AS „Augstsprieguma tīkls” vadība krāpjas, melo un izšķērdē milzu apjomos

Tagad secīgi iziešu cauri AS “Augstsprieguma tīkls” sniegtajām interesantākajām atbildēm (precīzāk – NEatbildēm) uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem, dažus brīnumus vēl ieraudzīsiet. Attiecībā uz 4., 5. un 6.jautājumu laiku komentāriem neieguldīšu, jo pēc būtības to, ka juridiskie un konsultatīvie pakalpojumi tiek izmantoti vairāk nekā vajadzētu, ir diezgan grūti pierādīt, tomēr mana pārliecība paliek nemainīga – tie tiek šobrīd izmantoti vairāk kā vajadzētu, pamatā, lai nomaskētu Guntas Jēkabsones nekompetenci.

1) 2020.gada  jūnijā tika apstiprināts AS "Augstsprieguma tīkls" amata vietu optimizācijas plāns, paredzot optimizēt līdz 5% amata vietu. Līdz šim brīdim plānotā amatu vietu optimizācija ir izpildīta, par 1/3 pārsniedzot plānoto. Ievērojot ģeopolitisko situāciju ir strauji pieauguši drošības, tajā skaitā kiberdrošības riski, papildus AST ir plānota sinhronizācija ar Eiropas tīkliem, kas jārealizē līdz 2025. gada beigām, kā arī ir strauji pieauguši atjaunīgo elektroenerģijas ražotāju pieteikumi pieslēgumu pārvades sistēmai izveidei. Plānoto jauno amata vietu skaits nepārsniedz 3% no darbinieku skaita darbam ar pārvades tīkla sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, atjaunīgo enerģoresursu pieslēgšanai pārvades tīklam, kā arī kiberdrošības nodrošināšanai kritiskajā infrastruktūrā. AST, tāpat kā citos uzņēmumos, ir novērojama darbinieku mainība. Vakantas darba vietas periodiski atbrīvojas visās uzņēmuma struktūrvienībās.

Tas tiesa, 2020.gadā tika apstiprināts amata vietu optimizācijas plāns, tas tiesa, ka optimizācijas plāns, varētu teikt, ir izpildīts ar uzviju (tas gan nav G.Jēkabsones sasniegums – viņa amatā stājās 2021.gada jūlijā), ja vien nebūtu viena nianse – AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāve klaji melo, apgalvojot, ka papildus plānotie darbinieki nepieciešami “pārvades tīkla sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, atjaunīgo enerģoresursu pieslēgšanai pārvades tīklam, kā arī kiberdrošības nodrošināšanai kritiskajā infrastruktūrā”.

Plāns paredzēja, piemēram, Personāla daļas darbinieku skaitu samazināt no 5 uz 4; kā ir šobrīd – Personāla daļā nu jau ir 6 darbinieki (pieaugums 2022.gadā), tātad – tiek ņemti klāt darbinieki, kuri viennozīmīgi nenodrošina tos procesus, uz kuriem uzņēmums atsaucas, pamatojot darbinieku skaita pieauguma nepieciešamību.

Plānotais pieaugums nepārsniedz 3%? Manuprāt – kārtējie meli (atgādināšu, ka tarifu projektā pozīcijā “personāla un sociālās izmaksas” pieaugums tiek plānots 48%), lai pierāda ar skaitļiem, atbildot uz iepriekš uzdoto jautājumu, sniedzot datus par sākotnēji izstrādāto budžeta projektu, uz kura pamata tapa SPRK 14.10.2022. iesniegtais tarifu projekts.

“Cik darbinieku uzņēmumā bija uz 01.01.2022., cik uz intervijas dienu – 08.11.2022., cik būs gada beigās – 31.12.2022. un cik plānots pieņemt 2023.gadā, tai skaitā – cik darbinieki uzņēmumā plānoti uz 31.12.2023.?” Pēc manām aplēsēm, runa varētu būt par pieaugumu ap 8%. Pieņemu, ka tagad minētais procents tiešām varētu būt mazāks, jo ir ārējais spiediens savilkt jostu.

Optimizācijas plāna izpilde ar uzviju, protams, ir apsveicama, bet sausais atlikums no tā, ja haotiski tiek pieņemti jauni darbinieki, ir aptuvena nulle, ja pat ne ar mīnusa zīmi efektivitātes ziņā. Lai uzņēmums iesniedz sarakstu ar visām jaunizveidotajām amata vietām sākot no 2022.gada sākuma, iekļaujot informāciju arī par 2023.gada budžetā plānotajām jaunajām amata vietām.

