Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ārsts, pacients un radinieks

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
11.05.2012.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā Latvijas publisko telpu pāršalc ziņas par kāda hroniski smagi slima jaunieša novārgšanu vai nāvi, kur vainīgie tiek meklēti sociālās palīdzības iestāžu darbinieku vidū. Gan „Kalkūnu”, gan „Rūjas” gadījumā sarosās ierēdņi, kontrolēt un izmeklēt „rupjos pārkāpumus” dodas Veselības inspekcija, policija, Labklājības ministrijas amatpersonas. Kā likums, atrodam vainīgo iestādes vadītāja personā, bet atlūgumus uzraksta un no Latvijas uz citām valstīm hroniskus slimniekus kopt dodas daļa piesmietā sociālās aprūpes centra darbinieku.

Tai pašā laikā mums nav pieņemts kaut pusbalsī runāt par problēmu– hroniski slimnieki Latvijā ir, viņi nekad nevarēs izārstēties, būt pilnvērtīga sabiedrības daļa, līdzekļu mums viņiem nekad nepietiks, sākotnēji izsīks tuvinieku iespējas palīdzēt, bet pēc tam– arī sociālo namu iespējas. Tomēr smagākā daļa ir par hroniska slimnieka radinieka iespējām palīdzēt savam ģimenes loceklim.

Ārsta un pacienta attiecības gandrīz vienmēr ir triāde– ārsts, pacients un viņa tuvākais radinieks. Nereti kā radinieku šajā triādē mēs varam saprast ģimeni.

Medicīna XX gadsimtā radikāli mainījās. Ja vēl gadsimta sākumā ārstam galvenokārt bija jāārstē akūtie pacienti, tad šodien hroniski slimie ir kā likums, bet akūtie - izņēmums. 70-80% no visiem slimniekiem, kas ir mūsu ārstu uzskaitē vai ikdienas praksē, ir hroniskām slimībām sirgstoši. Ja XX gadsimta sākumā no akūtām slimībām mira 40%, bet no hroniskām - arī 40%, tad mūsdienās no akūtām slimībām mirst 2%, bet no hroniskām 80%.

XXI gadsimta cilvēks ievērojami retāk saskaras ar priekšlaicīgu nāvi savā ģimenē, taču jebkurš jebkurā brīdī var kļūt par hroniska slimnieka radinieku, kas vienā acumirklī maina šī jebkura plānus un perspektīvas.

Piemēram, vecumā pēc 20 gadiem jebkurš var kļūt par nepilnvērtīga bērna vecāku; pēc 30 gadiem viņa otrā puse var kļūt par hronisku alkoholiķi, ciest no depresijas vai psihosomatiskajām slimībām; pēc 40 jebkurš var kļūt par ar šizofrēniju saslimuša pusaudža vecāku, bet, pārkāpjot5 50 gadu vecumu un nejaušības dēļ izbēgot no visiem iepriekšaprakstītajiem riskiem, šis jebkurš saņem savu novecojošo vecāku slimības, atmiņas trūkumu un reālu invaliditāti.

Smagas un hroniskas slimības gadījumā cieš visi ģimenes locekļi, tiesa gan – slimnieks un viņa radinieki cieš atšķirīgi. Pacienta radinieka izsīkšanas sindroms visbiežāk skar smaga, neārstējama, iedzimta vai pārmantota bērnu neiroloģiska (slimnieks pēc bērnu cerebrālas triekas vai hromosomu aberācijas sindromiem) vai vēlīna neiroloģiska (slimnieks pēc pārciesta insulta, smadzeņu vēža operācijas, pēc smagas galvas vai mugurkaula traumas) pacienta radiniekus, kuriem ilgus gadus jāatbild par rīcībnespējīgu pacientu.

Piemēram izvēlēšos psihosomātiska sindroma attīstību, kam par pamatu var būt smadzeņu apasiņošanas problēmas, ļaundabīgs vai labdabīgs jaunveidojums galvas smadzenēs vai ģenētiski faktori.

