Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā 82 tūkstoši eiro - šādu summu Latvijas valsts budžetam izmaksājusi ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un vairāku citu Ārlietu ministrijas darbinieku vizīte uz trim Latvijas pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai ne visai būtiskām valstīm - Austrāliju, Jaunzēlandi un Fidži. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Ārlietu ministrijas skaidrojumu par šo tēriņu nepieciešamību:

"No 12. līdz 20.jūnijam Ārlietu ministrs E.Rinkēvičs ar delegāciju apmeklēja Okeānijas valstu reģionu (Fidži, Jaunzēlandi, Austrāliju). Vizīte notika Latvijas prezidentūras ES ietvaros, jo Ārlietu ministram ES Augstās pārstāves Federikas Mogerīni uzdevumā Augstā pārstāve bija jāaizstāj ES-ĀKK (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu) Parlamentārajā asamblejā, kā arī vadot ES-Fidži augsta līmeņa politisko dialogu. Augstās pārstāves aizvietošana ir ierasta prakse un tradicionāli tiek uzticēta prezidējošās valsts ārlietu ministram. Pēc F.Mogerīni lūguma E.Rinkēvičs Augsto pārstāvi Latvijas prezidentūras laikā dažādos pasākumos aizvietojis 11 reizes.

Ņemot vērā reģiona attālumu, vizītes ietvaros tika apmeklētas arī nozīmīgākās reģiona valstis - Austrālija un Jaunzēlande, kas ir daudz efektīvāk, nekā plānot atsevišķus braucienus uz katru no tām. Gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē E.Rinkēvičs ieradās pēc šo valstu ārlietu ministru ielūguma.

Tāpat, ņemot vērā to, ka nevienā no minētajām valstīm nav Latvijas vēstniecību, kas var uzturēt regulārus kontaktus un sniegt atbalstu vizītes laikā, līdz ar ministru vizītē devās pavadošā delegācija, lai nodrošinātu organizatorisko un protokolāro atbalstu. Vizīšu laikā tika pārrunāti divpusējie politiskie un ekonomiskie jautājumi, taču, ņemot vērā to, ka Latvija ir ES prezidējošā valsts, visās vizītēs Latvijas Ārlietu ministrs pārstāvēja arī prezidentūru un pārrunāja aktuālos ES un attiecīgo valstu sadarbības jautājumus.

1. Vizītes un to mērķi

12.-15.jūnijs - Fidži - Latvijas prezidentūras ES ietvaros ES Augstās pārstāves Federikas Mogerīni aizstāšana (pēc Augstās pārstāves lūguma) ES-ĀKK (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu) Parlamentārajā asamblejā un vadot ES-Fidži augsta līmeņa politisko dialogu. Divpusējā kontekstā - tikšanās ar Fidži ārlietu ministru divpusējo attiecību veicināšanai. ES-ĀKK valstu Parlamentārā asambleja notiek divas reizes gadā pārmaiņus kādā no Eiropas un ĀKK valstīm. Asamblejā tiekas visu ĀKK valstu parlamentāriešu delegācijas un Eiropas Parlamenta deputātu grupa sadarbībai ar ĀKK valstīm. Viens no regulāriem darba kārtības punktiem ir jautājumu un atbilžu sesija ar ES Padomes Attīstības padomes prezidentu, kas ir augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni. Sarunu laikā, paralēli citiem jautājumiem, ārlietu ministrs ES vārdā pārrunāja klimata pārmaiņu un attīstības sadarbības jautājumus - gan sarunā ar Fidži ārlietu ministru un Pacific Islands Forum ģenerālsekretāri, gan arī ES-Fidži augsta līmeņa politiskā dialoga un ĀKK -ES parlamentārās asamblejas sanāksmes laikā. Plašāk par vizīti: http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47047-edgars-rinkevics-drosiba-ir-iespejama-tikai-panakot-valstu-stabilu-attistibu-ilgtermina

16.-17.jūnijs - Jaunzēlande - pirmā Latvijas ārlietu ministra oficiālā vizīte ar mērķi veicināt divpusējo sadarbību politiskajos jautājumos, ekonomikā, kā arī pārrunāt aktuālos starptautiskos jautājumus - drošības situāciju, klimata pārmaiņas. Vizītes laikā notika tikšanās ar latviešu diasporu. Kā prezidējošās valsts pārstāvji, delegācijas dalībnieki informēja par ES aktuālajiem jautājumiem un ES - Jaunzēlandes sadarbību, iestāšanos OECD.