Par AS “Augstsprieguma tīkls” personāla mainību, jā tā ir bijusi novērojama vienmēr, bet G.Jēkabsones vadībā tā sasniedz kritisko slieksni, kam par iemeslu ir uzņēmumā uzplaukušais mobings un bosings, kam kājas aug sākotnēji jau no pašas Jēkabsones un secīgi arī no viņas jaunpieņemtajiem “lieliskajiem” speciālistiem. AS “Augstsprieguma tīkls” padome zina par gaisotni (drīzāk “NEgaisotni”), kas valda uzņēmumā, bet izliekas neredzam, jo savu kļūdu, ievēlot amatā Jēkabsoni, izskatās, ir ļoti grūti atzīt, tikmēr uzņēmums tiek gremdēts mūsu visu acu priekšā.

2) Šobrīd notiek sarunas starp AST un Arodbiedrību par jaunu koplīguma redakciju. Abas puses ir izstrādājušas savus priekšlikumus un sarunu rezultātā vienosies par Darba koplīguma izmaiņām.

Sarunas ar arodbiedrību notika, tikai viena nianse, nekādu sarunu nebija, līdz pietiek.com publicēja neērtos jautājumus AS “Augstsprieguma tīkls”. Sausais atlikums no sarunām – nav panākta vienošanās par Darba koplīguma jauno redakciju, nav arī panākta vienošanās par inflācijas griestu noteikšanu, kas ir rezultējusies +20.8% darbinieku amatalgās ar 01.01.2023. Uzņēmums tagad noteikti taisnosies, ka mēģināja, darīja visu, runāja, bet varbūt tas bija par vēlu? Jā, par inflācijas griestu nenoteiikšanu nobalsoja darbinieki, bet jautājums – kāpēc? Vai G.Jēkabsone nesaskata tur saistību ar sevi un to, kā vada uzņēmumu? Neviens darbinieks nekad nevēlēsies nākt pretī sliktam vadītājam, lūk, arī rezultāts!

3) Oktobrī noslēdzās detalizēts amatu vērtēšanas process, kura laikā ir pārvērtētas esošās amatu grupas un analizēta konkrēto amata grupu atalgojuma intervāla atbilstība tirgus situācijai. Augstākais punktu skaits saskaņā ar amatu novērtēšanas metodiku ir vadītāju amatu grupai, attiecīgi šie darbinieki saņem augstāko amatalgu uzņēmumā.  Visos darba sludinājumos tiek norādīta amata algas amplitūda, ar ko var iepazīties visi interesenti.

Jautājums nebija par amatu grupām un punktiem, bet gan kuram darbiniekam AS “Augstsprieguma tīkls” (neskaitot amatpersonas) ir noteikta vislielākā alga? Uzņēmums, izskatās, ļoti nevēlējās atbildēt, jo minētajam darbiniekam algu G.Jēkabsone noteica vēl pirms amatu pārvērtēšanas, un noteiktā alga absolūti pārkāpa AS “Augstsprieguma tīkls” atalgojuma politikā noteikto principu, kas paredz, ka vissuperīgākajam ekspertam amatalgu var noteikt līdz 30% virs tirgus mediānas. Ievelkam elpu – un kategorijā „vislabāk apmaksātais, bet ne labākais AS “Augstsprieguma tīkls” darbinieks” balvu iegūst… Personāla daļas vadītāja Mārīte Moora (5000 eur, noslēdzot darba līgumu, nepilnus 6 mēnešus vēlāk +20.8%). Pēc manām aplēsēm jau sākotnējā alga ir aptuveni 40% virs tirgus mediānas. AS “Augstsprieguma tīkls” min, ka ar atalgojumu amplitūdām var iepazīties darba sludinājumos – vai tiešām? Attiecīgās vakances sludinājums pieejams - https://talentor-latvia.recman.no/job.php?job_id=256462#. Intereses pēc nedaudz pasekoju līdzi cv.lv vakancēm, lūk, novērojumi par to, kas attiecībā uz Personāla daļas vadītāju atalgojumu notiek darba tirgū: 

7) Darbinieku sporta spēles tika rīkotas saskaņā ar noslēgtā Koplīgumā noteikumiem un šim nolūkam atbilstoši Pamatnoteikumiem iepirkuma procedūrām tika rīkotas iepirkuma procedūras. Minētie izdevumi netiek iekļauti elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifa aprēķinā.

