Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr vienīgi Jēkaba Straumes vadītais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs „nav pamanījis”, kā „Jaunās Vienotības” pārstāvis, ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš pirms Eiroparlamenta vēlēšanām izmanto administratīvos resursus, dodoties „reģionālajās vizītēs” vispirms uz Tukumu, tad uz Valmieru, Ārlietu ministrija jau kopš 9. janvāra nespēj izdomāt, ko lai atbild uz Lato Lapsas uzdotajiem jautājumiem šajā sakarā. Pietiek šodien publicē šo „cieto riekstu” pilnībā:

„2024. gada 9. janvārī Jūsu iestāde savā interneta mājas lapā ir publicējusi šādu informāciju:

„Ārlietu ministrs apmeklēs Tukumu

2023. gada 10. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā vizītē uz Tukumu, kur tiksies ar Tukuma novada domes vadību, apmeklēs Tukuma muzeju un ar Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas dalībniekiem diskutēs par Eiropas Savienības un ārpolitikas aktualitātēm.

Tikšanās laikā ar Tukuma novada domes vadību ārlietu ministrs pārrunās iespējas sekmēt uz eksportu orientētas uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībā un to, kādu atbalstu varētu sniegt ārlietu dienests.

Tukuma muzejā ministrs tiksies ar muzeja vadību un pateiksies par sekmīgo sadarbību, organizējot kultūras programmu Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā laikā. Muzejā ir apskatāma izstāde “Sibīrijas vēstules”, kas veltīta Sibīrijas Gulaga nometnēs un nometinājuma vietās ieslodzīto rakstītajām vēstulēm uz bērza tāss no 1941. līdz 1965. gadam.

Izstādes angļu un franču valodas versija 2023. gadā bija skatāma Strasbūras universitātes nacionālajā bibliotēkā Francijā un bija nozīmīgs kultūras notikums Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Padomes Ministru komitejā.

K. Kariņš vizītes laikā Tukuma 2. vidusskolas telpās tiksies ar Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmas dalībniekiem no Tukuma 2. vidusskolas un Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas, lai diskutētu par Eiropas Savienības un ārpolitikas aktualitātēm.”

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas nolikumu tai ir šādas funkcijas:

„4. Ministrijas funkcijas:

4.1. izstrādāt valsts ārpolitiku;

4.2. ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem un saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valdības deklarācijas ārpolitikas sadaļas uzdevumiem īstenot vienotu valsts ārpolitiku;

4.3. veikt Valsts protokola funkcijas;

4.4. veikt konsulārās funkcijas valstī un ārvalstīs;

4.4.1 sagatavot un izsniegt stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licences;

4.4.2  sagatavot un izsniegt kvotu atļaujas Krievijas Federācijas izcelsmes skujkoku apaļkoku ievešanai, uzraudzības dokumentus tekstilpreču ievešanai, kā arī iepriekšējās atļaujas tekstilizstrādājumu izvešanai ekonomiskai pārstrādei;

4.4.3 nodrošināt sadarbību ar Latvijas diasporu;

4.4.4 veikt kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu Nr. 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu;

4.5. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(Grozīts ar MK 30.03.2004. noteikumiem Nr.187; MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 466; MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408; MK 09.11.2021. noteikumiem Nr. 742)

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:

5.1. analizē ārvalstu ārējo un iekšējo politiku un sniedz Saeimai un Ministru kabinetam informāciju un priekšlikumus par starpvalstu attiecību attīstību;

5.2. piedalās valsts ārējās ekonomiskās politikas veidošanā;

5.2.1 nodrošina Latvijas Republikas interešu pārstāvību Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienības institūcijās saskaņā ar aktuālo ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos atbilstoši Eiropas Savienības tiesību kopuma klasifikācijai;

5.2.2 izstrādā un īsteno ārējās tirdzniecības politiku;

5.3. lemj par jautājumiem, kas saistīti ar valsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību atvēršanu ārvalstīs, kā arī sagatavo un iesniedz attiecīgus priekšlikumus Ministru kabinetā;

5.4. koordinē valsts pozīcijas izstrādi un informācijas apriti Eiropas Savienības jautājumos;

5.5. koordinē valsts pozīcijas izstrādi un interešu pārstāvību NATO;

5.6. veic normatīvajos aktos noteiktās darbības, kuras ir nepieciešamas, lai noslēgtie starptautiskie līgumi stātos spēkā valsts teritorijā;

5.7. uzskaita starptautiskos līgumus un informē par to spēkā stāšanos, darbības pagarināšanu, apturēšanu un izbeigšanu;

5.8. Valsts protokola funkciju veikšanai:

5.8.1. organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes valstī, ja minētās delegācijas vada ārvalstu prezidenti, viceprezidenti, premjerministri, vēstnieki, ārlietu ministri un to vietnieki, kā arī organizē starptautisko organizāciju oficiālās vizītes, ja tās vada šo organizāciju vadītāji;

5.8.2. organizē ārvalstu delegāciju vizītes valstī, ja minētās delegācijas Latvijā uzturas pēc valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, ministru prezidenta vai ārlietu ministra oficiāla ielūguma. Ja minētās personas dodas oficiālās vizītēs uz ārvalstīm, Valsts protokols sadarbībā ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām organizē šo personu vizītes;

5.8.3. konsultē Latvijas diplomātiskā protokola jautājumos citu tiešās valsts pārvaldes iestāžu protokola nodaļas vai struktūrvienības, kas veic šīs funkcijas;

5.8.1 sadarbības nodrošināšanai ar Latvijas diasporu:

5.8.11. sadarbojas ar Latvijas diasporas pārstāvjiem;

5.8.12. atbalsta Latvijas diasporu un tās organizāciju veidotus projektus;

5.8.13. veicina Latvijas diasporas līdzdalību Latvijas ekonomikā, politikā, kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē;

5.9. izveido ministrijas funkciju izpildei nepieciešamās dokumentu reģistrēšanas, informācijas aprites un sakaru sistēmas;

5.9.1 izveido un uztur stratēģiskas nozīmes preču datu bāzi importa, eksporta un tranzīta jomā valsts uzraudzības funkcijas izpildei un uzrauga stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, lietošanas un glabāšanas kārtību;

5.9.2 veic ex post pārbaudes un citas uzraudzības darbības, izdod Eiropas Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes derīgos izrakteņus un metālus, paziņojumus par korektīvajām darbībām, kā arī apkopo un apmainās ar iegūto informāciju ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Eiropas Komisiju un Latvijas Republikas tiesībaizsardzības iestādēm, piemērojot Eiropas Savienības tiesību aktus;

5.10. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(Grozīts ar MK 30.03.2004. noteikumiem Nr.187; MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.376; MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408; MK 09.11.2021. noteikumiem Nr. 742).”

Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, plānojot mediju publikācijas, vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:

kuras tieši no Jūsu iestādes nolikumā minētajām funkcijām pildīja ārlietu ministrs minētajā „reģionālajā vizītē” katrā no tās sastāvdaļām?

kādas bija šīs „reģionālās vizītes” izmaksas?

kādu transportlīdzekļi izmantoja ministrs?

kādas vēl personas līdz ar ministriju devās šajā „reģionālajā vizītē”?

kāda bija nepieciešamība pēc šīs vizītes un tās lietderība?

kādās „reģionālajās vizītēs” līdz šim ir devies pašreizējais ārlietu ministrs?

Nosūtiet man arī pašreizējā ārlietu ministra „reģionālo vizīšu” plānu līdz šī gada beigām.”

Novērtē šo rakstu:

167
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi