Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispirms jau jāsarūgtina būs tie, kuri cerēja, ka līdz ar Saeimas vēlēšanām izbeigsies cīņa ar OIK afēru. Jau pirmajā Saeimas sēdē pēc Saeimas vēlēšanām EM tika iesniegts kārtējais deputātu pieprasījums – par EM īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību. Tas iezīmē svarīgus OIK afēras īstenošanas aspektus - ņemot vērā tos var panākt būtiskas izmaiņas notiekošajos procesos, kuri iestrēguši neauglīgā retorikā par tālāk darāmo.

Tāpat laika posmā pēc vēlēšanām vēl aizejošajai Saeimai izdevās izskatīt otrajā lasījumā Saeimas Tautsaimniecības komisijas virzītos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri paredz sakārtot atbalsta pārraudzību un pārkompensācijas novēršanu jau esošās atbalsta sistēmas ietvaros. Tādejādi tika sagatavota laba ceļamaize jaunajai Saeimai, kurai ar šo likumprojektu būs iespēja strādāt tālāk, ja vien tai tiešām būs politiskā griba tikt galā ar šo afēru.

Pašreizējā situācija

Tiek doti visdažādākie situācijas raksturojumi - sākot no tā, ka nekas nav darāms, līdz pat tam, ka viss ir atrisināms un uzreiz izdarāms. Katram viedoklim tiek pausti savi “pārliecinošie” argumenti. Diemžēl reāla, visaptveroša situācijas analīze parasti izpaliek, jo tā joprojām nav tikusi veikta. Pēc visa, kas ir noticis un kas ir nonācis atklātībā, tas ir vismaz dīvaini, jo sevišķi no to puses, kuri ir atbildīgi par šo OIK stāstu un kuri ir uzņēmušies (vismaz savos solījumos sabiedrībai) tikt ar to galā.

Taču šādai lietu kārtībai ir loģika, un tai ir pat stratēģiska jēga, ja patiesībā šie solījumi ir nekas vairāk kā tikai kārtējais OIK afēras piesegs, lai to varētu turpināt tālāk – spekulējot ar  visdažādākajām iespējamībām ir veiksmīgi iegūts laiks, kurš bija vajadzīgs, lai novilcinātu nepieciešamību rīkoties līdz Saeimas vēlēšanām, kad varas turētāji ir spiesti atskaitīties sabiedrībai par savām darbībām un atbildēt par tām.

Tagad afēras piesedzējiem svarīgi ir veidot tādu darba kārtību, lai viss sapītos nesaprotamā jezgā. Tieši tāpēc netiek veikta visaptveroša situācijas analīze, jo sevišķi attiecībā uz EM īstenotās valsts atbalsta sistēmas tiesiskumu.

Parlamentārās uzraudzības rezultātā - īstenojot vairāk nekā pussimt deputātu jautājumu sesiju un sagatavojot nu jau divdesmit deputātu pieprasījumus saistībā ar OIK  gandrīz vesela gada garumā, tika uzskatāmi parādīts un pierādīts, ka valsts izveidotā atbalsta sistēma neatbilst ne sabiedrības interesēm, ne tiem principiem, kuri būtu jāievēro, lai šo sistēmu varētu uzskatīt par tiesisku un atbilstošu Eiropas savienības tiesību normām.

Nu arī EM bija spiesta to atzīt un sākt rīkoties. Taču tā vietā, lai īstenotu pasākumus, kas reāli un būtiski samazinātu OIK slogu, EM izvēlējās veidot darba kārtību, kas šādu pasākumu īstenošanu pēc iespējas atliktu vai pat padarītu tos neiespējamus.

