Šovasar izveidoju divus rakstus par uzturēšanās atļaujām Latvijā. Secināju, ka Latvijā pēdējā desmitgadē ir noticis straujš imigrantu pieplūdums. Indiešu skaits Latvijā ir pieaudzis vairāk nekā 13 reizes, šrilankiešu gandrīz 22 reizes, vjetnamiešu 32 reizes, uzbeku 29 reizes utt.[1.]
Interesanti būtu uzzināt kā iet mūsu dienvidu kaimiņiem. Kaut kad pirms gada lasīju LSM, ka Viļņā indiešu skaits esot dubultojies gada laikā. Sākumā tam neticēju (vai negribēju ticēt), bet aktuālā imigrācijas informācija liecina, ka tā diemžēl ir patiesība.
2015. gadā 1,37% jeb 40 tūkstoši no Lietuvas iedzīvotājiem bija ārzemnieki.[2.] 2025. gada 1. janvārī ārzemnieki veidoja jau 7,50% jeb 217,3 tūkstošus no Lietuvas iedzīvotājiem.[3.]
Apkopoju informāciju par ārzemnieku skaitu Lietuvā 2016. un 2025. gada sākumā.[4.][5.] Skat.1. tabulu. “Ārzemnieka” kategorijā ir iekļauti visi ārvalstu pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Lietuvā. Tie ir gan pastāvīgo, gan termiņuzturēšanās atļauju turētāji, gan ES/EEZ pilsoņi ar uzturēšanās sertifikātiem (pagaidu vai pastāvīgajiem).
1. Tabula
Ārzemnieku skaits, kuri pastāvīgi uzturas Lietuvā pēdējā desmitgadē
|
Valsts |
Ārzemnieku skaits Lietuvā 2016.g sākumā |
Ārzemnieku skaits Lietuvā 2025.g sākumā |
Pieaugums (absolūtos skaitļos) |
Pieaugums (reizes) |
|
Afganistāna |
82 |
346 |
+264 |
4,2× |
|
Alžīrija |
22 |
186 |
+164 |
8,5× |
|
Azerbaidžāna |
356 |
4713 |
+4357 |
13,2× |
|
Baltkrievija |
6101 |
57 511 |
+51 410 |
9,4× |
|
Bangladeša |
10 |
1032 |
+1022 |
103,2× |
|
Ēģipte |
82 |
384 |
+302 |
4,7× |
|
Filipīnas |
23 |
774 |
+751 |
33,7× |
|
Gruzija |
426 |
1816 |
+1390 |
4,3× |
|
Indija |
358 |
7207 |
+6849 |
20,1× |
|
Kamerūna |
14 |
415 |
+401 |
29,6× |
|
Kazahstāna |
347 |
3277 |
+2930 |
9,5× |
|
Ķīna |
368 |
472 |
+104 |
1,3× |
|
Kirgizstāna |
54 |
5324 |
+5270 |
98,6× |
|
Libāna |
165 |
231 |
+66 |
1,4× |
|
Maroka |
17 |
557 |
+540 |
32,8× |
|
Nepāla |
15 |
217 |
+202 |
14,5× |
|
Nigērija |
241 |
765 |
+524 |
3,2× |
|
Pakistāna |
185 |
2165 |
+1980 |
11,7× |
|
Krievija |
13 897 |
14 978 |
+1081 |
1.08× |
|
Sīrija |
68 |
376 |
+308 |
5,5× |
|
Šrilanka |
62 |
425 |
+363 |
6,9× |
|
Tadžikistāna |
52 |
6678 |
+6626 |
128,4× |
|
Taizeme |
22 |
150 |
+128 |
6,8× |
|
Turcija |
258 |
2369 |
+2111 |
9,2× |
|
Turkmenistāna |
23 |
58 |
+35 |
2,5× |
|
Ukraina |
6050 |
77 080 |
+71 030 |
12,7× |
|
Uzbekistāna |
156 |
9052 |
+8896 |
58× |
|
Vjetnama |
108 |
424 |
+316 |
3,9× |
Ko mēs varam secināt no šīs tabulas? Pirmām kārtām imigrantu invāzija nav tikai Latvijas fenomens. Uzmanību uzreiz jāvērš uz Tadžikistānas, Kirgizstānas un Bangladešas pilsoņiem. To skaits desmit gadu laikā Lietuvā attiecīgi ir audzis simt un pat vairāk reižu. Gluži kā Latvijā no nekurienes pēkšņi ir izveidojušās veselas kopienas. Lietuvā pirms desmit gadiem varēja sastapt 52 tadžikus, bet nu jau gandrīz 6,7 tūkstošus. Tāpat tikpat nebija sastopami Bangladešas un Kirgizstānas pilsoņi, kuri tagad ir kuplā skaitā (tūkstošos). Un nedrīkst aizmirst uzbekus: viņu skaits Lietuvā desmitgades laikā ir pieaudzis 58 reizes jeb par gandrīz 8,9 tūkstošiem.
