirektores atbildību par valsts noslēpuma sargāšanu
Māris Krautmanis, Neatkarīgā21.03.2023.
Komentāri (7)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Jākļuciema anunaks
22.03.2023. 08:32No rakstītā rodas iespaids, valsts noslēpums ir shēmošana un izzagšana un pat palīgskolas profesoriem skaidrs - tas valsts noslēpums viņus sargā. Ir divi varianti, vai nu drošībnieki paši ietamborēti šajās shēmās, vai atklājas baisa varas krīze, kur vara nav vis tās nozīmē, bet tikai gļotaina daudzkājaina korupcijas monstrika taustekļi.
Gribas ticēt, raksti;nš ir tikai feika informācija, jo citādi nāk negants vēmiens.
smieklīgi
22.03.2023. 07:36"trauksmes cēlējs" ir satraucies par savu silto vietiņu, kas reorganizācijas rezultātā tiks likvidēta nevis par valsts noslēpuma saglabāšanu. To lieliski pierāda tepat blakus raksts par desmitiem gadījumu, kad šāda informācija nonākusi pie neparedzētām personām tieši pirms reorganizācijas.
Turklāt autors ir pilnīgi stulbs, ja mēģina saistīt trauksmes cēlēja ziņojuma noplūšanu ar reorganizāciju VID, jo tas ziņojums nekad nav bijis VID.
Klaja bezatbildība
22.03.2023. 04:38Par kādu valsts noslēpumu te ir runā, kad visiem VID darbiniekiem mājās iestādes datori ar visām VID parolēm, datu bāzi...Turpat mājās pie galda kopā ar ģimenes locekļiem radiem , draugiem. Nāciet, kuram nav slinkums- man dators brīvi pieejams visiem!
Pirātu partija
21.03.2023. 16:31Nav mums Latvijā vajadzīgi valsts noslēpumi.
Tāpat informatīvā laikmetā neko noslēpt nevar, bet var tikai noslepenot no tautas.
Nebūs valsts noslēpumu, nebūs vajadzīgi čekisti, to sargātāji.
Varēsim atlaist trīs čekas!!!
P.S. Lielā ekonomiskā krīze ES sāksies jau vasarā.
… Rādīt visu
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
