Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispirms jau jāsarūgtina būs tie, kuri cerēja, ka līdz ar Saeimas vēlēšanām izbeigsies cīņa ar OIK afēru. Jau pirmajā Saeimas sēdē pēc Saeimas vēlēšanām EM tika iesniegts kārtējais deputātu pieprasījums – par EM īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību. Tas iezīmē svarīgus OIK afēras īstenošanas aspektus - ņemot vērā tos var panākt būtiskas izmaiņas notiekošajos procesos, kuri iestrēguši neauglīgā retorikā par tālāk darāmo.

Tāpat laika posmā pēc vēlēšanām vēl aizejošajai Saeimai izdevās izskatīt otrajā lasījumā Saeimas Tautsaimniecības komisijas virzītos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri paredz sakārtot atbalsta pārraudzību un pārkompensācijas novēršanu jau esošās atbalsta sistēmas ietvaros. Tādejādi tika sagatavota laba ceļamaize jaunajai Saeimai, kurai ar šo likumprojektu būs iespēja strādāt tālāk, ja vien tai tiešām būs politiskā griba tikt galā ar šo afēru.

Pašreizējā situācija

Tiek doti visdažādākie situācijas raksturojumi - sākot no tā, ka nekas nav darāms, līdz pat tam, ka viss ir atrisināms un uzreiz izdarāms. Katram viedoklim tiek pausti savi “pārliecinošie” argumenti. Diemžēl reāla, visaptveroša situācijas analīze parasti izpaliek, jo tā joprojām nav tikusi veikta. Pēc visa, kas ir noticis un kas ir nonācis atklātībā, tas ir vismaz dīvaini, jo sevišķi no to puses, kuri ir atbildīgi par šo OIK stāstu un kuri ir uzņēmušies (vismaz savos solījumos sabiedrībai) tikt ar to galā.

Taču šādai lietu kārtībai ir loģika, un tai ir pat stratēģiska jēga, ja patiesībā šie solījumi ir nekas vairāk kā tikai kārtējais OIK afēras piesegs, lai to varētu turpināt tālāk – spekulējot ar  visdažādākajām iespējamībām ir veiksmīgi iegūts laiks, kurš bija vajadzīgs, lai novilcinātu nepieciešamību rīkoties līdz Saeimas vēlēšanām, kad varas turētāji ir spiesti atskaitīties sabiedrībai par savām darbībām un atbildēt par tām.

Tagad afēras piesedzējiem svarīgi ir veidot tādu darba kārtību, lai viss sapītos nesaprotamā jezgā. Tieši tāpēc netiek veikta visaptveroša situācijas analīze, jo sevišķi attiecībā uz EM īstenotās valsts atbalsta sistēmas tiesiskumu.

Parlamentārās uzraudzības rezultātā - īstenojot vairāk nekā pussimt deputātu jautājumu sesiju un sagatavojot nu jau divdesmit deputātu pieprasījumus saistībā ar OIK  gandrīz vesela gada garumā, tika uzskatāmi parādīts un pierādīts, ka valsts izveidotā atbalsta sistēma neatbilst ne sabiedrības interesēm, ne tiem principiem, kuri būtu jāievēro, lai šo sistēmu varētu uzskatīt par tiesisku un atbilstošu Eiropas savienības tiesību normām.

Nu arī EM bija spiesta to atzīt un sākt rīkoties. Taču tā vietā, lai īstenotu pasākumus, kas reāli un būtiski samazinātu OIK slogu, EM izvēlējās veidot darba kārtību, kas šādu pasākumu īstenošanu pēc iespējas atliktu vai pat padarītu tos neiespējamus.

OIK darba grupas patiesā jēga

Tā saucamās OIK darba grupas izveidošana un tās ziņojums ir uzskatāms apliecinājums augstākminētajam. Proti, pēc tam, kad tika uzskatāmi pierādītas OIK sistēmas neatbilstības, kuras arī EM pēc izmisīgas tielēšanās bija spiesta atzīt, EM izvēlējās nevis ņemt un novērst tās, bet gan izveidot darba grupu, kas gandrīz pusgada garumā gatavos EM priekšlikumus tālākai rīcībai, neskatoties uz to, ka EM tika uzrādītās ne tikai tās pieļautās neatbilstības, bet arī to novēršanai nepieciešamie pasākumi, kurus varētu īstenot nekavējoši (jau sen).

