Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā 82 tūkstoši eiro - šādu summu Latvijas valsts budžetam izmaksājusi ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un vairāku citu Ārlietu ministrijas darbinieku vizīte uz trim Latvijas pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai ne visai būtiskām valstīm - Austrāliju, Jaunzēlandi un Fidži. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Ārlietu ministrijas skaidrojumu par šo tēriņu nepieciešamību:

"No 12. līdz 20.jūnijam Ārlietu ministrs E.Rinkēvičs ar delegāciju apmeklēja Okeānijas valstu reģionu (Fidži, Jaunzēlandi, Austrāliju). Vizīte notika Latvijas prezidentūras ES ietvaros, jo Ārlietu ministram ES Augstās pārstāves Federikas Mogerīni uzdevumā Augstā pārstāve bija jāaizstāj ES-ĀKK (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu) Parlamentārajā asamblejā, kā arī vadot ES-Fidži augsta līmeņa politisko dialogu. Augstās pārstāves aizvietošana ir ierasta prakse un tradicionāli tiek uzticēta prezidējošās valsts ārlietu ministram. Pēc F.Mogerīni lūguma E.Rinkēvičs Augsto pārstāvi Latvijas prezidentūras laikā dažādos pasākumos aizvietojis 11 reizes.

Ņemot vērā reģiona attālumu, vizītes ietvaros tika apmeklētas arī nozīmīgākās reģiona valstis - Austrālija un Jaunzēlande, kas ir daudz efektīvāk, nekā plānot atsevišķus braucienus uz katru no tām. Gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē E.Rinkēvičs ieradās pēc šo valstu ārlietu ministru ielūguma.

Tāpat, ņemot vērā to, ka nevienā no minētajām valstīm nav Latvijas vēstniecību, kas var uzturēt regulārus kontaktus un sniegt atbalstu vizītes laikā, līdz ar ministru vizītē devās pavadošā delegācija, lai nodrošinātu organizatorisko un protokolāro atbalstu. Vizīšu laikā tika pārrunāti divpusējie politiskie un ekonomiskie jautājumi, taču, ņemot vērā to, ka Latvija ir ES prezidējošā valsts, visās vizītēs Latvijas Ārlietu ministrs pārstāvēja arī prezidentūru un pārrunāja aktuālos ES un attiecīgo valstu sadarbības jautājumus.

1. Vizītes un to mērķi

12.-15.jūnijs - Fidži - Latvijas prezidentūras ES ietvaros ES Augstās pārstāves Federikas Mogerīni aizstāšana (pēc Augstās pārstāves lūguma) ES-ĀKK (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu) Parlamentārajā asamblejā un vadot ES-Fidži augsta līmeņa politisko dialogu. Divpusējā kontekstā - tikšanās ar Fidži ārlietu ministru divpusējo attiecību veicināšanai. ES-ĀKK valstu Parlamentārā asambleja notiek divas reizes gadā pārmaiņus kādā no Eiropas un ĀKK valstīm. Asamblejā tiekas visu ĀKK valstu parlamentāriešu delegācijas un Eiropas Parlamenta deputātu grupa sadarbībai ar ĀKK valstīm. Viens no regulāriem darba kārtības punktiem ir jautājumu un atbilžu sesija ar ES Padomes Attīstības padomes prezidentu, kas ir augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni. Sarunu laikā, paralēli citiem jautājumiem, ārlietu ministrs ES vārdā pārrunāja klimata pārmaiņu un attīstības sadarbības jautājumus - gan sarunā ar Fidži ārlietu ministru un Pacific Islands Forum ģenerālsekretāri, gan arī ES-Fidži augsta līmeņa politiskā dialoga un ĀKK -ES parlamentārās asamblejas sanāksmes laikā. Plašāk par vizīti: http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47047-edgars-rinkevics-drosiba-ir-iespejama-tikai-panakot-valstu-stabilu-attistibu-ilgtermina

16.-17.jūnijs - Jaunzēlande - pirmā Latvijas ārlietu ministra oficiālā vizīte ar mērķi veicināt divpusējo sadarbību politiskajos jautājumos, ekonomikā, kā arī pārrunāt aktuālos starptautiskos jautājumus - drošības situāciju, klimata pārmaiņas. Vizītes laikā notika tikšanās ar latviešu diasporu. Kā prezidējošās valsts pārstāvji, delegācijas dalībnieki informēja par ES aktuālajiem jautājumiem un ES - Jaunzēlandes sadarbību, iestāšanos OECD.

