Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispirms jau jāsarūgtina būs tie, kuri cerēja, ka līdz ar Saeimas vēlēšanām izbeigsies cīņa ar OIK afēru. Jau pirmajā Saeimas sēdē pēc Saeimas vēlēšanām EM tika iesniegts kārtējais deputātu pieprasījums – par EM īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību. Tas iezīmē svarīgus OIK afēras īstenošanas aspektus - ņemot vērā tos var panākt būtiskas izmaiņas notiekošajos procesos, kuri iestrēguši neauglīgā retorikā par tālāk darāmo.

Tāpat laika posmā pēc vēlēšanām vēl aizejošajai Saeimai izdevās izskatīt otrajā lasījumā Saeimas Tautsaimniecības komisijas virzītos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri paredz sakārtot atbalsta pārraudzību un pārkompensācijas novēršanu jau esošās atbalsta sistēmas ietvaros. Tādejādi tika sagatavota laba ceļamaize jaunajai Saeimai, kurai ar šo likumprojektu būs iespēja strādāt tālāk, ja vien tai tiešām būs politiskā griba tikt galā ar šo afēru.

Pašreizējā situācija

Tiek doti visdažādākie situācijas raksturojumi - sākot no tā, ka nekas nav darāms, līdz pat tam, ka viss ir atrisināms un uzreiz izdarāms. Katram viedoklim tiek pausti savi “pārliecinošie” argumenti. Diemžēl reāla, visaptveroša situācijas analīze parasti izpaliek, jo tā joprojām nav tikusi veikta. Pēc visa, kas ir noticis un kas ir nonācis atklātībā, tas ir vismaz dīvaini, jo sevišķi no to puses, kuri ir atbildīgi par šo OIK stāstu un kuri ir uzņēmušies (vismaz savos solījumos sabiedrībai) tikt ar to galā.

Taču šādai lietu kārtībai ir loģika, un tai ir pat stratēģiska jēga, ja patiesībā šie solījumi ir nekas vairāk kā tikai kārtējais OIK afēras piesegs, lai to varētu turpināt tālāk – spekulējot ar  visdažādākajām iespējamībām ir veiksmīgi iegūts laiks, kurš bija vajadzīgs, lai novilcinātu nepieciešamību rīkoties līdz Saeimas vēlēšanām, kad varas turētāji ir spiesti atskaitīties sabiedrībai par savām darbībām un atbildēt par tām.

Tagad afēras piesedzējiem svarīgi ir veidot tādu darba kārtību, lai viss sapītos nesaprotamā jezgā. Tieši tāpēc netiek veikta visaptveroša situācijas analīze, jo sevišķi attiecībā uz EM īstenotās valsts atbalsta sistēmas tiesiskumu.

Parlamentārās uzraudzības rezultātā - īstenojot vairāk nekā pussimt deputātu jautājumu sesiju un sagatavojot nu jau divdesmit deputātu pieprasījumus saistībā ar OIK  gandrīz vesela gada garumā, tika uzskatāmi parādīts un pierādīts, ka valsts izveidotā atbalsta sistēma neatbilst ne sabiedrības interesēm, ne tiem principiem, kuri būtu jāievēro, lai šo sistēmu varētu uzskatīt par tiesisku un atbilstošu Eiropas savienības tiesību normām.

Nu arī EM bija spiesta to atzīt un sākt rīkoties. Taču tā vietā, lai īstenotu pasākumus, kas reāli un būtiski samazinātu OIK slogu, EM izvēlējās veidot darba kārtību, kas šādu pasākumu īstenošanu pēc iespējas atliktu vai pat padarītu tos neiespējamus.

OIK darba grupas patiesā jēga

Tā saucamās OIK darba grupas izveidošana un tās ziņojums ir uzskatāms apliecinājums augstākminētajam. Proti, pēc tam, kad tika uzskatāmi pierādītas OIK sistēmas neatbilstības, kuras arī EM pēc izmisīgas tielēšanās bija spiesta atzīt, EM izvēlējās nevis ņemt un novērst tās, bet gan izveidot darba grupu, kas gandrīz pusgada garumā gatavos EM priekšlikumus tālākai rīcībai, neskatoties uz to, ka EM tika uzrādītās ne tikai tās pieļautās neatbilstības, bet arī to novēršanai nepieciešamie pasākumi, kurus varētu īstenot nekavējoši (jau sen).