Lieki piebilst, ka EM ne tikai joprojām nav īstenojusi šos pasākumus, tā nav tos pat izskatījusi. Un tas atkal ir saprotams, jo, izskatot un izvērtējot šos pasākumus, nāktos tos atzīt par pamatotiem, un tad nāktos tos īstenot vai arī nespēt izskaidrot sabiedrībai, kādēļ tie netiek īstenoti.

Darba grupas izveide deva iespēju izvairīties no šīs situācijas. Vismaz līdz Saeimas vēlēšanām. Pēc vairākiem mēnešiem EM vadītā darba grupa nāca ar savu ziņojumu par veicamajiem pasākumiem. Kas ir mulsinoši, lai neteiktu amizanti, šo it kā darba grupas ziņojumu pati darba grupa nemaz nebija apstiprinājusi, vēl vairāk – daudzi darba grupas locekļi pauda principiālus un būtiskus iebildumus par ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem. Taču EM tas netraucēja to pasniegt sabiedrībai kā plašas ekspertu grupas veikumu.

“OIK darba grupas” ziņojums

Iepazīstoties ar Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumu Nr. 172 izveidotās un Ekonomikas ministrijas vadītās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” šajā ziņojumā sagatavoto subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu un piedāvātajiem priekšlikumiem, rodas pamatotas bažas, ka tas ir gatavots nevis ar mērķi piedāvāt risinājumus OIK afēras izbeigšanai, bet gan lai sagatavotu jaunu pamatojumu OIK afēras turpināšanai, piesedzot to ar pasākumiem, kas solās nodrošināt nenozīmīgu, vai pat tikai šķietamu OIK sloga samazinājumu.

Sagatavotais izvērtējums par OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību ziņojumu ir nepilnīgs, pretrunīgs un maldinošs.

Ziņojumā iztrūkst jelkādu aprēķinu, kas pamato Ekonomikas ministrijas apgalvojumu un piedāvāto risinājumu aplēšu pamatotību. 

Savukārt esošās sistēmas tiesiskuma izvērtējuma nav vispār! Lai gan šāds izvērtējums ir būtiski svarīgs, pirmkārt jau priekš pašas Ekonomikas ministrijas, lai pamatotu tās publiski postulēto pozīciju par “tiesisko paļāvību” un neiespējamību īstenot nozīmīgas izmaiņas tiesiskā ceļā.

Kaut kāda ļoti fragmentāra juridiskā argumentācija, ko nu nekādi nevar saukt par izvērtējumu, tiek dota atsevišķu piedāvāto risinājumu kontekstā - ļoti nepilnīga, un parasti izejot no maldinoša pieņēmuma, ka esošās situācijas tiesiskais regulējums un tā piedāvātā interpretācija apriori ir pareizs un tas ir kā pamats, uz kuras ir jābalstās visām tālākajām darbībām un secinājumiem.

Rodas pamatots jautājums – vai šāda pieeja nav tikusi izvēlēta kā mēģinājums veidot piesegu esošajām tiesiskajām sistēmas (un tās dalībnieku) neatbilstībām?

“OIK darba grupas” priekšlikumi

Ziņojumā tiek piedāvāts īstenot 5 pasākumus:

1. Atjaunot subsidētās enerģijas nodokli (SEN);

2. Ieviest stingrākas kurināmā prasības biogāzes stacijām;

3. Veikt izmaiņas iekšējās peļņas normas aprēķinā;

4. OIK Jaudas komponentes iekļaušana pārvades tarifā;

5. OIK enerģijas komponentes pārveidošana par “zaļo sertifikātu” maksājumiem.

Izvērtējot šos priekšlikumus, ir acīmredzams, ka tie lielākoties nenodrošinās vērā ņemamu tautsaimniecībai nepieciešamo OIK sloga samazinājumu vai pat var radīt papildu slogu Latvijas elektroenerģijas patērētājiem. Taču jāatzīst, ka OIK darba grupa ir izpildījusi tai valdības doto uzdevumu – sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai (nevis OIK atcelšanai pēc būtības).