Pacientam slimība attīstās lēnām. Kā slimības simptomi tiek uztvertas uzvedības vai rakstura īpatnības, piemēram, pacienta bezdarbība vai pārlieka aktivitāte, miegainība vai bezmiegs, nepastāvība vai sasprindzinājums, neizskaidrojams aizdomīgums vai bailes.

Tuvi radinieki šā neparastā ģimenes locekļa stāvokli uztver par „normālu” vai izskaidro to ar lielām slodzēm, nepilnvērtīgu uzturu vai līdzīgiem iemesliem.

Pakāpeniski orientāciju izmainītajā pasaulē zaudē kā pacients, tā tuvākais radinieks, bet vēlāk radinieks sāk meklēt palīdzību pie citiem. Viņš vēršas pie draugiem, pie kaimiņiem, pie mācītāja, pie riebējas vai pat pie dažādiem ārstiem, kuri arī nevar pateikt neko noteiktu. Ieteikumi parasti ir pretrunīgi un vispārēja rakstura: diēta, atpūta, sporta nodarbības, sanatorijas ārstēšanās, dabas līdzekļu lietošana, psihoterapeita konsultācija.

Iejaucas Latvijas Televīzija ar reklāmu pirms Panorāmas – tur tiek ieteiktas zāles visiem dzīves gadījumiem.

Radinieka izsīkšanas sindroma pirmā manifestēšanās saistīta ar slimnieka ievietošanu slimnīcā. Kaut man šeit vajadzētu rakstīt, ka slimnīcā nonākt nozīmē „happy end” (un tā droši vien domā visi „Čikāgas cerības” autori un skatītāji), man jāraksta, kā ir, – ļaunākais šeit pa īstam sākas.

Itin droši, ka radinieks jau pirmajā dienā saņem mājienu „ja jūs ar savu pacientu būtu griezušies ātrāk” vai norādi „kas tas par neprašu, pie kā jūs pacientu ārstējāt līdz šim”. Šis mājiens var būt tiešs un netiešs, to parasti izsaka nevis ārsts, bet sanitārs vai uzņemšanas reģistrators, bet šis mājiens diemžēl ir standarts, kas liek pacienta radiniekam justies vainīgam.

Šie mājieni parasti liecina par medicīnas personāla pārliecības trūkumu, jo arī viņiem tajā brīdī vēl ir neskaidra diagnoze, ārstēšanas plāns un īpaši prognoze, tādēļ netieši par vainīgo tiek atzīts tuvākais radinieks.

Vēl kāds īpašs gadījums ir ļoti smagas nodaļas, kur nekad nepietiek personāla, jaunas medicīnas māsas uz šīm nodaļām nenāk, bet vecās jau ir pārdegušas vai izsīkušas. Tad nu no dzīves nogurušas (smieklīga alga par grūtu darbu, obligātas divas slodzes, jo nav, kas nodaļā strādā, darba dēļ izpostīta ģimenes dzīve) māsas vai kāda cita nodaļas darbinieka radinieks var saņemt šādu skaidrojumu: „Ja jums šeit nepatīk, varat savu slimnieku savākt mājās.”

Pēc dažām dienām nāk šokējošā diagnoze. Radiniekam paziņo, ka viņa tuvinieks sirgst ar hronisku progresējošu slimību. Tiesa gan, var izmeklēt ar datortomogrāfu, ārstēt ar dažādām zālēm un psihoterapiju, bet principiāli neko mainīt nevar un vajag iemācīties ar to sadzīvot. Ziņa ar vienu sitienu liek pacienta radiniekam izmainīt visu viņa atlikušo dzīvi, pārskatīt viņa profesionālās un personīgās perspektīvas.

Nākamā pakāpe pacienta radinieka izsīkšanai sākas ar frāzi: „Rīt jūsu tuvinieks atgriezīsies mājās, viņu jau var izrakstīt.” Skaidrojot par aprūpes īpatnībām, radiniekam pateiks, ka slimniekam nedrīkst būt nekādu pārslodžu, visam jāpaliek harmoniskā līdzsvarā. Kādam vienmēr vajadzētu būt mājās, kas pacientu atbalstītu. Un tad radinieku ar pacientu atstās vienu. Finansiāli viņi izsīks ātrāk, morāli lēnāk.