OIK darba grupas patiesā jēga

Tā saucamās OIK darba grupas izveidošana un tās ziņojums ir uzskatāms apliecinājums augstākminētajam. Proti, pēc tam, kad tika uzskatāmi pierādītas OIK sistēmas neatbilstības, kuras arī EM pēc izmisīgas tielēšanās bija spiesta atzīt, EM izvēlējās nevis ņemt un novērst tās, bet gan izveidot darba grupu, kas gandrīz pusgada garumā gatavos EM priekšlikumus tālākai rīcībai, neskatoties uz to, ka EM tika uzrādītās ne tikai tās pieļautās neatbilstības, bet arī to novēršanai nepieciešamie pasākumi, kurus varētu īstenot nekavējoši (jau sen).

Lieki piebilst, ka EM ne tikai joprojām nav īstenojusi šos pasākumus, tā nav tos pat izskatījusi. Un tas atkal ir saprotams, jo, izskatot un izvērtējot šos pasākumus, nāktos tos atzīt par pamatotiem, un tad nāktos tos īstenot vai arī nespēt izskaidrot sabiedrībai, kādēļ tie netiek īstenoti.

Darba grupas izveide deva iespēju izvairīties no šīs situācijas. Vismaz līdz Saeimas vēlēšanām. Pēc vairākiem mēnešiem EM vadītā darba grupa nāca ar savu ziņojumu par veicamajiem pasākumiem. Kas ir mulsinoši, lai neteiktu amizanti, šo it kā darba grupas ziņojumu pati darba grupa nemaz nebija apstiprinājusi, vēl vairāk – daudzi darba grupas locekļi pauda principiālus un būtiskus iebildumus par ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem. Taču EM tas netraucēja to pasniegt sabiedrībai kā plašas ekspertu grupas veikumu.

“OIK darba grupas” ziņojums

Iepazīstoties ar Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumu Nr. 172 izveidotās un Ekonomikas ministrijas vadītās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” šajā ziņojumā sagatavoto subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu un piedāvātajiem priekšlikumiem, rodas pamatotas bažas, ka tas ir gatavots nevis ar mērķi piedāvāt risinājumus OIK afēras izbeigšanai, bet gan lai sagatavotu jaunu pamatojumu OIK afēras turpināšanai, piesedzot to ar pasākumiem, kas solās nodrošināt nenozīmīgu, vai pat tikai šķietamu OIK sloga samazinājumu.

Sagatavotais izvērtējums par OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību ziņojumu ir nepilnīgs, pretrunīgs un maldinošs.

Ziņojumā iztrūkst jelkādu aprēķinu, kas pamato Ekonomikas ministrijas apgalvojumu un piedāvāto risinājumu aplēšu pamatotību. 

Savukārt esošās sistēmas tiesiskuma izvērtējuma nav vispār! Lai gan šāds izvērtējums ir būtiski svarīgs, pirmkārt jau priekš pašas Ekonomikas ministrijas, lai pamatotu tās publiski postulēto pozīciju par “tiesisko paļāvību” un neiespējamību īstenot nozīmīgas izmaiņas tiesiskā ceļā.

Kaut kāda ļoti fragmentāra juridiskā argumentācija, ko nu nekādi nevar saukt par izvērtējumu, tiek dota atsevišķu piedāvāto risinājumu kontekstā - ļoti nepilnīga, un parasti izejot no maldinoša pieņēmuma, ka esošās situācijas tiesiskais regulējums un tā piedāvātā interpretācija apriori ir pareizs un tas ir kā pamats, uz kuras ir jābalstās visām tālākajām darbībām un secinājumiem.

Rodas pamatots jautājums – vai šāda pieeja nav tikusi izvēlēta kā mēģinājums veidot piesegu esošajām tiesiskajām sistēmas (un tās dalībnieku) neatbilstībām?