Jaunzēlandē delegācija uzturējās 18 stundas, t.sk. nakts stundas. Vizītes laikā notika vairākas tikšanās ar Jaunzēlandes valdības pārstāvjiem, ar ES delegāciju, kā arī ar latviešu diasporu:

- Jaunzēlandes tirdzniecības ministrs Tims Grosers (Tim Groser);

- Jaunzēlandes ārlietu viceministrs Tods Maklejs (Todd McClay);

- Tikšanās ar ES – Jaunzēlandes parlamentāro sadraudzības grupas vadītāju Ms Clare Curran un grupas pārstāvi Mr Mark Mitchell;

- Tikšanās ES delegācijā ar pilnvaroto lietvedi un Jaunzēlandē rezidējošiem vēstniekiem;

- Tikšanās ar Velingtonas tirdzniecības kameras vadītāju un pārstāvjiem, kas būtu potenciālie Latvijas uzņēmēju sadarbības partneri;

- Tikšanās Oklendā ar Jaunzēlandes latviešiem;

- Intervijas lielākajam Jaunzēlandes dienas laikrakstam The New Zealand Herald un televīzijas tiešraides intervija programmai The Nation.

• Vizītes laikā uzsvērta Ekonomisko kontaktu attīstības nepieciešamība un panākta vienošanās, ka novembrī uz Jaunzēlandi varētu doties Latvijas uzņēmēju delegācija ar mērķi stiprināt ekonomiskos kontaktus un meklēt jaunus noieta tirgus Latvijas precēm un pakalpojumiem. Potenciāls Latvijā ienākošā tūrisma attīstībai;

Diskusija par ES – Jaunzēlandes attiecībām, t.sk., pausts Latvijas atbalsts ES – Jaunzēlandes ietvarlīguma ātrākai virzībai, pausts Latvijas atbalsts ES – Jaunzēlandes Brīvās tirdzniecības līguma sarunu uzsākšanai;

Ministrs izteica pateicību Jaunzēlandei par atbalstu uzņemšanas procesā, kā arī Latvija un Jaunzēlande vienojās, ka iesākto sadarbību OECD formātā turpinās;

Visās sarunās ministrs informēja par Latvijas prezidentūras prioritātēm un šajā laikā sasniegto, t.sk., divām ASEM ministru līmeņa tikšanām izglītības un transporta jomās, kas notika Rīgā aprīļa beigās;

Tika pārrunāta arī situācija Austrumukrainā un tās ietekme uz drošību Eiropā;

• Diskusijas par aktuālajiem reģionālajiem jautājumiem Austrumāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Okeānijā, kā arī par tādiem globālajiem jautājumiem kā klimata izmaiņas, gatavojoties Parīzes konferencei š.g. decembrī. Klimata pārmaiņu jautājumi tika pārrunāti ar ES-Jaunzēlandes parlamentārās sadarbības grupas vadītāju un Jaunzēlandes parlamenta ārlietu, aizsardzības un tirdzniecības parlamentārās komitejas vadītāju, kā arī ar Jaunzēlandes tirdzniecības ministru;

Plašāk par vizīti sk. : http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47082-arlietu-ministrs-aicina-jaunzelandi-aktivizet-ekonomiskas-attiecibas-ar-latviju

17.-20.jūnijs - Austrālija - oficiālā vizīte ar mērķi veicināt divpusējās politiskās un ekonomiskās attiecības, pārrunāt sadarbību P. Grestes lietā, divpusējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu, parlamentāro sadarbību, OECD jautājumus, kā arī pārrunāt aktuālos starptautiskos jautājumus (drošības situācija Eiropā, starptautiskā terorisma jautājumi, migrācijas jautājumi, klimata pārmaiņas). Gan Sidnejā, gan Kanberā bija tikšanās ar latviešu diasporu.

