Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kurš pēc „lūguma” no valsts prezidenta Egila Levita kancelejas pārstāvjiem atjaunoja amatā sava priekšgājēja Jāņa Reira atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, pašlaik dara visu iespējamo, lai paglābtu viņu no jaunā skandāla sekām, kurš sākās līdz ar aizvadītās piektdienas laikraksta Diena publikāciju „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. Kamēr tiek lemts par „situācijas risinājumiem”, finanšu ministrs ne tikai slēpj no I. Jaunzemes it kā saņemtos skaidrojumus, bet pat ir licis savai preses padomniecei noklusēt viņa iepriekšējos kontaktus ar VID ģenerāldirektori pēc raksta publicēšanas.
„Vai pašreizējais finanšu ministrs A. Ašeradens šonedēļ ir ticies ar pašreizējo VID ģenerāldirektori I. Jaunzemi? Ja jā, kad notikusi tikšanās, pēc kā iniciatīvas, kādi jautājumi tajā pārrunāti?” – šādi jautājumi trešdien tika uzdoti finanšu ministra padomniecei Kristīnei Mennikai, kas saskaņā ar neoficiālām ziņām no ministrijas ir nozīmēta par „krīzes komunikācijas menedžeri”
Uz šo jautājumu K. Mennika, kā liecina pietiek.com rīcībā esošā informācija, pēc tieša A. Ašeradena rīkojuma noklusēja to, ka jau pirmdien A. Ašeradens izsaucis pie sevis I, Jaunzemi.
Ministra padomniece pavēstīja, ka „šodien, 22. februārī, pēc Ievas Jaunzemes iniciatīvas finanšu ministram notika divpusējā tikšanās, kurā tika pārrunāta VID darbības stratēģija, sadarbība ar Finanšu ministriju, kā arī ekonomisko procesu prognozēšana un datu apmaiņu ar ministriju”. Taču uz atklātiem meliem, kurus ir vienkārši pārbaudīt, A. Ašeradena padomniece nebija gatava.
Uz jautājumu „vai Jūsu rakstītais nozīmē, ka pirms šodienas, 22. februāra, A. Ašeradenam nav notikušas tikšanās ar I. Jaunzemi”, K. Mennika vienkārši neatbildēja, apzinoties, ka abu amatpersonu tikšanās ir fiksēta un zināma pietiekami plašam personu lokam. Kas tieši ticis pārrunāts I. Jaunzemes un A. Ašeradena pirmdienas sarunā, pagaidām nav zināms.
Izdevumam Neatkarīgā K. Mennika iepriekš bija atstāstījusi šādu A. Ašeradena izteikumu: "Jaunzemes kundzi esmu aicinājis sniegt skaidrojumu par publikācijā Dienā minētajiem apgalvojumiem."
Saskaņā ar finanšu ministra padomnieces apgalvojumu skaidrojumu vajadzēja iesniegt jau līdz trešdienas vakaram, taču par to, vai tas ir izdarīts un kāds ir skaidrojuma saturs, Finanšu ministrija klusē. Tāpat A. Ašeradena uzdevumā nekas netiek atklāts par to, kad šos skaidrojumus paredzēts izvērtēt un kad gaidāma tālākā rīcība.
Šīm darbībām ir viens izskaidrojums – pašlaik gan Finanšu ministrijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan tiesībsargāšanas iestādēs un Valsts prezidenta kancelejā notiek drudžaina rosība, lai saprastu, kuras „figūras” iespējams upurēt un kādas versijas ir lietderīgi pasūtīt „sabiedriskajiem” medijiem, lai apslāpētu skandāla tālāku attīstību un neturpinātos virzība uz Dienas intervijā aprakstītā pasūtījuma veicēju, atbalstītāju un organizētāju noskaidrošanu.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