“OIK darba grupas” priekšlikumi

Ziņojumā tiek piedāvāts īstenot 5 pasākumus:

1. Atjaunot subsidētās enerģijas nodokli (SEN);

2. Ieviest stingrākas kurināmā prasības biogāzes stacijām;

3. Veikt izmaiņas iekšējās peļņas normas aprēķinā;

4. OIK Jaudas komponentes iekļaušana pārvades tarifā;

5. OIK enerģijas komponentes pārveidošana par “zaļo sertifikātu” maksājumiem.

Izvērtējot šos priekšlikumus, ir acīmredzams, ka tie lielākoties nenodrošinās vērā ņemamu tautsaimniecībai nepieciešamo OIK sloga samazinājumu vai pat var radīt papildu slogu Latvijas elektroenerģijas patērētājiem. Taču jāatzīst, ka OIK darba grupa ir izpildījusi tai valdības doto uzdevumu – sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai (nevis OIK atcelšanai pēc būtības).

Tik tiešām ir atrasts risinājums, kā OIK maksājums tiek izbeigts – turpmāk noslēpjot to zem diviem citiem maksājumiem (kas sauksies citādāk), no kuriem vienu (OIK jaudas maksājums) tiek piedāvāts paslēpt pārvades tarifā, bet otru (OIK elektroenerģijas maksājums) tiek piedāvāts turpmāk apmaksāt ar “zaļo sertifikātu” iepirkumu. Tas deva iespēju Vienotībai pirms vēlēšanām nākt ar skaļu paziņojumu, ka tā piedāvā risinājumu kā OIK izbeigt, tas nostrādāja. Kas gan vēl tiek piedāvāts tajā, bez augstākminētajiem OIK noslēpšanas pasākumiem?

Subsidētās enerģijas nodoklis

Priekšlikums ieviest SEN spēkā esošā atbalsta regulējuma apstākļos ir visnotaļ savdabīgs, jo tas nevis samazinās, bet gan palielinās OIK maksājumu slogu!

Proti, 2016. gadā tika izstrādāta un pieņemta jauna kārtība, kā tiek noteikts komersantam izmaksājamā atbalsta apjoms, lai novērstu pārkompensāciju. Saskaņā ar šiem EM izstrādātajiem un tagad spēkā esošajiem noteikumiem izmaksājamais atbalsta apjoms tiek aprēķināts nosakot komersantam iekšējās peļņas normu, kura nedrīkst pārsniegt 9%. Šajos noteikumos formulā, pēc kuras tiek aprēķināts atbalsta apjoms, SEN ir viena no izdevumu pozīcijām, kuru ir paredzēts kompensēt komersantam. Tādejādi, ieviešot SEN, pieaugs komersanta izdevumi, kuri būs jākompensē ar lielāku OIK maksājumu slogu patērētājiem, lai nodrošinātu tam paredzēto rentabilitāti. Pie esošā regulējuma SEN ir nodoklis, kurš gulsies uz elektroenerģijas patērētāju, nevis OIK saņēmēju pleciem. No šāda priekšlikuma iegūs tikai valsts budžets, ne Latvijas elektroenerģijas patērētāji.

Prasības biogāzes stacijām.

Ir pamatoti un jau sen bija nepieciešams sakārtot līdz šim absurdo regulējumu attiecībā uz kurināmā prasībām biogāzes stacijām. Lai gan šis priekšlikums tiek pasniegts kā stingrākas prasības attiecībā uz bioloģisko atlikumproduktu izmantošanu, ir jāatzīmē, ka prasīto 70% atlikumproduktu normu kopējā kurināmā priekšlikums paredz tikai uz 2030. gadu (atbalsta perioda beigās), savukārt uz 2020. gadu tiek paredzēts noteikt prasību 30% apmērā! Tas ir mazāk, nekā daudzām biogāzes stacijām tas ir noteikts jau pašreiz.

Pareizāk būtu bijis no sākuma veikt pārbaudes par jau esošo prasību izpildi (un ne tikai attiecībā uz kurināmo, ne mazāk nozīmīgi būtu pārbaudīt arī pašpatēriņu un lietderīgā siltuma ražošanu) un tad lemt ar tālākiem pasākumiem. To varēja īstenot pa šo laiku, kamēr tika gaidīti OIK darba grupas priekšlikumi.