Jaunzēlandē delegācija uzturējās 18 stundas, t.sk. nakts stundas. Vizītes laikā notika vairākas tikšanās ar Jaunzēlandes valdības pārstāvjiem, ar ES delegāciju, kā arī ar latviešu diasporu:

- Jaunzēlandes tirdzniecības ministrs Tims Grosers (Tim Groser);

- Jaunzēlandes ārlietu viceministrs Tods Maklejs (Todd McClay);

- Tikšanās ar ES – Jaunzēlandes parlamentāro sadraudzības grupas vadītāju Ms Clare Curran un grupas pārstāvi Mr Mark Mitchell;

- Tikšanās ES delegācijā ar pilnvaroto lietvedi un Jaunzēlandē rezidējošiem vēstniekiem;

- Tikšanās ar Velingtonas tirdzniecības kameras vadītāju un pārstāvjiem, kas būtu potenciālie Latvijas uzņēmēju sadarbības partneri;

- Tikšanās Oklendā ar Jaunzēlandes latviešiem;

- Intervijas lielākajam Jaunzēlandes dienas laikrakstam The New Zealand Herald un televīzijas tiešraides intervija programmai The Nation.

• Vizītes laikā uzsvērta Ekonomisko kontaktu attīstības nepieciešamība un panākta vienošanās, ka novembrī uz Jaunzēlandi varētu doties Latvijas uzņēmēju delegācija ar mērķi stiprināt ekonomiskos kontaktus un meklēt jaunus noieta tirgus Latvijas precēm un pakalpojumiem. Potenciāls Latvijā ienākošā tūrisma attīstībai;

Diskusija par ES – Jaunzēlandes attiecībām, t.sk., pausts Latvijas atbalsts ES – Jaunzēlandes ietvarlīguma ātrākai virzībai, pausts Latvijas atbalsts ES – Jaunzēlandes Brīvās tirdzniecības līguma sarunu uzsākšanai;

Ministrs izteica pateicību Jaunzēlandei par atbalstu uzņemšanas procesā, kā arī Latvija un Jaunzēlande vienojās, ka iesākto sadarbību OECD formātā turpinās;

Visās sarunās ministrs informēja par Latvijas prezidentūras prioritātēm un šajā laikā sasniegto, t.sk., divām ASEM ministru līmeņa tikšanām izglītības un transporta jomās, kas notika Rīgā aprīļa beigās;

Tika pārrunāta arī situācija Austrumukrainā un tās ietekme uz drošību Eiropā;

• Diskusijas par aktuālajiem reģionālajiem jautājumiem Austrumāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Okeānijā, kā arī par tādiem globālajiem jautājumiem kā klimata izmaiņas, gatavojoties Parīzes konferencei š.g. decembrī. Klimata pārmaiņu jautājumi tika pārrunāti ar ES-Jaunzēlandes parlamentārās sadarbības grupas vadītāju un Jaunzēlandes parlamenta ārlietu, aizsardzības un tirdzniecības parlamentārās komitejas vadītāju, kā arī ar Jaunzēlandes tirdzniecības ministru;

Plašāk par vizīti sk. : http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47082-arlietu-ministrs-aicina-jaunzelandi-aktivizet-ekonomiskas-attiecibas-ar-latviju

17.-20.jūnijs - Austrālija - oficiālā vizīte ar mērķi veicināt divpusējās politiskās un ekonomiskās attiecības, pārrunāt sadarbību P. Grestes lietā, divpusējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu, parlamentāro sadarbību, OECD jautājumus, kā arī pārrunāt aktuālos starptautiskos jautājumus (drošības situācija Eiropā, starptautiskā terorisma jautājumi, migrācijas jautājumi, klimata pārmaiņas). Gan Sidnejā, gan Kanberā bija tikšanās ar latviešu diasporu.