Vizītes ietvaros notika vairākas darba tikšanās un panākts progress Darba brīvdienu līguma izstrādē:

Tikšanās ar Austrālijas ārlietu ministri Džūliju Bišopu (Julie Bishop), ar kuru pārrunāja abu valstu politisko un ekonomisko, līdzšinējo sadarbību starptautiskajās organizācijās, Eiropas Savienības un Austrālijas attiecības.

Ministri izteica apņemšanos aktīvi strādāt pie Darba brīvdienu līguma pabeigšanas jau šogad, lai abu valstu studenti varētu ieceļot, studēt un strādāt gan Austrālijā, gan Latvijā. Līguma mērķis ir sekmēt jauniešu mobilitāti un apmaiņu, sadarbību un partnerību starp Latviju un Austrāliju, kā arī attīstīt iespējas abu valstu jauniešiem mācīties, strādāt vai iegūt praktisko pieredzi un pilnveidot citas valsts valodas un kultūras zināšanas. Līgums paredzētu vienkāršot administratīvās procedūras, lai abu valstu pilsoņi varētu uzturēties otrā valstī. Latvijai šāds līgums jau ir noslēgts ar Jaunzēlandi.

Ārlietu ministrs pateicās Dž. Bišopai par Austrālijas valdības aktīvo iesaisti latviešu izcelsmes žurnālista Pētera Grestes atbrīvošanā no cietuma Ēģiptē, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka pašreiz Ēģiptes Krimināltiesā turpinās P. Grestes un viņa kolēģu lietas izskatīšana un norādīja, ka Ārlietu ministrija caur vēstniecību Ēģiptē turpinās sekot P.Grestes lietas izskatīšanai Ēģiptes tiesā.

Ministrs izteica pateicību Austrālijai par atbalstu uzņemšanas procesā OECD, tāpat Latvija un Austrālija vienojās, ka iesākto sadarbību OECD formātā turpinās. Pārrunāti klimata pārmaiņu jautājumi, gatavojoties Parīzes konferencei š.g.decembrī.

Izteikts Latvijas atbalsts ciešākai ES un Austrālijas sadarbībai Āzijas un Okeānijas reģionos, kas nodrošinātu abām pusēm dziļāku ekspertīzi par reģionālajiem jautājumiem, nākotnes redzējumu.

Tika pārrunāta arī situācija Austrumukrainā un tās ietekme uz drošību Eiropā. Austrālijas ārlietu ministre ir uzaicināta apmeklēt Latviju.

Plašāk: http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47124-edgars-rinkevics-un-australijas-arlietu-ministre-pauz-gatavibu-pabeigt-ligumu-abu-valstu-jauniesu-pieredzes-apmainai

• Tikšanās ar Austrālijas tieslietu ministru un ģenerālprokuroru Džordžu Brandi (George Brandis), lai pārrunātu līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas nepieciešamību;

• Tikšanās ar Austrālijas Pārstāvju palātas spīkeri Broninu Bišopu (Bronwyn Bishop) un Austrālijas parlamentārās sadarbības grupas ar Ziemeļeiropu pārstāvjiem – divpusējās sadarbības jautājumi, latviešu kopienas loma Austrālijā, klimata pārmaiņu jautājumi Parīzes konferences kontekstā. Plašāk sk.:http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47141-arlietu-ministrs-edgars-rinkevics-uzsver-latviesu-kopienas-lomu-australijas-sabiedribas-veidosanas-vesture .