Šīs atbalsta sistēmas veidotājiem jau sen bija jāsaņemas drosme atzīt, ka attiecībā uz atbalstu biogāzes stacijām, tie ir aizbraukuši pa nepareizām sliedēm – atbalsts būtu jāparedz nevis par saražoto elektroenerģiju, bet gan par pārstrādātajiem atkritumiem, tādejādi tiktu radīta pareiza motivācija komersantam vairāk un efektīvāk izmantot atkritumus enerģijas ražošanā un nebūtu nepieciešams noteikt nekādus izdomātus minimālos kurināmā % sliekšņus un vēl veidot kontroles sistēmu priekš tiem.

Izmaiņas iekšējās peļņas normas (IRR) aprēķinā

Piedāvātās izmaiņas varētu dot vērā ņemamu OIK sloga samazinājumu, ja vien tās tiktu atbilstoši īstenotas. Taču cik var paļauties uz to, kašādas izmaiņas tiks veiktas, ja vēl pagājušās Saeimas sesijas laikā attiecībā uz EM izstrādāto un MK noteikumos (Nr221, Nr 262) apstiprināto “pārkompensācijas aprēķina” kārtību (kā tiek noteikta šī iekšējā peļņas norma) tika sagatavots deputātu pieprasījums, pieprasot EM pamatot noteikumos paredzēto iekšējās peļņas normas aprēķina kārtības pamatotību un atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām.

Tika uzskatāmi pierādīts, ka patiesībā šis EM izstrādātais “pārkompensācijas mehānisms” nevis novērš, bet gan nodrošina pārkompensāciju, turklāt pārkāpjot EK lēmumā “Valsts atbalsts SA.433140” pārkompensācijas mehānismam noteiktos principus. (ne velti pēc šīs “pārkompensācijas novēršanas” mehānisma piemērošanas OIK maksājuma slogs ir samazinājies nebūtiski - tikai par apmēram 3,5 miljoniem eiro) -  EM bija principiāli pret šī pieprasījuma pamatotību, kas pēc būtības ir bez maz vai identisks “darba grupas” piedāvātajām pārkompensācijas aprēķina kārtības izmaiņām, kuras pieprasa, lai aprēķinā tiktu iekļauts viss komersanta saņemtais atbalsts (nevis tikai daļa), un novērst iespēju paplašināt aprēķinos iekļaujamo izdevumu apjomu, apejot paredzētos izdevumu līmeņu ierobežojumus.

 

Vēl viena nianse saistībā ar OIK tiesiskumu

Nekādi nevar piekrist EM izteiktajiem apgalvojumiem, ka šīs aprēķina izmaiņas neatbilst EK noteiktajai kārtībai, kādā būtu jāveic pārkompensācijas aprēķins, un tāpēc šo priekšlikumu nevar sākt ieviest. Tieši otrādi, šādas izmaiņas jau sen bija jāveic, jo savādāk esošā valsts atbalsta noteikšanas kārtība neatbilst ne Eiropas savienības tiesību aktos noteiktajiem principiem, ne arī EK lēmumā “Valsts atbalsts SA. 433140.” noteiktajam (skat. punktus 76, 77, 78)

Atkal sanāk amizanti – “OIK darba grupas” ziņojumā norādītie apsvērumi par nepieciešamību atlikt šo izmaiņu ieviešanu, līdz brīdim, kamēr tiks iegūts EK saskaņojums, ir principiāli pretrunā pašas EM līdz šim oficiāli paustajai pozīcijai, kuru tā uzstājīgi aizstāvēja arī Saeimā diskutējot par EK lēmuma SA. 433140 izpildi, uzstājot, ka procedurālais pārkāpums, saistībā ar valsts atbalsta ieviešanu (atbalsts ir ticis ieviests nesaskaņojot to ar EK), neskaitās izdarīts un nekādas sekas no tā neiestājas, ja atbalsts vēlāk tiek atzīts par saskanīgu.