Vizītes ietvaros notika vairākas darba tikšanās un panākts progress Darba brīvdienu līguma izstrādē:

Tikšanās ar Austrālijas ārlietu ministri Džūliju Bišopu (Julie Bishop), ar kuru pārrunāja abu valstu politisko un ekonomisko, līdzšinējo sadarbību starptautiskajās organizācijās, Eiropas Savienības un Austrālijas attiecības.

Ministri izteica apņemšanos aktīvi strādāt pie Darba brīvdienu līguma pabeigšanas jau šogad, lai abu valstu studenti varētu ieceļot, studēt un strādāt gan Austrālijā, gan Latvijā. Līguma mērķis ir sekmēt jauniešu mobilitāti un apmaiņu, sadarbību un partnerību starp Latviju un Austrāliju, kā arī attīstīt iespējas abu valstu jauniešiem mācīties, strādāt vai iegūt praktisko pieredzi un pilnveidot citas valsts valodas un kultūras zināšanas. Līgums paredzētu vienkāršot administratīvās procedūras, lai abu valstu pilsoņi varētu uzturēties otrā valstī. Latvijai šāds līgums jau ir noslēgts ar Jaunzēlandi.

Ārlietu ministrs pateicās Dž. Bišopai par Austrālijas valdības aktīvo iesaisti latviešu izcelsmes žurnālista Pētera Grestes atbrīvošanā no cietuma Ēģiptē, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka pašreiz Ēģiptes Krimināltiesā turpinās P. Grestes un viņa kolēģu lietas izskatīšana un norādīja, ka Ārlietu ministrija caur vēstniecību Ēģiptē turpinās sekot P.Grestes lietas izskatīšanai Ēģiptes tiesā.

Ministrs izteica pateicību Austrālijai par atbalstu uzņemšanas procesā OECD, tāpat Latvija un Austrālija vienojās, ka iesākto sadarbību OECD formātā turpinās. Pārrunāti klimata pārmaiņu jautājumi, gatavojoties Parīzes konferencei š.g.decembrī.

Izteikts Latvijas atbalsts ciešākai ES un Austrālijas sadarbībai Āzijas un Okeānijas reģionos, kas nodrošinātu abām pusēm dziļāku ekspertīzi par reģionālajiem jautājumiem, nākotnes redzējumu.

Tika pārrunāta arī situācija Austrumukrainā un tās ietekme uz drošību Eiropā. Austrālijas ārlietu ministre ir uzaicināta apmeklēt Latviju.

Plašāk: http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47124-edgars-rinkevics-un-australijas-arlietu-ministre-pauz-gatavibu-pabeigt-ligumu-abu-valstu-jauniesu-pieredzes-apmainai

• Tikšanās ar Austrālijas tieslietu ministru un ģenerālprokuroru Džordžu Brandi (George Brandis), lai pārrunātu līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas nepieciešamību;

• Tikšanās ar Austrālijas Pārstāvju palātas spīkeri Broninu Bišopu (Bronwyn Bishop) un Austrālijas parlamentārās sadarbības grupas ar Ziemeļeiropu pārstāvjiem – divpusējās sadarbības jautājumi, latviešu kopienas loma Austrālijā, klimata pārmaiņu jautājumi Parīzes konferences kontekstā. Plašāk sk.:http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47141-arlietu-ministrs-edgars-rinkevics-uzsver-latviesu-kopienas-lomu-australijas-sabiedribas-veidosanas-vesture .

• Ārlietu ministrs apmeklēja Austrālijas Kara memoriālu un, godinot kritušos karavīrus, Latvijas Republikas vārdā nolika ziedus pie Austrālijas Nezināmā Kareivja kapa.

