Artusa Kaimiņa Teikas mājas darījumi – īpaša stulbuma piemērs vai prasta „sapelnītās” melnās naudas atmazgāšanas afēra?
Pietiek lasītājs28.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iedomājieties – jūs esat apsūdzētais kriminālprocesā, kurā jums par valsts krāpšanu var piespriest iespaidīgu naudassodu; jums ir pilnīgi skaidrs, ka rudenī jūs zaudēsiet darbu, kurā varējāt par nekā nedarīšanu saņemt aptuveni 5000 eiro mēnesī, un būsiet spiests atkal mācīties strādāt, kas nozīmē, ka nekādu vērā ņemamu regulāru ienākumu jums nebūs; vēl pret jums ir cilvprasība par desmitiem tūkstošu eiro. Un šādos apstākļos jūs ne tikai oficiāli pieņemat dāvinājumā no savas mātes viņas māju Teikā, ko iepriekš neveiksmīgi mēģināts pārdot par 218 000 eiro, bet arī aizņematies bankā 150 tūkstošus eiro, lai sāktu mājas remontu…
Šķiet, ka šāda līmeņa stulbums pasaulē nav sastopams – paliekot bez pastāvīgiem ienākumiem, pieņemt dāvinājumā savas mātes māju, lai tiesu izpildītājiem būtu, uz ko vērst piedziņu, un tad vēl aizņemties no bankas iespaidīgu summu, labi saprotot, ka no oficiālajiem ienākumiem to atdot nebūs iespējams. Taču bijušā aktiera un bijušā deputāta Artusa Kaimiņa raudulīgā runa valsts apkrāpšanas prāvas noslēgumā, lūdzoties neuzlikt viņam naudas sodu, nebija bez pamata, - viņš ir rīkojies tieši tā, kā šeit aprakstīts.
Tātad – Artusa Kaimiņa mātei Lienei Kaimiņai līdz pat pagājušā gada jūnijam piederēja māja ar nelielu zemesgabalu Rīgā, Teikā, Ausmas ielā – oficiāli gan ne māja, bet „nepabeigtas celtniecības objekts saistīts ar zemes gabalu”. Kā rāda sludinājumi, šo māju vēl pagājušā gada vasarā tika mēģināts pārdot par 218 tūkstošiem eiro.
Kad tas neizdevās, Liene Kaimiņa, kurai īpašumu piecarpus gadus iepriekš bija uzdāvinājusi 1937. gadā dzimusī Baiba Kaimiņa, ņēma un 2022. gada 10. jūnijā uzdāvināja savam dēlam Artusam Kaimiņam.
Savukārt jau dienu iepriekš ir ticis noslēgts ieķīlājuma līgums, kam sekojusi 13. jūnija vienošanās, ar ko Teikas māja tiek ieķīlāta „Citadele bankā”, īpašumam uzliekot 225 tūkstošu eiro hipotēku. Protams, izsniegtais kredīts ir bijis krietni mazāks – tikai 150 tūkstoši eiro, un šo summu Artuss Kaimiņš arī ir nekavējoties sācis enerģiski tērēt.
Viņa izbijušas amatpersonas deklarācija rāda, ka no saņemtajiem 150 tūkstošiem eiro viņš 40 000 eiro pārskaitījis mātei „remontdarbu uzsākšanai”, 46 000 eiro vēl bijuši bankas kontā, bet pārējie 64 000 eiro laikā no jūnija līdz oktobra beigām kaut kur vienkārši izčibējuši.
Tad kas šis te aprakstītais process īsti ir – tiešām vienkārši stulbums? Vai varbūt tomēr mēģinājums „izgriezt” diezgan prastu deputātēšanas laikā „sapelnītās” melnās naudas atmazgāšanas afēru? Turpinājums sekos.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