Rodas ķecerīgs jautājums - Vai EM ir mainījusi savu līdz šim principiālo pozīciju uz pretējo, vai arī tagad tās pozīcija ir, ka valsts atbalsts dažreiz ir jāsaskaņo (lai aizstāvētu OIK saņēmēju tiesisko paļāvību) , bet dažreiz to var īstenot bez šāda saskaņojuma (kad tas ir OIK saņēmēju interesēs)?

EK savā atbildē ir skaidri norādījusi, ka bez šiem pasākumiem, kas novērš pārkompensāciju un nodrošina, ka atbalsts ir nevis pārmērīgs, bet gan samērīgs, valsts īstenotā atbalsta shēma nav  atbilstoša EK lēmumam, ar kuru šī atbalsta shēma tika atzīta par saskanīgu.

Pēc būtības EM  turpina īstenot nelikumīgu atbalsta shēmu, kura nav saskaņota ar EK.

Apkopojot piedāvātos risinājumus, nākas secināt, ka daļa no tiem ir sagatavota, lai vienkārši pārnestu OIK maksājuma slogu uz citiem maksājumiem, kuri var radīt vēl lielāku maksājuma slogu (bet tas vairs nebūs OIK), daļa priekšlikumu OIK maksājuma slogu var nevis samazināt, bet gan palielināt, un vairāk kalpo kā skaists piesegs, ka kaut ko tiek piedāvāts darīt, bet vienīgajam priekšlikumam, kura īstenošana tiešām varētu jūtami samazināt OIK slogu, tiek sagatavots “pamatojums” kāpēc tā īstenošana ir jāatliek.

Pēc būtības, tiek piedāvāts tuvākajā laikā neveikt nekādas darbības, kas varētu būtiski samazināt nepamatoti augsto OIK maksājuma slogu un sakārtotu esošo valsts atbalsta sistēmu atbilstoši sabiedrības interesēm un tiesiskuma principiem - vienkārši tiek radīta kārtējā ilūzija par cīņu ar OIK afēras sekām, bet patiesībā tiek sagatavots kārtējais tās piesegs.

 

Vai iespējams ātri un būtiski samazināt OIK slogu?

Jau šī gada 6.martā, apkopojot parlamentārās pārraudzības rezultātā iegūtos faktus par subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta sistēmas dažādiem aspektiem, tās neatbilstību tiesību normām un sabiedrības interesēm, tika sagatavots un publiski prezentēts ziņojums par īstenojamajiem pasākumiem, kas būtu jāveic šīs sistēmas sakārtošanā, kā rezultātā OIK maksājumu slogs varētu samazināties būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā, turklāt ar minimāliem tiesvedības riskiem.

Daži no piedāvātajiem pasākumiem, kuri jau sen tika darīti zināmi Latvijas valdībai un kurus tai bija ne tikai iespējams, bet pat nepieciešams īstenot jau sen. To īstenošana samazinātu OIK slogu būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā ar niecīgiem tiesvedības riskiem, jo visi šie pasākumi ir tiesiski pamatoti, Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstoši:

Veikt kompetentu un sistēmisku esošās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesisko izvērtējumu, tās atbilstību nacionālās likumdošanas un ES tiesību normām. Un atbilstīgi piemērot “tiesiskās paļāvības principu”, nevis tikai, lai aizsargātu šauras personu grupas intereses, un iespējamās pretlikumīgās darbības.