Šeit AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāve ir samelojusies. Nekāda iepirkumu procedūra attiecībā uz organizatora piesaisti netika veikta; tas, ka lēmumā ir norādīts, ka organizators izvēlēts cenu aptaujas rezultātā, šajā konkrētajā gadījumā nenozīmē, ka cenu aptauja ir notikusi. Par minēto informācija tika iesniegta KNAB, KNAB atbildi nosūtu – īsumā attiecīgais jautājums neietilpstot KNAB kompetencē, līdz ar ko, ievērojot to, ka uzņēmums apgalvo, ka viss ir bijis korekti, tad vienīgā iespēja, kā noskaidrot – vai tiešām tā ir,  Valsts policijai būtu jāveic pārbaude, izprasot no AS “Augstsprieguma tīkls” informāciju – pierādījumus tam, ka tika veikta lēmumā norādītā cenu aptauja, piemēram, potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem AS “Augstsprieguma tīkls” nosūtītā vēstule vai e-pasts ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu cenu aptaujā, informāciju par saņemtajiem piedāvājumiem (atbildes vēstules vai e-pasti), noteikti arī paši lēmumā minētie uzņēmumi var sniegt informāciju – tika vai netika saņēmuši uzaicinājumu piedalīties cenu aptaujā u.c.; ja cenu aptaujas veikšanu uzņēmums nevar pierādīt - un es esmu pilnībā pārliecināts, ka nevarēs -, tad ir jāuzsāk kriminālprocess, un atbildīgās personas jāsauc pie Krimināllikumā noteiktās atbildības.

8) Stilistu un frizieru pakalpojumi uzņēmuma darbinieku privātajām vajadzībām netiek segti.

Šī arī noteikti nav būtiska uzņēmuma izdevumu pozīcija, bet interesants ir princips kā tāds. Bez šaubām privātām vajadzībām stilistu un frizieru pakalpojumi netiek apmaksāti, tomēr jautājums ir – kādos gadījumos tiek? Kuri darbinieki vai amatpersonas minētos pakalpojumus par uzņēmuma naudu izmanto (vai ir izmantojuši) un kādos gadījumos?

Un tagad nedaudz par Guntas Jēkabsones algu, kuru nācās pašai skaļi nosaukt raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Ir daži jautājumi attiecībā uz raidījuma laikā minēto. Vai alga ir precīzi 11 000 EUR? Spriežot pēc 2021.gada amatpersonu deklarācijas, alga mēnesī 2021.gadā bija ap 10 300 EUR (alga AS “Augstsprieguma tīkls” uzrādīta 56 657.61 EUR, amatā no 15.07.2021.). Kurā brīdī un par cik eur bija izmaiņas?

Gunta Jēkabsone minēja, ka nav piemaksu, bet kā ar prēmijām – normatīvie akti taču paredz prēmiju reizi gadā līdz 2 mēnešalgām, ne tā? Tātad iespēja gadā papildus 11 000 eur mēnesī saņemt vēl līdz 22 000 eur.

Visu rezumējot, uzskatu, ka Gunta Jēkabsone kā atbildīgais valdes loceklis par personāla un finanšu vadību nav tikusi galā ar 2022.gada svarīgāko uzdevumu – nav nodrošinājusi konstruktīvu sociālo dialogu ar arodbiedrību, kura rezultāts būtu vienošanās panākšana ar arodbiedrību par inflācijas kompensācijas griestu noteikšanu – nepanāktās vienošanās rezultātā uzņēmumam nodarītie zaudējumi pēc manām aplēsēm ir vismaz 500 000 eur gadā.

Tāpat arī uzskatu, ka enerģētiskās krīzes laikā pieņemt darbā darbinieku ar kosmiski augstu algu, kura viennozīmīgi neatbilst tam, kas notiek darba tirgū, neliecina par uzņēmuma efektīvu pārvaldību.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, AS “Augstsprieguma tīkls” padomei būtu rūpīgi jāapsver vai nav pamats izteikt neuzticību Jēkabsonei, atsaucot no amata, tostarp ņemot vērā bažas par cenu aptaujas viltošanu (padomei ir visas iespējas pārbaudīt, ir vai nav informācija patiesa, nepieciešama tikai vēlme to noskaidrot).

Novērtē šo rakstu: