Ārzemju fanu čuras uz Brīvības pieminekļa ir materializējies simbols valdošo “čurāšanai” uz mūsu galvām un vērtībām
Egils Helmanis26.01.2025.
Komentāri (102)
Iesaki rakstu: 
Politiskā impotence agrāk vai vēlāk parādās arī praktiskā izpausmē. Vakardienas notikumi pie Brīvības pieminekļa tieši to arī nozīmē. Pie varas esošo nespēja būt savas valsts un tautas interešu īstenotājiem noteica to, ka kārtības nodrošināšanu plānoja amatos nonākuši karjeristi un “ērtie” cilvēki. Gluži saprotami, ka viņu vērtību sistēmā Brīvības piemineklis nav nekas tāds, kas būtu jāsargā par katru cenu. Daudz svarīgāk, lai netiktu bojāti viņus amatā iecēlušo politikāņu kabinetu logi vai biznesu skatlogi.
Mūsu lidostā lidinās nelegāli droni, daži simti iebraucēju (par kuriem jau iepriekš zināms, ka tie noskaņoti agresīvi) demolē Brīvības pieminekli. Trūkst izpratnes, rīcības, skaidru lēmumu un mugurkaula. Bet vienīgais, kā mums netrūkst, – salkanu runu par iekšējās drošības nozīmību, viltīgu smaidu un vienaldzības pret tautu no varas turētājiem.
LSM raksta, ka fani uzbrukuši un nospārdījuši LTV žurnālistu. Sākumā ir virsraksts, ka “nav smagi cietis”, pēcāk šī frāze tiek izņemta. Tātad pārprastā tolerance un varas ideoloģiskie uzstādījumi prasa mīkstināt šo stāstu.
Labi atceros, kā šie paši LSM sauca “par uzbrukumu žurnālistam” manu kategorisko prasību nelīst manas ģimenes un bērnu dzīvē. Vēl es atceros, kā mani un manu dēlu 16.martā policija ar spēku mēģināja nelaist nolikt ziedus.
Progresīvās vienotības šļurai ir pieņemama un pa spēkam vienīgi savējo nospārdīšana, kā saka – lai svešie baidās. Bet svešie nebaidās – viņi priecīgi berzē rokas, redzot, kā mūsu valsti un visu, kas tai svarīgs, posta un gremdē it kā “mūsu pašu” valdība un ievēlētie.
P.S. Tās ārzemju fanu čuras uz Brīvības pieminekļa ir materializējies simbols valdošo “čurāšanai” uz mūsu galvām un vērtībām. Cik ilgi vēl to pieļausim?
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