Tik tiešām ir atrasts risinājums, kā OIK maksājums tiek izbeigts – turpmāk noslēpjot to zem diviem citiem maksājumiem (kas sauksies citādāk), no kuriem vienu (OIK jaudas maksājums) tiek piedāvāts paslēpt pārvades tarifā, bet otru (OIK elektroenerģijas maksājums) tiek piedāvāts turpmāk apmaksāt ar “zaļo sertifikātu” iepirkumu. Tas deva iespēju Vienotībai pirms vēlēšanām nākt ar skaļu paziņojumu, ka tā piedāvā risinājumu kā OIK izbeigt, tas nostrādāja. Kas gan vēl tiek piedāvāts tajā, bez augstākminētajiem OIK noslēpšanas pasākumiem?

Subsidētās enerģijas nodoklis

Priekšlikums ieviest SEN spēkā esošā atbalsta regulējuma apstākļos ir visnotaļ savdabīgs, jo tas nevis samazinās, bet gan palielinās OIK maksājumu slogu!

Proti, 2016. gadā tika izstrādāta un pieņemta jauna kārtība, kā tiek noteikts komersantam izmaksājamā atbalsta apjoms, lai novērstu pārkompensāciju. Saskaņā ar šiem EM izstrādātajiem un tagad spēkā esošajiem noteikumiem izmaksājamais atbalsta apjoms tiek aprēķināts nosakot komersantam iekšējās peļņas normu, kura nedrīkst pārsniegt 9%. Šajos noteikumos formulā, pēc kuras tiek aprēķināts atbalsta apjoms, SEN ir viena no izdevumu pozīcijām, kuru ir paredzēts kompensēt komersantam. Tādejādi, ieviešot SEN, pieaugs komersanta izdevumi, kuri būs jākompensē ar lielāku OIK maksājumu slogu patērētājiem, lai nodrošinātu tam paredzēto rentabilitāti. Pie esošā regulējuma SEN ir nodoklis, kurš gulsies uz elektroenerģijas patērētāju, nevis OIK saņēmēju pleciem. No šāda priekšlikuma iegūs tikai valsts budžets, ne Latvijas elektroenerģijas patērētāji.

Prasības biogāzes stacijām.

Ir pamatoti un jau sen bija nepieciešams sakārtot līdz šim absurdo regulējumu attiecībā uz kurināmā prasībām biogāzes stacijām. Lai gan šis priekšlikums tiek pasniegts kā stingrākas prasības attiecībā uz bioloģisko atlikumproduktu izmantošanu, ir jāatzīmē, ka prasīto 70% atlikumproduktu normu kopējā kurināmā priekšlikums paredz tikai uz 2030. gadu (atbalsta perioda beigās), savukārt uz 2020. gadu tiek paredzēts noteikt prasību 30% apmērā! Tas ir mazāk, nekā daudzām biogāzes stacijām tas ir noteikts jau pašreiz.

Pareizāk būtu bijis no sākuma veikt pārbaudes par jau esošo prasību izpildi (un ne tikai attiecībā uz kurināmo, ne mazāk nozīmīgi būtu pārbaudīt arī pašpatēriņu un lietderīgā siltuma ražošanu) un tad lemt ar tālākiem pasākumiem. To varēja īstenot pa šo laiku, kamēr tika gaidīti OIK darba grupas priekšlikumi.

Šīs atbalsta sistēmas veidotājiem jau sen bija jāsaņemas drosme atzīt, ka attiecībā uz atbalstu biogāzes stacijām, tie ir aizbraukuši pa nepareizām sliedēm – atbalsts būtu jāparedz nevis par saražoto elektroenerģiju, bet gan par pārstrādātajiem atkritumiem, tādejādi tiktu radīta pareiza motivācija komersantam vairāk un efektīvāk izmantot atkritumus enerģijas ražošanā un nebūtu nepieciešams noteikt nekādus izdomātus minimālos kurināmā % sliekšņus un vēl veidot kontroles sistēmu priekš tiem.

Izmaiņas iekšējās peļņas normas (IRR) aprēķinā

Piedāvātās izmaiņas varētu dot vērā ņemamu OIK sloga samazinājumu, ja vien tās tiktu atbilstoši īstenotas. Taču cik var paļauties uz to, kašādas izmaiņas tiks veiktas, ja vēl pagājušās Saeimas sesijas laikā attiecībā uz EM izstrādāto un MK noteikumos (Nr221, Nr 262) apstiprināto “pārkompensācijas aprēķina” kārtību (kā tiek noteikta šī iekšējā peļņas norma) tika sagatavots deputātu pieprasījums, pieprasot EM pamatot noteikumos paredzēto iekšējās peļņas normas aprēķina kārtības pamatotību un atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām.