Arī Latvijā iemīļotie Indijas pilsoņi ir paradījušies Lietuvā, gluži kā Latvijā, no zila gaisa: 2021. gada 1. janvārī Lietuvā ar derīgām uzturēšanās atļaujām bija tikai 1057 indieši, bet šobrīd, četrus gadus vēlāk, ir jau pārsniegts 7 tūkstošu slieksnis.[6.] Indiešu Lietuvā nu ir vairāk nekā Latvijā (Latvijā ir gandrīz 6 tūkstoši indiešu).
Būtisks pieaugums ir arī Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņu skaitā Lietuvā. Ukrainas pilsoņu skaits Lietuvā arī nav vēsturiski lielākais: 2023. gadā Lietuvā mitinājās gandrīz 95 tūkstoši ukraiņu pretstatā šodienas 77 tūkstošiem. Pirms kara Ukrainā Lietuvā bija 31 tūkstotis Baltkrievijas pilsoņu, bet šobrīd jau vairāk nekā 57 tūkstoši. Lietuva jau no 2020. gada ir sevi pozicionējusi kā anti-Lukašenko valsti, kur drošību var meklēt režīma apspiestie baltkrievi.
Lai informācija nebūtu vienpusīga, jāmin arī, ka pēdējā desmitgadē ir audzis Eiropas valstu pilsoņu skaits Lietuvā. Skat.2. tabulu.
2. Tabula
Eiropas valstu pilsoņu skaits, kuri pastāvīgi uzturas Lietuvā pēdējā desmitgadē
|
Valsts |
Eiropas valstu pilsoņu skaits Lietuvā 2015.g sākumā |
Eiropas valstu pilsoņu skaits Lietuvā 2025.g sākumā |
|
Īrija |
40 |
155 |
|
Beļģija |
69 |
128 |
|
Spānija |
203 |
432 |
|
Igaunija |
130 |
218 |
|
Polija |
726 |
909 |
|
Latvija |
955 |
1545 |
|
Vācija |
708 |
1037 |
|
Itālija |
338 |
753 |
|
Nīderlande |
120 |
255 |
|
Portugāle |
72 |
231 |
Kā redzams šajā tabulā, ir redzams pieaugums, bet tas nav ne tuvu simtkārtīgam pieaugumam. Portugāļu skaits Lietuvā ir pieaudzis apmēram trīs reizes, ne astoņdesmit. Īru skaits Lietuvā ir pieaudzis gandrīz četras reizes, bet tas tāpat ir tālu no kirgīziem, kuri ir ieradušies tūkstošiem.
Veicot šo pētījumu, manīju, ka lietuviešu statistikā vēl ir dati par to, kuros novados imigranti apmetās. Lietuvā imigrantu iecienītākie novadi ir, balstoties statistikas datos, Viļņa, Kauņa un Klaipēda.[7.] Izskaidrojums pavisam vienkāršs – imigranti dodas tur, kur ir lieli ekonomiskie centri, darba un mācību iespējas, infrastruktūra un pakalpojumi. Pilsētas turklāt ir kosmopolītiskākas, blīvāk apdzīvotas, un tajās ir vieglāk “pazust”. Lauki un mazākas pilsētas, kur ir ciešas kopienas, kur visi viens otru pazīst, viņus interesē daudz mazāk.
Ko ārzemnieks dara, nokļūstot Lietuvā?
Ir pieejama 2025.gada otrās puses informācija iemesliem, kādēļ ārzemniekam tika izsniegta uzturēšanās atļauja. Kopumā ir 29 kategorijas, minēšu lielākās. Kategorijā “augsta kvalifikācija” ir 5488 ārvalstnieki (3275 baltkrievi, 775 krievi, 396 indieši, 365 ukraiņi, 114 turki utt.).
