
Artusa Kaimiņa Teikas mājas darījumi – domājams, te būtu darbs KNAB vai FKTK
Pietiek lasītājs04.03.2023.
Komentāri (0)
Pāris interesantu faktu saistībā ar pietiek.com neseno publikāciju ar virsrakstu „Artusa Kaimiņa Teikas mājas darījumi – īpaša stulbuma piemērs vai prasta „sapelnītās” melnās naudas atmazgāšanas afēra?”, - domājams, te būtu darbs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ņemot vērā, ka darījumi veikti, kad nu jau bijušais deputāts vēl bija valsts amatpersona. Vai arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Lai aizņemtos šādu naudas summu (150 000 eiro) Latvijas Republikā strādājošā kredītiestādē (šajā gadījumā Citadele banka), kredītņēmējam ir vajadzīgi pietiekoši iespaidīgi ienākumi, bankai ir pienākums pārbaudīt kredītpieprasītāja ienākumus, līdz ar to rodas jautājums kādā veidā tika pārbaudīts šis konkrētais kredītņēmējs, jo ir jāuzrāda ienākuma avots, jāuzrāda darba līgums, jāuzrāda konta izdruka.
Lūk, šeit sākas pats interesantākais: līgums nav beztermiņa, un rodas jautājums, kā Latvijas Republikas teritorijā strādājoša kredītiestāde izvērtēja šī konkrētā Latvijas Republikas pilsoņa kredītspēju (deputāta termiņs beidzās pēc 4 mēnešiem, un bija zināms ka viņš labi saprotamu iemeslu dēļ nekandidēs).
Izlasot augstāk minēto rakstu, ir pamatotas šaubas par Latvijas Republikas teritorijā strādājošo kredītiestādi, un, šķiet, ir saskatāmas ļoti lielas dīvainības, vai Latvijas Republikas teritorijā stradājošai kredītiestādei NAV ZVANĪTS NO "AUGSTIEM PLAUKTIEM" un pieprasīts izsniegt ''šim'' Latvijas Republikas dzīvojošajam radījumam naudu.
Redzams, ka šeit varētu būt Finašu un kapitāla tirgus komisijai DARBS, jo LATVIJAS REPUBLIKĀ VISIEM LATVIJAS REPUBLIKAS PILSOŅIEM IR VIENĀDAS TIESĪBAS, BEZ IZŅĒMUMIEM.
Red.piez. Lasītājs ir nedaudz atpalicis savās zināšanās - Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau ir pievienota Latvijas Bankai.





Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.