Tika uzskatāmi pierādīts, ka patiesībā šis EM izstrādātais “pārkompensācijas mehānisms” nevis novērš, bet gan nodrošina pārkompensāciju, turklāt pārkāpjot EK lēmumā “Valsts atbalsts SA.433140” pārkompensācijas mehānismam noteiktos principus. (ne velti pēc šīs “pārkompensācijas novēršanas” mehānisma piemērošanas OIK maksājuma slogs ir samazinājies nebūtiski - tikai par apmēram 3,5 miljoniem eiro) -  EM bija principiāli pret šī pieprasījuma pamatotību, kas pēc būtības ir bez maz vai identisks “darba grupas” piedāvātajām pārkompensācijas aprēķina kārtības izmaiņām, kuras pieprasa, lai aprēķinā tiktu iekļauts viss komersanta saņemtais atbalsts (nevis tikai daļa), un novērst iespēju paplašināt aprēķinos iekļaujamo izdevumu apjomu, apejot paredzētos izdevumu līmeņu ierobežojumus.

 

Vēl viena nianse saistībā ar OIK tiesiskumu

Nekādi nevar piekrist EM izteiktajiem apgalvojumiem, ka šīs aprēķina izmaiņas neatbilst EK noteiktajai kārtībai, kādā būtu jāveic pārkompensācijas aprēķins, un tāpēc šo priekšlikumu nevar sākt ieviest. Tieši otrādi, šādas izmaiņas jau sen bija jāveic, jo savādāk esošā valsts atbalsta noteikšanas kārtība neatbilst ne Eiropas savienības tiesību aktos noteiktajiem principiem, ne arī EK lēmumā “Valsts atbalsts SA. 433140.” noteiktajam (skat. punktus 76, 77, 78)

Atkal sanāk amizanti – “OIK darba grupas” ziņojumā norādītie apsvērumi par nepieciešamību atlikt šo izmaiņu ieviešanu, līdz brīdim, kamēr tiks iegūts EK saskaņojums, ir principiāli pretrunā pašas EM līdz šim oficiāli paustajai pozīcijai, kuru tā uzstājīgi aizstāvēja arī Saeimā diskutējot par EK lēmuma SA. 433140 izpildi, uzstājot, ka procedurālais pārkāpums, saistībā ar valsts atbalsta ieviešanu (atbalsts ir ticis ieviests nesaskaņojot to ar EK), neskaitās izdarīts un nekādas sekas no tā neiestājas, ja atbalsts vēlāk tiek atzīts par saskanīgu.

Rodas ķecerīgs jautājums - Vai EM ir mainījusi savu līdz šim principiālo pozīciju uz pretējo, vai arī tagad tās pozīcija ir, ka valsts atbalsts dažreiz ir jāsaskaņo (lai aizstāvētu OIK saņēmēju tiesisko paļāvību) , bet dažreiz to var īstenot bez šāda saskaņojuma (kad tas ir OIK saņēmēju interesēs)?

EK savā atbildē ir skaidri norādījusi, ka bez šiem pasākumiem, kas novērš pārkompensāciju un nodrošina, ka atbalsts ir nevis pārmērīgs, bet gan samērīgs, valsts īstenotā atbalsta shēma nav  atbilstoša EK lēmumam, ar kuru šī atbalsta shēma tika atzīta par saskanīgu.

Pēc būtības EM  turpina īstenot nelikumīgu atbalsta shēmu, kura nav saskaņota ar EK.

Apkopojot piedāvātos risinājumus, nākas secināt, ka daļa no tiem ir sagatavota, lai vienkārši pārnestu OIK maksājuma slogu uz citiem maksājumiem, kuri var radīt vēl lielāku maksājuma slogu (bet tas vairs nebūs OIK), daļa priekšlikumu OIK maksājuma slogu var nevis samazināt, bet gan palielināt, un vairāk kalpo kā skaists piesegs, ka kaut ko tiek piedāvāts darīt, bet vienīgajam priekšlikumam, kura īstenošana tiešām varētu jūtami samazināt OIK slogu, tiek sagatavots “pamatojums” kāpēc tā īstenošana ir jāatliek.