• Tikšanās ar ES un Austrālijas Biznesa padomes pārstāvjiem Sidnejā. Biznesa pārstāvjus īpaši interesēja sankciju ietekme uz ES un Krievijas attiecībām, kā arī turpmākā ES ekonomiskās attīstības perspektīva; puses apsprieda arī iespējas apmainīties ar uzņēmēju delegācijām;

• Tikšanās ar Sidnejas un Kanberas latviešu kopienu, lai pārrunātu latviešu kopienas aktualitātes, atbildētu uz kopienas pārstāvju interesējošiem jautājumiem par Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku.

• Intervijas Austrālijas laikrakstiem The Australian un Austrālijas ziņu aģentūrai Fairfax.

• Tikšanās ar žurnālistu Pēteri Gresti - Ministrs apliecināja, ka Ārlietu ministrija seko līdzi pašreiz Ēģiptes Krimināltiesā notiekošajam tiesas procesam. Jāredz tiesas rezultāti. Bet, ja būs nepieciešamība, turpinās aktīvi darboties žurnālista un masu mediju brīvības aizstāvībai.

Jānorāda, ka divpusējo attiecību veidošana ir process, kurš nemitīgi pilnveidojas un attīstās. Līdz ar to turpmākie darbi un aktivitātes attiecībā uz Jaunzēlandi un Austrāliju noteikti ietver turpmākās tikšanās gan politiķu, gan ekspertu līmenī, kā arī darbu pie līgumtiesiskās bāzes attīstības, īpaši ekonomiskās sadarbības veicināšanai. Tāpat - Latvijai vēl vairāk jāturpina strādāt publiskās diplomātijas jomā.

2. Delegācijas sastāvs

1. Valsts sekretāra vietnieks (VSV) - politiskais direktors Eduards Stiprais. VSV dienesta pienākumos ietilpst Latvijas ārpolitikas veidošana, īstenošana un koordinēšana; sniedz viedokli un rekomendācijas par starptautiskās politikas dienas kārtības jautājumiem; vizītes laikā - politisko un ekonomisko interešu definēšana un atbalsts/padomdevēja funkcijas ministram šo interešu nodošanai uzņemošajai pusei.

2. Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja p.i. Ivita Burmistre - ministrijas ietvaros atbildīga par ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības jautājumiem, kuriem vizīšu laikā tika pievērsta tikpat liela uzmanība, kā politiskajiem. Atbildīgā persona ĀM par iestāšanās sarunām OECD.

3. Ārlietu ministrijas Āzijas, Āfrikas un Okeānijas valstu nodaļas vadītāja Judīte Dobele. Vizīšu laikā fiksēja sarunas un panāktās vienošanās un apņemšanās, turpmāk strādā ar vizītes laikā aktualizētajiem jautājumiem, lai realizētu pielemto.

4. Ministra biroja vadītāja vietniece Inga Ozola sniedz protokolāro un loģistikas atbalstu, atbild par vizītes organizatorisko pusi, seko diplomātiskā protokola ievērošanai, ir pastāvīgā saziņā ar ministrijas amatpersonām Latvijā, nodrošinot ministra darbu ne tikai ar komandējuma satura jautājumiem, bet arī citām ministrijas aktualitātēm.

5. Ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris vizītes laikā nodrošina sabiedrisko attiecību un komunikācijas atbalstu, gatavo informāciju medijiem, koordinē ministra intervijas vietējiem medijiem, nodrošina atbildes uz Latvijas mediju jautājumiem.

3. Komandējuma izmaksas Latvijas delegācijai

Aviobiļetes – EUR 73 931,48.

Viesnīcas izdevumi – EUR 5791.44.

Dienas nauda – EUR 2370."

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...

12

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

FotoRīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa kultūras ēku galvaspilsētā radās vēl padomju laikos, 80.gados. Toreiz projekts tika apturēts naudas trūkuma un nestabilās politiskās situācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideja un identitāte

FotoŠo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai no iekšas, bet arī no malas. Man bija nepieciešamas dažas dienas pārdomām.
Lasīt visu...

21

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

FotoEdvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas tiesas apelācijas spriedums liecina par pašreizējā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja "augstajiem" biznesa un reputācijas standartiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Virknē Ventspils ostas kompāniju šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni...

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....