Artusa Kaimiņa Teikas mājas darījumi – domājams, te būtu darbs KNAB vai FKTK
Pietiek lasītājs04.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pāris interesantu faktu saistībā ar pietiek.com neseno publikāciju ar virsrakstu „Artusa Kaimiņa Teikas mājas darījumi – īpaša stulbuma piemērs vai prasta „sapelnītās” melnās naudas atmazgāšanas afēra?”, - domājams, te būtu darbs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ņemot vērā, ka darījumi veikti, kad nu jau bijušais deputāts vēl bija valsts amatpersona. Vai arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Lai aizņemtos šādu naudas summu (150 000 eiro) Latvijas Republikā strādājošā kredītiestādē (šajā gadījumā Citadele banka), kredītņēmējam ir vajadzīgi pietiekoši iespaidīgi ienākumi, bankai ir pienākums pārbaudīt kredītpieprasītāja ienākumus, līdz ar to rodas jautājums kādā veidā tika pārbaudīts šis konkrētais kredītņēmējs, jo ir jāuzrāda ienākuma avots, jāuzrāda darba līgums, jāuzrāda konta izdruka.
Lūk, šeit sākas pats interesantākais: līgums nav beztermiņa, un rodas jautājums, kā Latvijas Republikas teritorijā strādājoša kredītiestāde izvērtēja šī konkrētā Latvijas Republikas pilsoņa kredītspēju (deputāta termiņs beidzās pēc 4 mēnešiem, un bija zināms ka viņš labi saprotamu iemeslu dēļ nekandidēs).
Izlasot augstāk minēto rakstu, ir pamatotas šaubas par Latvijas Republikas teritorijā strādājošo kredītiestādi, un, šķiet, ir saskatāmas ļoti lielas dīvainības, vai Latvijas Republikas teritorijā stradājošai kredītiestādei NAV ZVANĪTS NO "AUGSTIEM PLAUKTIEM" un pieprasīts izsniegt ''šim'' Latvijas Republikas dzīvojošajam radījumam naudu.
Redzams, ka šeit varētu būt Finašu un kapitāla tirgus komisijai DARBS, jo LATVIJAS REPUBLIKĀ VISIEM LATVIJAS REPUBLIKAS PILSOŅIEM IR VIENĀDAS TIESĪBAS, BEZ IZŅĒMUMIEM.
Red.piez. Lasītājs ir nedaudz atpalicis savās zināšanās - Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau ir pievienota Latvijas Bankai.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