Lieki piebilst, ka EM ne tikai joprojām nav īstenojusi šos pasākumus, tā nav tos pat izskatījusi. Un tas atkal ir saprotams, jo, izskatot un izvērtējot šos pasākumus, nāktos tos atzīt par pamatotiem, un tad nāktos tos īstenot vai arī nespēt izskaidrot sabiedrībai, kādēļ tie netiek īstenoti.

Darba grupas izveide deva iespēju izvairīties no šīs situācijas. Vismaz līdz Saeimas vēlēšanām. Pēc vairākiem mēnešiem EM vadītā darba grupa nāca ar savu ziņojumu par veicamajiem pasākumiem. Kas ir mulsinoši, lai neteiktu amizanti, šo it kā darba grupas ziņojumu pati darba grupa nemaz nebija apstiprinājusi, vēl vairāk – daudzi darba grupas locekļi pauda principiālus un būtiskus iebildumus par ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem. Taču EM tas netraucēja to pasniegt sabiedrībai kā plašas ekspertu grupas veikumu.

“OIK darba grupas” ziņojums

Iepazīstoties ar Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumu Nr. 172 izveidotās un Ekonomikas ministrijas vadītās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” šajā ziņojumā sagatavoto subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu un piedāvātajiem priekšlikumiem, rodas pamatotas bažas, ka tas ir gatavots nevis ar mērķi piedāvāt risinājumus OIK afēras izbeigšanai, bet gan lai sagatavotu jaunu pamatojumu OIK afēras turpināšanai, piesedzot to ar pasākumiem, kas solās nodrošināt nenozīmīgu, vai pat tikai šķietamu OIK sloga samazinājumu.

Sagatavotais izvērtējums par OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību ziņojumu ir nepilnīgs, pretrunīgs un maldinošs.

Ziņojumā iztrūkst jelkādu aprēķinu, kas pamato Ekonomikas ministrijas apgalvojumu un piedāvāto risinājumu aplēšu pamatotību. 

Savukārt esošās sistēmas tiesiskuma izvērtējuma nav vispār! Lai gan šāds izvērtējums ir būtiski svarīgs, pirmkārt jau priekš pašas Ekonomikas ministrijas, lai pamatotu tās publiski postulēto pozīciju par “tiesisko paļāvību” un neiespējamību īstenot nozīmīgas izmaiņas tiesiskā ceļā.

Kaut kāda ļoti fragmentāra juridiskā argumentācija, ko nu nekādi nevar saukt par izvērtējumu, tiek dota atsevišķu piedāvāto risinājumu kontekstā - ļoti nepilnīga, un parasti izejot no maldinoša pieņēmuma, ka esošās situācijas tiesiskais regulējums un tā piedāvātā interpretācija apriori ir pareizs un tas ir kā pamats, uz kuras ir jābalstās visām tālākajām darbībām un secinājumiem.

Rodas pamatots jautājums – vai šāda pieeja nav tikusi izvēlēta kā mēģinājums veidot piesegu esošajām tiesiskajām sistēmas (un tās dalībnieku) neatbilstībām?

“OIK darba grupas” priekšlikumi

Ziņojumā tiek piedāvāts īstenot 5 pasākumus:

1. Atjaunot subsidētās enerģijas nodokli (SEN);

2. Ieviest stingrākas kurināmā prasības biogāzes stacijām;

3. Veikt izmaiņas iekšējās peļņas normas aprēķinā;

4. OIK Jaudas komponentes iekļaušana pārvades tarifā;

5. OIK enerģijas komponentes pārveidošana par “zaļo sertifikātu” maksājumiem.

Izvērtējot šos priekšlikumus, ir acīmredzams, ka tie lielākoties nenodrošinās vērā ņemamu tautsaimniecībai nepieciešamo OIK sloga samazinājumu vai pat var radīt papildu slogu Latvijas elektroenerģijas patērētājiem. Taču jāatzīst, ka OIK darba grupa ir izpildījusi tai valdības doto uzdevumu – sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai (nevis OIK atcelšanai pēc būtības).