Veikt reālas un visaptverošas subsidētās elektroenerģijas staciju pārbaudes, lai pārliecinātos par to darbības atbilstību atbalsta nosacījumiem (pirmkārt jau attiecībā uz pašpatēriņu, lietderīgo siltumu, kurināmo, reālo elektrostacijas efektivitāti, u.c.), turklāt ne tikai uz esošo brīdi, bet par visu atbalsta periodu, vai vismaz par to laika periodu, par kuru ir iespējams un pamatoti var iegūt pārbaudēm nepieciešamo informāciju ( datus no sadales sistēmas operatora, finanšu institūcijām, uc.) lai tiesiskās paļāvības princips tiktu ievērots ne tikai attiecībā uz “OIK saņēmējiem”, bet arī attiecībā uz visu pārējo sabiedrību, kas apmaksā šos OIK saņēmēju ienākumus, paļaujoties, ka šie maksājumi ir pamatoti un sistēma tiek atbilstoši uzraudzīta. Tas līdz šim nav bijis.

Izvērtēt atbalsta nepieciešamību Latvenergo TEC stacijām - minimālo atbalsta apjomu, pie kura iespējams nodrošināt optimālo rezultātu – gan no maksājamā atbalsta apjoma, gan no tirgus drošības un tirgus darbības efektivitātes (tirgus cenas) aspekta. Izvērtēt arī pilnīgu atbalsta atcelšanas iespēju TEC, sagatavot iespējamo tā īstenošanas procedūru.

Sagatavot Latvijas enerģētikas stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Latvijai paredzētie mērķi – kā piemēram “OIK darba grupas” ziņojumā minētie: ES savienības Klimata plāns, AER izmantošana, u.c. ilgtermiņa pasākumi, tiktu īstenoti uz ilgtspējīgiem, savstarpēji sinerģētiskiem principiem un atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, tādejādi turpmāk novēršot iespējamību pieņemt lēmumus un īstenot manipulācijas, kas tām nav atbilstīgas.

Veikt izmaiņas atbalsta apjoma aprēķinā, lai novērstu nevis pārjaunotu (kā tas tiek īstenots ar pašreizējo normatīvo regulējumu) OIK saņēmēju pārkompensāciju – iekļaujot atbalsta aprēķinā visus komersanta ieņēmumus un tikai objektīvi nepieciešamos izdevumus, kas nepieciešami ilgtspējīgai un efektīvai darbībai – tādejādi nodrošināt subsidētās enerģijas atbalsta shēmas reālu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām un augstākminētajam EK lēmumam.

Visus šos pasākumus jau sen bija iespējams īstenot, ja vien tam būtu atbilstoša politiskā griba. Vai tāda būs Latvijas nākamajai valdībai – to mēs drīz atkal uzzināsim…

Novērtē šo rakstu:

35
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

21

Svētā inkvizīcija

FotoAttieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka maģija reāli darbojas?
Lasīt visu...

21

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

FotoŠķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā tik Sorosa varzai kādā amatā jāiebīda savējais, kāds, piemēram, bija un ir Rimšēvičs, kurš nu ir pilnībā atklājis savu patieso seju, kas nerunā par labu sorosīdiem, tā uzreiz nevēlamiem kandidātiem noteikti atrodas saiknes ar Šķēli vai Šķēles sievasmāti, vai, ja galīgi nekas nesanāk, ar Šķēles izbijuša kaimiņa, brāļa sievas māsas brālēna drauga brūti.
Lasīt visu...

21

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

FotoUz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu, līdz šim politikā vairākumā nepazīstamu cilvēku, kuri solīja uzsākt jaunu politiku, nepieļaujot valsts pārvaldē finanšu mahinācijas, politiķu savtīgumu, vienkāršojot un efektivizējot valsts pārvaldi, nodrošinot lēmumu pieņemšanas atklātumu, par konkrētām summām palielinot finansējumus dažādām valsts vajadzībām, ieskaitot iedzīvotāju veselības aprūpi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....

Foto

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

Mīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē...

Foto

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

Saruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un...

Foto

Mucā

Padomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk...

Foto

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

Citur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku...

Foto

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

Padsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz....

Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...