• Ārlietu ministrs apmeklēja Austrālijas Kara memoriālu un, godinot kritušos karavīrus, Latvijas Republikas vārdā nolika ziedus pie Austrālijas Nezināmā Kareivja kapa.

• Tikšanās ar ES un Austrālijas Biznesa padomes pārstāvjiem Sidnejā. Biznesa pārstāvjus īpaši interesēja sankciju ietekme uz ES un Krievijas attiecībām, kā arī turpmākā ES ekonomiskās attīstības perspektīva; puses apsprieda arī iespējas apmainīties ar uzņēmēju delegācijām;

• Tikšanās ar Sidnejas un Kanberas latviešu kopienu, lai pārrunātu latviešu kopienas aktualitātes, atbildētu uz kopienas pārstāvju interesējošiem jautājumiem par Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku.

• Intervijas Austrālijas laikrakstiem The Australian un Austrālijas ziņu aģentūrai Fairfax.

• Tikšanās ar žurnālistu Pēteri Gresti - Ministrs apliecināja, ka Ārlietu ministrija seko līdzi pašreiz Ēģiptes Krimināltiesā notiekošajam tiesas procesam. Jāredz tiesas rezultāti. Bet, ja būs nepieciešamība, turpinās aktīvi darboties žurnālista un masu mediju brīvības aizstāvībai.

Jānorāda, ka divpusējo attiecību veidošana ir process, kurš nemitīgi pilnveidojas un attīstās. Līdz ar to turpmākie darbi un aktivitātes attiecībā uz Jaunzēlandi un Austrāliju noteikti ietver turpmākās tikšanās gan politiķu, gan ekspertu līmenī, kā arī darbu pie līgumtiesiskās bāzes attīstības, īpaši ekonomiskās sadarbības veicināšanai. Tāpat - Latvijai vēl vairāk jāturpina strādāt publiskās diplomātijas jomā.

2. Delegācijas sastāvs

1. Valsts sekretāra vietnieks (VSV) - politiskais direktors Eduards Stiprais. VSV dienesta pienākumos ietilpst Latvijas ārpolitikas veidošana, īstenošana un koordinēšana; sniedz viedokli un rekomendācijas par starptautiskās politikas dienas kārtības jautājumiem; vizītes laikā - politisko un ekonomisko interešu definēšana un atbalsts/padomdevēja funkcijas ministram šo interešu nodošanai uzņemošajai pusei.

2. Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja p.i. Ivita Burmistre - ministrijas ietvaros atbildīga par ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības jautājumiem, kuriem vizīšu laikā tika pievērsta tikpat liela uzmanība, kā politiskajiem. Atbildīgā persona ĀM par iestāšanās sarunām OECD.

3. Ārlietu ministrijas Āzijas, Āfrikas un Okeānijas valstu nodaļas vadītāja Judīte Dobele. Vizīšu laikā fiksēja sarunas un panāktās vienošanās un apņemšanās, turpmāk strādā ar vizītes laikā aktualizētajiem jautājumiem, lai realizētu pielemto.

4. Ministra biroja vadītāja vietniece Inga Ozola sniedz protokolāro un loģistikas atbalstu, atbild par vizītes organizatorisko pusi, seko diplomātiskā protokola ievērošanai, ir pastāvīgā saziņā ar ministrijas amatpersonām Latvijā, nodrošinot ministra darbu ne tikai ar komandējuma satura jautājumiem, bet arī citām ministrijas aktualitātēm.

5. Ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris vizītes laikā nodrošina sabiedrisko attiecību un komunikācijas atbalstu, gatavo informāciju medijiem, koordinē ministra intervijas vietējiem medijiem, nodrošina atbildes uz Latvijas mediju jautājumiem.

3. Komandējuma izmaksas Latvijas delegācijai

Aviobiļetes – EUR 73 931,48.

Viesnīcas izdevumi – EUR 5791.44.

Dienas nauda – EUR 2370."

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....