Tik tiešām ir atrasts risinājums, kā OIK maksājums tiek izbeigts – turpmāk noslēpjot to zem diviem citiem maksājumiem (kas sauksies citādāk), no kuriem vienu (OIK jaudas maksājums) tiek piedāvāts paslēpt pārvades tarifā, bet otru (OIK elektroenerģijas maksājums) tiek piedāvāts turpmāk apmaksāt ar “zaļo sertifikātu” iepirkumu. Tas deva iespēju Vienotībai pirms vēlēšanām nākt ar skaļu paziņojumu, ka tā piedāvā risinājumu kā OIK izbeigt, tas nostrādāja. Kas gan vēl tiek piedāvāts tajā, bez augstākminētajiem OIK noslēpšanas pasākumiem?

Subsidētās enerģijas nodoklis

Priekšlikums ieviest SEN spēkā esošā atbalsta regulējuma apstākļos ir visnotaļ savdabīgs, jo tas nevis samazinās, bet gan palielinās OIK maksājumu slogu!

Proti, 2016. gadā tika izstrādāta un pieņemta jauna kārtība, kā tiek noteikts komersantam izmaksājamā atbalsta apjoms, lai novērstu pārkompensāciju. Saskaņā ar šiem EM izstrādātajiem un tagad spēkā esošajiem noteikumiem izmaksājamais atbalsta apjoms tiek aprēķināts nosakot komersantam iekšējās peļņas normu, kura nedrīkst pārsniegt 9%. Šajos noteikumos formulā, pēc kuras tiek aprēķināts atbalsta apjoms, SEN ir viena no izdevumu pozīcijām, kuru ir paredzēts kompensēt komersantam. Tādejādi, ieviešot SEN, pieaugs komersanta izdevumi, kuri būs jākompensē ar lielāku OIK maksājumu slogu patērētājiem, lai nodrošinātu tam paredzēto rentabilitāti. Pie esošā regulējuma SEN ir nodoklis, kurš gulsies uz elektroenerģijas patērētāju, nevis OIK saņēmēju pleciem. No šāda priekšlikuma iegūs tikai valsts budžets, ne Latvijas elektroenerģijas patērētāji.

Prasības biogāzes stacijām.

Ir pamatoti un jau sen bija nepieciešams sakārtot līdz šim absurdo regulējumu attiecībā uz kurināmā prasībām biogāzes stacijām. Lai gan šis priekšlikums tiek pasniegts kā stingrākas prasības attiecībā uz bioloģisko atlikumproduktu izmantošanu, ir jāatzīmē, ka prasīto 70% atlikumproduktu normu kopējā kurināmā priekšlikums paredz tikai uz 2030. gadu (atbalsta perioda beigās), savukārt uz 2020. gadu tiek paredzēts noteikt prasību 30% apmērā! Tas ir mazāk, nekā daudzām biogāzes stacijām tas ir noteikts jau pašreiz.

Pareizāk būtu bijis no sākuma veikt pārbaudes par jau esošo prasību izpildi (un ne tikai attiecībā uz kurināmo, ne mazāk nozīmīgi būtu pārbaudīt arī pašpatēriņu un lietderīgā siltuma ražošanu) un tad lemt ar tālākiem pasākumiem. To varēja īstenot pa šo laiku, kamēr tika gaidīti OIK darba grupas priekšlikumi.

Šīs atbalsta sistēmas veidotājiem jau sen bija jāsaņemas drosme atzīt, ka attiecībā uz atbalstu biogāzes stacijām, tie ir aizbraukuši pa nepareizām sliedēm – atbalsts būtu jāparedz nevis par saražoto elektroenerģiju, bet gan par pārstrādātajiem atkritumiem, tādejādi tiktu radīta pareiza motivācija komersantam vairāk un efektīvāk izmantot atkritumus enerģijas ražošanā un nebūtu nepieciešams noteikt nekādus izdomātus minimālos kurināmā % sliekšņus un vēl veidot kontroles sistēmu priekš tiem.

Izmaiņas iekšējās peļņas normas (IRR) aprēķinā

Piedāvātās izmaiņas varētu dot vērā ņemamu OIK sloga samazinājumu, ja vien tās tiktu atbilstoši īstenotas. Taču cik var paļauties uz to, kašādas izmaiņas tiks veiktas, ja vēl pagājušās Saeimas sesijas laikā attiecībā uz EM izstrādāto un MK noteikumos (Nr221, Nr 262) apstiprināto “pārkompensācijas aprēķina” kārtību (kā tiek noteikta šī iekšējā peļņas norma) tika sagatavots deputātu pieprasījums, pieprasot EM pamatot noteikumos paredzēto iekšējās peļņas normas aprēķina kārtības pamatotību un atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām.