Pēc būtības, tiek piedāvāts tuvākajā laikā neveikt nekādas darbības, kas varētu būtiski samazināt nepamatoti augsto OIK maksājuma slogu un sakārtotu esošo valsts atbalsta sistēmu atbilstoši sabiedrības interesēm un tiesiskuma principiem - vienkārši tiek radīta kārtējā ilūzija par cīņu ar OIK afēras sekām, bet patiesībā tiek sagatavots kārtējais tās piesegs.

 

Vai iespējams ātri un būtiski samazināt OIK slogu?

Jau šī gada 6.martā, apkopojot parlamentārās pārraudzības rezultātā iegūtos faktus par subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta sistēmas dažādiem aspektiem, tās neatbilstību tiesību normām un sabiedrības interesēm, tika sagatavots un publiski prezentēts ziņojums par īstenojamajiem pasākumiem, kas būtu jāveic šīs sistēmas sakārtošanā, kā rezultātā OIK maksājumu slogs varētu samazināties būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā, turklāt ar minimāliem tiesvedības riskiem.

Daži no piedāvātajiem pasākumiem, kuri jau sen tika darīti zināmi Latvijas valdībai un kurus tai bija ne tikai iespējams, bet pat nepieciešams īstenot jau sen. To īstenošana samazinātu OIK slogu būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā ar niecīgiem tiesvedības riskiem, jo visi šie pasākumi ir tiesiski pamatoti, Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstoši:

Veikt kompetentu un sistēmisku esošās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesisko izvērtējumu, tās atbilstību nacionālās likumdošanas un ES tiesību normām. Un atbilstīgi piemērot “tiesiskās paļāvības principu”, nevis tikai, lai aizsargātu šauras personu grupas intereses, un iespējamās pretlikumīgās darbības.

Veikt reālas un visaptverošas subsidētās elektroenerģijas staciju pārbaudes, lai pārliecinātos par to darbības atbilstību atbalsta nosacījumiem (pirmkārt jau attiecībā uz pašpatēriņu, lietderīgo siltumu, kurināmo, reālo elektrostacijas efektivitāti, u.c.), turklāt ne tikai uz esošo brīdi, bet par visu atbalsta periodu, vai vismaz par to laika periodu, par kuru ir iespējams un pamatoti var iegūt pārbaudēm nepieciešamo informāciju ( datus no sadales sistēmas operatora, finanšu institūcijām, uc.) lai tiesiskās paļāvības princips tiktu ievērots ne tikai attiecībā uz “OIK saņēmējiem”, bet arī attiecībā uz visu pārējo sabiedrību, kas apmaksā šos OIK saņēmēju ienākumus, paļaujoties, ka šie maksājumi ir pamatoti un sistēma tiek atbilstoši uzraudzīta. Tas līdz šim nav bijis.

Izvērtēt atbalsta nepieciešamību Latvenergo TEC stacijām - minimālo atbalsta apjomu, pie kura iespējams nodrošināt optimālo rezultātu – gan no maksājamā atbalsta apjoma, gan no tirgus drošības un tirgus darbības efektivitātes (tirgus cenas) aspekta. Izvērtēt arī pilnīgu atbalsta atcelšanas iespēju TEC, sagatavot iespējamo tā īstenošanas procedūru.

Sagatavot Latvijas enerģētikas stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Latvijai paredzētie mērķi – kā piemēram “OIK darba grupas” ziņojumā minētie: ES savienības Klimata plāns, AER izmantošana, u.c. ilgtermiņa pasākumi, tiktu īstenoti uz ilgtspējīgiem, savstarpēji sinerģētiskiem principiem un atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, tādejādi turpmāk novēršot iespējamību pieņemt lēmumus un īstenot manipulācijas, kas tām nav atbilstīgas.

Veikt izmaiņas atbalsta apjoma aprēķinā, lai novērstu nevis pārjaunotu (kā tas tiek īstenots ar pašreizējo normatīvo regulējumu) OIK saņēmēju pārkompensāciju – iekļaujot atbalsta aprēķinā visus komersanta ieņēmumus un tikai objektīvi nepieciešamos izdevumus, kas nepieciešami ilgtspējīgai un efektīvai darbībai – tādejādi nodrošināt subsidētās enerģijas atbalsta shēmas reālu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām un augstākminētajam EK lēmumam.

Visus šos pasākumus jau sen bija iespējams īstenot, ja vien tam būtu atbilstoša politiskā griba. Vai tāda būs Latvijas nākamajai valdībai – to mēs drīz atkal uzzināsim…

Novērtē šo rakstu:

35
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...