Ārlietu ministrija jau pusotru nedēļu nespēj izdomāt, ko atbildēt par vietu Eiroparlamentā izmisīgi kārojošā Kariņa „reģionālajām vizītēm”
PIETIEK21.01.2024.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Kamēr vienīgi Jēkaba Straumes vadītais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs „nav pamanījis”, kā „Jaunās Vienotības” pārstāvis, ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš pirms Eiroparlamenta vēlēšanām izmanto administratīvos resursus, dodoties „reģionālajās vizītēs” vispirms uz Tukumu, tad uz Valmieru, Ārlietu ministrija jau kopš 9. janvāra nespēj izdomāt, ko lai atbild uz Lato Lapsas uzdotajiem jautājumiem šajā sakarā. Pietiek šodien publicē šo „cieto riekstu” pilnībā:
„2024. gada 9. janvārī Jūsu iestāde savā interneta mājas lapā ir publicējusi šādu informāciju:
„Ārlietu ministrs apmeklēs Tukumu
2023. gada 10. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā vizītē uz Tukumu, kur tiksies ar Tukuma novada domes vadību, apmeklēs Tukuma muzeju un ar Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas dalībniekiem diskutēs par Eiropas Savienības un ārpolitikas aktualitātēm.
Tikšanās laikā ar Tukuma novada domes vadību ārlietu ministrs pārrunās iespējas sekmēt uz eksportu orientētas uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībā un to, kādu atbalstu varētu sniegt ārlietu dienests.
Tukuma muzejā ministrs tiksies ar muzeja vadību un pateiksies par sekmīgo sadarbību, organizējot kultūras programmu Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā laikā. Muzejā ir apskatāma izstāde “Sibīrijas vēstules”, kas veltīta Sibīrijas Gulaga nometnēs un nometinājuma vietās ieslodzīto rakstītajām vēstulēm uz bērza tāss no 1941. līdz 1965. gadam.
Izstādes angļu un franču valodas versija 2023. gadā bija skatāma Strasbūras universitātes nacionālajā bibliotēkā Francijā un bija nozīmīgs kultūras notikums Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Padomes Ministru komitejā.
K. Kariņš vizītes laikā Tukuma 2. vidusskolas telpās tiksies ar Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmas dalībniekiem no Tukuma 2. vidusskolas un Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas, lai diskutētu par Eiropas Savienības un ārpolitikas aktualitātēm.”
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas nolikumu tai ir šādas funkcijas:
„4. Ministrijas funkcijas:
4.1. izstrādāt valsts ārpolitiku;
4.2. ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem un saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valdības deklarācijas ārpolitikas sadaļas uzdevumiem īstenot vienotu valsts ārpolitiku;
4.3. veikt Valsts protokola funkcijas;
4.4. veikt konsulārās funkcijas valstī un ārvalstīs;
4.4.1 sagatavot un izsniegt stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licences;
4.4.2 sagatavot un izsniegt kvotu atļaujas Krievijas Federācijas izcelsmes skujkoku apaļkoku ievešanai, uzraudzības dokumentus tekstilpreču ievešanai, kā arī iepriekšējās atļaujas tekstilizstrādājumu izvešanai ekonomiskai pārstrādei;
4.4.3 nodrošināt sadarbību ar Latvijas diasporu;
4.4.4 veikt kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu Nr. 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu;
4.5. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
(Grozīts ar MK 30.03.2004. noteikumiem Nr.187; MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 466; MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408; MK 09.11.2021. noteikumiem Nr. 742)
5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:
5.1. analizē ārvalstu ārējo un iekšējo politiku un sniedz Saeimai un Ministru kabinetam informāciju un priekšlikumus par starpvalstu attiecību attīstību;
5.2. piedalās valsts ārējās ekonomiskās politikas veidošanā;