Tika uzskatāmi pierādīts, ka patiesībā šis EM izstrādātais “pārkompensācijas mehānisms” nevis novērš, bet gan nodrošina pārkompensāciju, turklāt pārkāpjot EK lēmumā “Valsts atbalsts SA.433140” pārkompensācijas mehānismam noteiktos principus. (ne velti pēc šīs “pārkompensācijas novēršanas” mehānisma piemērošanas OIK maksājuma slogs ir samazinājies nebūtiski - tikai par apmēram 3,5 miljoniem eiro) -  EM bija principiāli pret šī pieprasījuma pamatotību, kas pēc būtības ir bez maz vai identisks “darba grupas” piedāvātajām pārkompensācijas aprēķina kārtības izmaiņām, kuras pieprasa, lai aprēķinā tiktu iekļauts viss komersanta saņemtais atbalsts (nevis tikai daļa), un novērst iespēju paplašināt aprēķinos iekļaujamo izdevumu apjomu, apejot paredzētos izdevumu līmeņu ierobežojumus.

 

Vēl viena nianse saistībā ar OIK tiesiskumu

Nekādi nevar piekrist EM izteiktajiem apgalvojumiem, ka šīs aprēķina izmaiņas neatbilst EK noteiktajai kārtībai, kādā būtu jāveic pārkompensācijas aprēķins, un tāpēc šo priekšlikumu nevar sākt ieviest. Tieši otrādi, šādas izmaiņas jau sen bija jāveic, jo savādāk esošā valsts atbalsta noteikšanas kārtība neatbilst ne Eiropas savienības tiesību aktos noteiktajiem principiem, ne arī EK lēmumā “Valsts atbalsts SA. 433140.” noteiktajam (skat. punktus 76, 77, 78)

Atkal sanāk amizanti – “OIK darba grupas” ziņojumā norādītie apsvērumi par nepieciešamību atlikt šo izmaiņu ieviešanu, līdz brīdim, kamēr tiks iegūts EK saskaņojums, ir principiāli pretrunā pašas EM līdz šim oficiāli paustajai pozīcijai, kuru tā uzstājīgi aizstāvēja arī Saeimā diskutējot par EK lēmuma SA. 433140 izpildi, uzstājot, ka procedurālais pārkāpums, saistībā ar valsts atbalsta ieviešanu (atbalsts ir ticis ieviests nesaskaņojot to ar EK), neskaitās izdarīts un nekādas sekas no tā neiestājas, ja atbalsts vēlāk tiek atzīts par saskanīgu.

Rodas ķecerīgs jautājums - Vai EM ir mainījusi savu līdz šim principiālo pozīciju uz pretējo, vai arī tagad tās pozīcija ir, ka valsts atbalsts dažreiz ir jāsaskaņo (lai aizstāvētu OIK saņēmēju tiesisko paļāvību) , bet dažreiz to var īstenot bez šāda saskaņojuma (kad tas ir OIK saņēmēju interesēs)?

EK savā atbildē ir skaidri norādījusi, ka bez šiem pasākumiem, kas novērš pārkompensāciju un nodrošina, ka atbalsts ir nevis pārmērīgs, bet gan samērīgs, valsts īstenotā atbalsta shēma nav  atbilstoša EK lēmumam, ar kuru šī atbalsta shēma tika atzīta par saskanīgu.

Pēc būtības EM  turpina īstenot nelikumīgu atbalsta shēmu, kura nav saskaņota ar EK.

Apkopojot piedāvātos risinājumus, nākas secināt, ka daļa no tiem ir sagatavota, lai vienkārši pārnestu OIK maksājuma slogu uz citiem maksājumiem, kuri var radīt vēl lielāku maksājuma slogu (bet tas vairs nebūs OIK), daļa priekšlikumu OIK maksājuma slogu var nevis samazināt, bet gan palielināt, un vairāk kalpo kā skaists piesegs, ka kaut ko tiek piedāvāts darīt, bet vienīgajam priekšlikumam, kura īstenošana tiešām varētu jūtami samazināt OIK slogu, tiek sagatavots “pamatojums” kāpēc tā īstenošana ir jāatliek.