Kategorijā “darbs” ir 98 418 ārvalstnieki (36 798 baltkrievi, 21549 ukraiņi, 9362 uzbeki, 6062 tadžiki un 4733 kirgīzi utt.). Visbiežākais ārvalstnieku amats ir tālbraucējs, kam seko metinātājs, betonētājs, apmetējs, elektriķis, pavārs.
Kategorijā “ģimenes atkalapvienošanās” ir 12 639 ārvalstnieki (5161 baltkrievs, 2400 krievi, 1771 ukrainis, 338 indieši, 291 turks utt.).
Kategorijā “Studijas” ir 9009 ārvalstnieki (1539 indieši, 1039 pakistānieši, 951 baltkrievi, 773 ukraiņi, 557 bangladešieši utt.). Jā, tieši tā, jūs nekļūdāties! Arī Lietuvas ārvalstu studentu TOP ir Indija, Pakistāna un Bangladeša. Tomēr nav pamata satraukumam – Latvija ir stabilā pirmajā vietā. Ja Lietuvā ir apmēram deviņi tūkstoši ārzemju studentu, tad mums ir gandrīz divpadsmit tūkstoši.[8.] 2024. gadā RTU vien studēja 1230 indieši. Mēs Āzijas valstu studentu piesaistē esam priekšā Lietuvai. Un nav jābrīnās: RTU plāno atveltīt gandrīz 2,5 miljonus eiro šrilankiešu, turku, indiešu un citu ne-Eiropas valstu studentu piesaistei.[9.] Universitātes ir parūpējušās, lai “dažādība” Latvijā neizsīktu!
Lietuvas demogrāfiskā situācija
Kopš 1990. gada Lietuvas iedzīvotāju skaits ir krities par 803 tūkstošiem cilvēku, kas ir apmēram 22% no visa iedzīvotāju skaita.[10.] 310 tūkstoši cilvēku ir zuduši dabiskā ceļā (dzimstība/mirstība), bet 416 tūkstoši ir emigrējuši. Iedzīvotāju skaitam samazinoties un novecojot, aug vajadzība pēc jauna darbaspēka.
Lietuvā ir ļoti slikti dzimstības rādītāji. Uz vienu sievieti vidēji ir 1,2 bērni, kas ir ļoti tālu no nepieciešamajiem 2,1 bērniem, lai saglabātu pašreizējo iedzīvotāju skaitu.[11.] Vidējais Lietuvas iedzīvotāja vecums ir 44 gadi: 40 vīriešiem un 47 sievietēm.[12.]
Šobrīd Lietuvā ir 2,81 miljons iedzīvotāju, bet, balstoties Eurostat datos, līdz gadsimta beigām Lietuvā varētu palikt vien 1,78 miljoni iedzīvotāji.[13.] Lietuva ir Baltijas valstīs unikāla ar augsto lietuviešu īpatsvaru sabiedrībā: 83,6% valsts iedzīvotāju ir lietuvieši. [14.] Turklāt lielākā etniskā minoritāte ir poļi, ne krievi.
Pirmo emigrācijas vilni Lietuva pieredzēja pēc PSRS sabrukuma, kad valsti pameta simtiem tūkstoši cilvēku. Otrais vilnis sekoja 2004. gadā, kad Lietuva pievienojās Eiropas Savienībai un emigrācija pieauga līdz 40-50 tūkstošiem gadā. Četrus gadus vēlāk, ekonomiskās krīzes laikā, emigrācija pieauga līdz 90 tūkstošiem gadā. Lietuviešu galamērķi bija Lielbritānija, Vācija, Norvēģija, Īrija, ASV un Spānija. Šobrīd katru gadu Lietuvu pamet 15-20 tūkstoši cilvēku.
Arī Lietuvas emigranti (tāpat kā Latvijas) ir ekonomiskie migranti. Tie ir lielākoties gados jauni cilvēki, kuri meklē labākas darba un dzīves iespējas ārzemēs. Tai pat laikā Lietuva turpina tuvoties ES vidējam dzīves līmenim un algām. IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir sasniedzis 87% no ES vidējā, bet vidējā alga aug divreiz ātrāk kā ES vidēji.
Arī Lietuvā ir problēma ar “studentiem”, kuri it kā ierodas mācīties, bet realitātē izmanto iespēju, lai strādātu. Šogad līdz septembrim vien ir atņemtas 780 uzturēšanās atļaujas, kuras bija piešķirtas starptautiskajiem studentiem, kuri studijas pārtrauca.[15.] Studentu spējas mācīties izvēlētajās programmās netiek pietiekami izvērtētas, kā arī studentiem mēdz būt nepietiekošas angļu valodas zināšanas.
Nobeigumā
Ir skaidri redzams, ka situācija Lietuvā ļoti līdzinās tai, ko redzam Latvijā. Pāris gadu laikā Lietuvā ir parādījušās veselas imigrantu grupas, kuras pirms tam faktiski neeksistēja. Imigrantu pieaugums no vairākām valstīm nav par pāris procentiem, bet gan vairākkārtīgs, sasniedzot pat 103 un 128 reižu pieaugumu.
Vai jābrīnās, ka Indijas ceļojumu aģentūra “Travel Breed” augustā reklamēja indiešiem braukt uz Latviju “vairoties ar latviešu sievietēm, kuras pašas turklāt vēl arī spers pirmo soli”? Indijā ir vairāki desmiti miljoni vīriešu, kuri nevar atrast sievieti, jo sieviešu vienkārši nav. 2011. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Indijā ir par vairākiem desmit miljoniem vīriešu vairāk nekā sieviešu.[16.] Vienīgais, kas atliek vidusmēra Raješam, ir celibāts, kļūšana par geju vai izceļošana uz ārzemēm.
Retorisks jautājums: vai Lietuva varēs iztikt bez imigrantiem, lai noturētu ekonomiku virs ūdens? Šobrīd Lietuvā uz katru pensionāru ir trīs strādājošie.[17.] 2050. gadā uz katru pensionāru būs atlikuši jau tikai divi strādājošie. 15. novembrī Lietuvas premjerministre Inga Ruģiniene solīja ieviest stingrākas kvotas trešo valstu darbiniekiem, argumentējot, ka valstij pietiek ar vietējo darbaspēku. Viņa norādīja, ka no ārpus ES esošajām valstīm iebraucošie darbinieki bieži vien nav pietiekami kvalificēti, un, viņasprāt, ir iespējams pārkvalificēt vietējo darbaspēku.[18.]
Tomēr šķiet, ka tā ir cīņa ar simptomiem, ne cēloni. Ja Lietuvas dzimstības rādītāji saglabāsies līdzīgi, kādi tie ir šobrīd, imigranti nāks, gribēs to kāds vai ne.
Avoti:
[1.] https://www.la.lv/vai-riga-klust-aizvien-tumsaka-sakuma-musu-ielas-paradijas-jauni-tumsadaini-viriesi
[2.] https://migracija.lrv.lt/public/canonical/1726047555/875/yearbook2014.pdf
[3.] https://migracija.lrv.lt/public/canonical/1750415285/1331/MM%202024%20EN.pdf
[4.] Turpat.
[5.] https://migracija.lrv.lt/public/canonical/1726047556/876/yearbook2015.pdf?
[6.] https://migracija.lrv.lt/media/viesa/saugykla/2024/6/-KreUx2n4EU.pdf
[7.] https://micenter.lt/en/migration-statistics
[8.] https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-augstakas-izglitibas-statistika-2024-pieaug-studejoso-skaits-un-pieejams-vairak-valsts-budzeta-vietu
[9.]https://m.pietiek.com/raksti/par_naudu_pardosu_ari_savu_miesigu_mati_un_tevu__rigas_tehniska_universitate/
[10.] https://123.emn.lt/en/migration-trends/
[11.] https://data.worldbank.org/indicator/SP.DYN.TFRT.IN?locations=LT
[12.] https://www.osw.waw.pl/en/publikacje/osw-commentary/2024-12-03/lithuania-losing-people-without-a-fight
[13.] https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1954478/lithuania-s-population-projected-to-shrink-by-third-by-2100-eurostat
[14.] https://www.osw.waw.pl/en/publikacje/osw-commentary/2024-12-03/lithuania-losing-people-without-a-fight
[15.] https://thepienews.com/lithuania-eyes-curbs-on-international-students/
[16.] https://statisticstimes.com/demographics/country/india-sex-ratio.php
[17.] https://www.osw.waw.pl/en/publikacje/osw-commentary/2024-12-03/lithuania-losing-people-without-a-fight#_ftn11
[18.] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2025-lietuvas-premjere-aicina-ieviest-stingrakas-kvotas-imigrantiem-valstij-pietiek-vieteja-darbaspeka.a622492/






Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte.
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.