5.2.1 nodrošina Latvijas Republikas interešu pārstāvību Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienības institūcijās saskaņā ar aktuālo ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos atbilstoši Eiropas Savienības tiesību kopuma klasifikācijai;
5.2.2 izstrādā un īsteno ārējās tirdzniecības politiku;
5.3. lemj par jautājumiem, kas saistīti ar valsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību atvēršanu ārvalstīs, kā arī sagatavo un iesniedz attiecīgus priekšlikumus Ministru kabinetā;
5.4. koordinē valsts pozīcijas izstrādi un informācijas apriti Eiropas Savienības jautājumos;
5.5. koordinē valsts pozīcijas izstrādi un interešu pārstāvību NATO;
5.6. veic normatīvajos aktos noteiktās darbības, kuras ir nepieciešamas, lai noslēgtie starptautiskie līgumi stātos spēkā valsts teritorijā;
5.7. uzskaita starptautiskos līgumus un informē par to spēkā stāšanos, darbības pagarināšanu, apturēšanu un izbeigšanu;
5.8. Valsts protokola funkciju veikšanai:
5.8.1. organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes valstī, ja minētās delegācijas vada ārvalstu prezidenti, viceprezidenti, premjerministri, vēstnieki, ārlietu ministri un to vietnieki, kā arī organizē starptautisko organizāciju oficiālās vizītes, ja tās vada šo organizāciju vadītāji;
5.8.2. organizē ārvalstu delegāciju vizītes valstī, ja minētās delegācijas Latvijā uzturas pēc valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, ministru prezidenta vai ārlietu ministra oficiāla ielūguma. Ja minētās personas dodas oficiālās vizītēs uz ārvalstīm, Valsts protokols sadarbībā ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām organizē šo personu vizītes;
5.8.3. konsultē Latvijas diplomātiskā protokola jautājumos citu tiešās valsts pārvaldes iestāžu protokola nodaļas vai struktūrvienības, kas veic šīs funkcijas;
5.8.1 sadarbības nodrošināšanai ar Latvijas diasporu:
5.8.11. sadarbojas ar Latvijas diasporas pārstāvjiem;
5.8.12. atbalsta Latvijas diasporu un tās organizāciju veidotus projektus;
5.8.13. veicina Latvijas diasporas līdzdalību Latvijas ekonomikā, politikā, kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē;
5.9. izveido ministrijas funkciju izpildei nepieciešamās dokumentu reģistrēšanas, informācijas aprites un sakaru sistēmas;
5.9.1 izveido un uztur stratēģiskas nozīmes preču datu bāzi importa, eksporta un tranzīta jomā valsts uzraudzības funkcijas izpildei un uzrauga stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, lietošanas un glabāšanas kārtību;
5.9.2 veic ex post pārbaudes un citas uzraudzības darbības, izdod Eiropas Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes derīgos izrakteņus un metālus, paziņojumus par korektīvajām darbībām, kā arī apkopo un apmainās ar iegūto informāciju ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Eiropas Komisiju un Latvijas Republikas tiesībaizsardzības iestādēm, piemērojot Eiropas Savienības tiesību aktus;
5.10. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
(Grozīts ar MK 30.03.2004. noteikumiem Nr.187; MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.376; MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408; MK 09.11.2021. noteikumiem Nr. 742).”
Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, plānojot mediju publikācijas, vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
kuras tieši no Jūsu iestādes nolikumā minētajām funkcijām pildīja ārlietu ministrs minētajā „reģionālajā vizītē” katrā no tās sastāvdaļām?
kādas bija šīs „reģionālās vizītes” izmaksas?
kādu transportlīdzekļi izmantoja ministrs?
kādas vēl personas līdz ar ministriju devās šajā „reģionālajā vizītē”?
kāda bija nepieciešamība pēc šīs vizītes un tās lietderība?
kādās „reģionālajās vizītēs” līdz šim ir devies pašreizējais ārlietu ministrs?
Nosūtiet man arī pašreizējā ārlietu ministra „reģionālo vizīšu” plānu līdz šī gada beigām.”
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