Pēc būtības, tiek piedāvāts tuvākajā laikā neveikt nekādas darbības, kas varētu būtiski samazināt nepamatoti augsto OIK maksājuma slogu un sakārtotu esošo valsts atbalsta sistēmu atbilstoši sabiedrības interesēm un tiesiskuma principiem - vienkārši tiek radīta kārtējā ilūzija par cīņu ar OIK afēras sekām, bet patiesībā tiek sagatavots kārtējais tās piesegs.

 

Vai iespējams ātri un būtiski samazināt OIK slogu?

Jau šī gada 6.martā, apkopojot parlamentārās pārraudzības rezultātā iegūtos faktus par subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta sistēmas dažādiem aspektiem, tās neatbilstību tiesību normām un sabiedrības interesēm, tika sagatavots un publiski prezentēts ziņojums par īstenojamajiem pasākumiem, kas būtu jāveic šīs sistēmas sakārtošanā, kā rezultātā OIK maksājumu slogs varētu samazināties būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā, turklāt ar minimāliem tiesvedības riskiem.

Daži no piedāvātajiem pasākumiem, kuri jau sen tika darīti zināmi Latvijas valdībai un kurus tai bija ne tikai iespējams, bet pat nepieciešams īstenot jau sen. To īstenošana samazinātu OIK slogu būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā ar niecīgiem tiesvedības riskiem, jo visi šie pasākumi ir tiesiski pamatoti, Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstoši:

Veikt kompetentu un sistēmisku esošās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesisko izvērtējumu, tās atbilstību nacionālās likumdošanas un ES tiesību normām. Un atbilstīgi piemērot “tiesiskās paļāvības principu”, nevis tikai, lai aizsargātu šauras personu grupas intereses, un iespējamās pretlikumīgās darbības.

Veikt reālas un visaptverošas subsidētās elektroenerģijas staciju pārbaudes, lai pārliecinātos par to darbības atbilstību atbalsta nosacījumiem (pirmkārt jau attiecībā uz pašpatēriņu, lietderīgo siltumu, kurināmo, reālo elektrostacijas efektivitāti, u.c.), turklāt ne tikai uz esošo brīdi, bet par visu atbalsta periodu, vai vismaz par to laika periodu, par kuru ir iespējams un pamatoti var iegūt pārbaudēm nepieciešamo informāciju ( datus no sadales sistēmas operatora, finanšu institūcijām, uc.) lai tiesiskās paļāvības princips tiktu ievērots ne tikai attiecībā uz “OIK saņēmējiem”, bet arī attiecībā uz visu pārējo sabiedrību, kas apmaksā šos OIK saņēmēju ienākumus, paļaujoties, ka šie maksājumi ir pamatoti un sistēma tiek atbilstoši uzraudzīta. Tas līdz šim nav bijis.

Izvērtēt atbalsta nepieciešamību Latvenergo TEC stacijām - minimālo atbalsta apjomu, pie kura iespējams nodrošināt optimālo rezultātu – gan no maksājamā atbalsta apjoma, gan no tirgus drošības un tirgus darbības efektivitātes (tirgus cenas) aspekta. Izvērtēt arī pilnīgu atbalsta atcelšanas iespēju TEC, sagatavot iespējamo tā īstenošanas procedūru.

Sagatavot Latvijas enerģētikas stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Latvijai paredzētie mērķi – kā piemēram “OIK darba grupas” ziņojumā minētie: ES savienības Klimata plāns, AER izmantošana, u.c. ilgtermiņa pasākumi, tiktu īstenoti uz ilgtspējīgiem, savstarpēji sinerģētiskiem principiem un atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, tādejādi turpmāk novēršot iespējamību pieņemt lēmumus un īstenot manipulācijas, kas tām nav atbilstīgas.

Veikt izmaiņas atbalsta apjoma aprēķinā, lai novērstu nevis pārjaunotu (kā tas tiek īstenots ar pašreizējo normatīvo regulējumu) OIK saņēmēju pārkompensāciju – iekļaujot atbalsta aprēķinā visus komersanta ieņēmumus un tikai objektīvi nepieciešamos izdevumus, kas nepieciešami ilgtspējīgai un efektīvai darbībai – tādejādi nodrošināt subsidētās enerģijas atbalsta shēmas reālu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām un augstākminētajam EK lēmumam.

Visus šos pasākumus jau sen bija iespējams īstenot, ja vien tam būtu atbilstoša politiskā griba. Vai tāda būs Latvijas nākamajai valdībai – to mēs drīz atkal uzzināsim…

Novērtē šo rakstu:

35
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...