Ir pašsaprotami, ka slimnīca ārstē slimību, bet, ja pacientam ir būtiski funkcionēšanas ierobežojumi, piemēram mobilitātes traucējumi (gulta – krēsls), pašaprūpes traucējumi (nevar bez asistenta nokārtoties, nomazgāties, nevar pats paēst sagatavotu ēdienu), kognitīvi traucējumi, komunikācijas problēmas, tad pacients tiek izrakstīts. Ambulatori šiem jautājumiem neviens lāga nepievērš uzmanību, un labākajā gadījumā tiek nozīmēta masāža.

Gan stacionāros, gan sociālās palīdzības namos, bet īpaši mājas apstākļos visai sarežģīta ir rīšanas problēmu risināšana – pacienti to dēļ vai nu aspirē, vai nepiemērota ēdiena dēļ tiek badināti. Man šķiet, ka šo problēmu Latvijā spēj atrisināt Onkoloģijas centra un Liepājas slimnīcas Paliatīvā nodaļa, bet tā ir neticami sarežģīta lauku slimnīcai, kur nu vēl sociālās aprūpes namam vai radiniekam ambulatoriskā kārtībā.

Pacienta radinieks upurējas un pilnīgi atdod sevi slimā ģimenes locekļa rīcībā. No viņa paša personības gandrīz nekas vairs pāri nepaliek. Tiesa, šim radiniekam neviens nav paskaidrojis, ka pārmērīga emocionālā līdzdalība stipri traucē slimā cilvēka patstāvības atjaunošanos un samazina viņa iespējas.

Radinieka vainas apziņu pavada kauns: viņam un visai ģimenei ir sajūta, ka viņiem uzlikts kauna zīmogs, jo viens no tās locekļiem ir kļuvis „par bezcerīgu gadījumu”. Nav būtiski, vai šo apgalvojumu pamato citu izteiktie apvainojumi vai to saka radinieka paša pašapsūdzība.

Viņš padara savu ģimeni par neieņemamu cietoksni, slēpj savas ģimenes kauna traipu, pamet visas savas darīšanas, nepieņem nekādus uzaicinājumus, neuzņem viesus savā mājā. Tā netīši un pakāpeniski slimais cilvēks un radinieks pašizolējas. Radinieki cieš no izolētības vairāk nekā pacients.

Ja pacienta izolētības nepieciešamību nosaka pati slimība, tad radinieku norobežošanās no apkārtējās pasaules visdrīzāk ir labprātīga. Šī pašizolēšanās ir par pamatu tam, ka sabiedrība nezina par tūkstošiem mājās gulošu smagi slimu cilvēku un viņu radinieku, un ne morālu vai finansiālu palīdzību šie radinieki nesaņem.

Ja ģimenē ir hronisks slimnieks, no tā ģimenes locekļi parasti cieš vairāk nekā pats pacients. Pacients daļu savu ciešanu var izskaidrot kā savas slimības simptomus un, pateicoties savām objektīvām „ciešanām”, saņem apkārtējās pasaules mierinājumu un līdzjūtību, bet pacienta tuviniekam nav nekā tāda, kas varētu izraisīt līdzjūtību.

Radiniekam vienmēr jābūt stiprākam par pacientu, viņam nav tiesību būt vājam, viņš nedrīkst demonstrēt nekādus slimības simptomus, jo slimnieka loma ģimenē jau ir aizņemta. Pašiem enerģiskākajiem un ideālākajiem radiniekiem sastopama bezsimptomu depresija, kas agri vai vēlu noved šo radinieku pie smaga pacienta radinieka izsīkšanas sindroma un pie nopietnām fiziskajām vai mentālām problēmām.

Pacienta radinieka izsīkšanas sindroma galēji smagu stadiju raksturo bezcerība, nomāktība, interešu zudums, komunikāciju sašaurināšanās, kas viss komplicējas ar somatiskiem funkcionāliem simptomiem (kuņģa čūla, koronārais sindroms, neskaidras izcelsmes aritmija, bezmiegs, vājums, nespēks). Nereti šis funkcionālais traucējums pārvēršas organiskā, un, tā kā radinieks neuzdrošinās savu slimību kaut mirkli prevalēt sava aprūpētā slimībai, tad nu radinieks izsīkst ātrāk un nomirst pirms sava aprūpējamā.

Atšķirībā no nodaļas personāla, kurš darbā ar smagi slimo (tiesa, daudziem smagi slimajiem) pacientu ir 8 stundas, pacienta radinieks darbā ar savu pacientu atrodas 24 stundas. Tas tikai pastiprina radinieka vainas sajūtu, bez tam radinieks nenormālo finansiālo izdevumu dēļ jau ir gandrīz izputināts.

Pētījumi par ārsta, pacienta un radinieka trijādību sastopami gandrīz tikai Rietumeiropā, kas no mums ievērojami atšķiras ar sociālās aprūpes jaudām un kvalitāti, kā arī valdības un tautas sapratni par veselības aprūpes nozīmību. Rietumeiropas pētījumi par „tuvā radinieka depresiju” zāļu firmu ietekmē vai bez tās norāda uz dažādu antidepresantu lietošanas nepieciešamību smagi slima pacienta radiniekiem. Tomēr bezmaksas psihoterapeita atbalsta terapijas Rietumeiropā ir ierasta prakse.

Pacienta radinieka izdegšanas sindromu vieglāk saprast kā pārmērīga stresa radītu reakciju. Tā izpaužas kā emocionāla un fiziska nespēka sajūta komplektā ar vainas un neizdošanās sajūtu, klīniski izpaužas kā nogurums, bezmiegs, darba spēju zudums, dispozīcija uz psihosomatiskām slimībām.

Agri vai vēlu pacienta radinieks ar labu vai ļaunu izsīkst un padodas, un pacients nonāk sociālās aprūpes centrā. Piemēram, Kalkūnos, Daugavpils novadā. Kalkūni dienā saņem Ls 6.31 par šāda hroniska slimnieka uzturēšanai, no šīs naudas pacientiem dienā zālēm ir atvēlēti Ls 0,18, ēdināšanai Ls 1,49. Atgādināšu, ka ēdināšanai būtu jābūt zondes barošanai ar speciāliem maisījumiem.

Latvijas psihoneiroloģiskajos pansionātos, psihoneiroloģiskajās slimnīcās, sociālās aprūpes namos guļ simtiem šādu smagu hronisku pacientu, kas patiesībā nav mājās aprūpējami. Visur finansējums ir mazāks par 10 latiem dienā. Un mūsu valsts nevar vairāk atļauties. Tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda – un mēs nevaram palielināt nodokļus vēl. Bet patiesībā tas ir vairāk nekā no savas algas un slimnieka pensijas vai divām pensijām varēja atļauties iepriekšminētais radinieks.

Sociālais centrs manto „radinieka” lomu trijādē. Sociālais centrs manto vainas apziņu, kļūst par līdzatkarīgo personu, saņemot radinieka ilgi un rūpīgi koptu hroniski slimu bērnu ar negatīvu prognozi. Sociālais centrs kā kolektīvas līdzatkarības sekas saņem arī mantojumā iespējas pārslimot radinieka izsīkšanas sindroma galēji smago stadiju ar bezcerību, nomāktību, interešu zudumu un komunikāciju sašaurināšanos. Dīvaini, bet sociālais nams līdzīgi radiniekam pašizolējas. Būtu labi, ja sociālais centrs šo līdzatkarību kaut vai daļēji noņemtu radiniekam, bet man šķiet, ka liela daļa radinieku, īpaši vecāki, iegūst vēl lielāku vainas apziņu, savu slimnieku atstājot sociālajā centrā.

