Ašeradenam uzdod kārtējo – jau trešo reizi glābt „airBaltic” no bankrota
Aivars Strakšas24.04.2024.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka airBaltic nespēs saprātīgā veidā atrast finanšu līdzekļus 200 miljonu eiro apmērā, bija skaidrs jau pirms pāris gadiem. Bija redzams, ka airBaltic finanšu stāvoklis uz 2022. gada beigām neļauj cerēt piesaistīt ārējo finansējumu obligāciju dzēšanai. Neadekvātā lidmašīnu iepirkšanas programma to pasliktināja vēl vairāk. Pa vidu bija daudz solījumu un izpildīšanās masu mēdijos, taču rezultāts ir tieši tāds kāds ir. AirBaltic kārtējo reizi jāglābj no bankrota. Pāris piezīmes šajā sakarā.
Investīciju jomā ir tāds sens un pārbaudīts likums – nesūtīt slikti ieguldītam eiro pakaļ nākošo.
Taču, ja tomēr to dari, tad ir jāatbild sev uz jautājumu - kas šoreiz būs citādāk un kāpēc projekts, kurš strādā ar zaudējumiem, sāks pelnīt.
AirBaltic sakarā būtu šāds jautājums - kāpēc uzņēmumā, kas ir divreiz bankrotējis un ir ticis glābts ar valsts budžeta naudu, būtu jāturpina ieguldīt. Esošais biznesa modelis ir parādījis savu dzīvotnespēju. Esošā uzņēmuma vadība sākot ar akcionāru Satiksmes ministrijas personā, beidzot ar valdi ir parādījusi savu nespēju nodrošināt airBaltic finanšu stabilitāti.
Kas liek cerēt uz to, ka šie divsimt miljoni nepazudīs turpat, kur iepriekšējie?
Vienreiz nonākt pie bankrota varbūt ir arī nejaušība. Tas nav nekas neparasts un katram var gadīties. Divreiz – tā ir sagadīšanās. Trešā reize jau ir likumsakarība. Un Gausa kungam šī ir trešā reize.
Ungāri izlēma Malev neglābt. Un ko mēs? Ko tad valdība glābs? Gausa kungu, airBaltic vai abus?
P.S. Šie divsimt miljoni ir uz valsts parāda un fiskālās telpas samazinājuma rēķina, tātad citiem būs mazāk. Latvijas iedzīvotājiem tas maksās dārgi. Turklāt, kā jau minēju iepriekš, Gausa kungs ar airBaltic acīmredzot tiks apkalpots bez rindas.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