Sabiedrisko domu virzošās teorijas pēdējo gadsimtu centušās rast skaidrojumu, kāpēc viens vai otrs cilvēks saslimst ar fizisku vai garīgu slimību (īpaši bērnu vecumā), kāpēc veic sabiedrībai nepieņemamas darbības vai galu galā – kāpēc veic noziegumu un nonāk cietumā?

Parasti šās teorijas izskaitļo, ka vaina meklējama ģimenē– nepareiza audzināšana, nepareizs uzturs, nepareiza literatūra, vecāku konstitūcija, alkohola lietošana, nepilnvērtība psihopātijas dēļ, bet pēdējā laikā nolemj, ka vainojams genotips un iedzimtība. Šīs teorijas kļūst par apvainojumu ģimenēm, kurās ir hroniskās slimnieks vai cilvēks ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem.

Šādas sabiedrisko domu virzošās teorijas vislielāko iespaidu atstāj uz pilnīgi normālām ģimenēm, kur tēvi, mātes, bērni, citi tuvi radinieki, saskaroties ar tuvinieka hronisku slimību, nekavējoties uzdod sev jautājumu: „ko es esmu izdarījis nepareizi?”

Paradokss, bet šo vainas apziņu un nespēju atbildēt uz jautājumu – „ko esmu darījis nepareizi?”– manto vesela iestāde, bet sabiedrības doma ar savām teorijām un masu mēdiju spiedienu turpina sociālās aprūpes namus padarīt par „vainīgajiem”.

Un tad nu mēs lasām interneta vidē– „visus tos Latgales Kalkūnu darbiniekus– nošaut!”, „Lai Dieva sods reiz nāk pār šiem neliešiem!”, „fašisti! līdz nāvei nomērdēja cilvēku, bērnu slepkavas!
tām slepkavām, kas to ir izdarījušas, tas atmaksāsies, ziniet to!”. Tautas balss internetā nolādējusi gan māmiņas, gan sociālo centru darbiniekus, gan Labklājības ministriju kā tādu.

Pieļauju, ka zināma daļa no šādu komentāru rakstītājiem sirgst ar dažādām atkarībām un tā ir vienīgā iespēja pašam saukt „palīgā”. Tomēr jāsaprot, ka ne radinieks, ne sociālā nama darbinieks nav mediķis un viņam preses un līdzcilvēku negatīvā attieksmē nākas iziet dažādus neizpratnes un nesapratnes ceļus.

Ko darīt?

Pirmais solis tomēr ir valsts garantētas, daļēji vai pilnīgi apmaksātas psihoterapeita atbalsta programmas gan hroniski smagā slimnieka radiniekam, kas pats nes smagā pacienta kopšanas problēmu, gan sociālo namu darbiniekiem, kam jāstrādā ar galēji smagajiem pacientiem.

Latvijā ir pienācis laiks meklēt žurnālistikas ētikas kodeksu un pārtraukt apmierinātībā „vārīties” par tēmām, kuru risināšana visos variantos nes tikai ļaunumu.

Pienācis laiks izglītot ierēdņus, citādi viņi ar pilnu sirds degsmi raujas uz barikādēm kādu padarīt par vainīgo hroniska slimnieka esamībā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

6

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

FotoIzglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Lasīt visu...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

12

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

FotoSakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā - iesaku turpināt "rakt" netradicionālā veidā! Konkrēti - piereģistrēties iLOTO lietotāju profilā un sākt "laimēt" (reāli - zaudēt!) momentloterijās, profila skrīnšotu, kā pierādījumu pievienojot publikācijai. Ir informācija, ka šajā "zaudētavā" pārsvarā tiek tiražētas TUKŠAS/BEZLAIMESTU biļetes.
Lasīt visu...

12

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

FotoTiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija nolēmusi, ka Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā ir ētiski cilvēkus pēc 75 gadu vecuma ar hroniskām slimībām un citus smagi slimos pacientus neārstēt visiem pieejamajiem līdzekļiem, lai vairāk jaunu un vieglāk slimu cilvēku iegūtu piekļuvi, iespējams, dzīvību glābjošai terapijai.
Lasīt visu...

12

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

FotoUzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...