Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kurš pēc „lūguma” no valsts prezidenta Egila Levita kancelejas pārstāvjiem atjaunoja amatā sava priekšgājēja Jāņa Reira atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, pašlaik dara visu iespējamo, lai paglābtu viņu no jaunā skandāla sekām, kurš sākās līdz ar aizvadītās piektdienas laikraksta Diena publikāciju „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. Kamēr tiek lemts par „situācijas risinājumiem”, finanšu ministrs ne tikai slēpj no I. Jaunzemes it kā saņemtos skaidrojumus, bet pat ir licis savai preses padomniecei noklusēt viņa iepriekšējos kontaktus ar VID ģenerāldirektori pēc raksta publicēšanas.
„Vai pašreizējais finanšu ministrs A. Ašeradens šonedēļ ir ticies ar pašreizējo VID ģenerāldirektori I. Jaunzemi? Ja jā, kad notikusi tikšanās, pēc kā iniciatīvas, kādi jautājumi tajā pārrunāti?” – šādi jautājumi trešdien tika uzdoti finanšu ministra padomniecei Kristīnei Mennikai, kas saskaņā ar neoficiālām ziņām no ministrijas ir nozīmēta par „krīzes komunikācijas menedžeri”
Uz šo jautājumu K. Mennika, kā liecina pietiek.com rīcībā esošā informācija, pēc tieša A. Ašeradena rīkojuma noklusēja to, ka jau pirmdien A. Ašeradens izsaucis pie sevis I, Jaunzemi.
Ministra padomniece pavēstīja, ka „šodien, 22. februārī, pēc Ievas Jaunzemes iniciatīvas finanšu ministram notika divpusējā tikšanās, kurā tika pārrunāta VID darbības stratēģija, sadarbība ar Finanšu ministriju, kā arī ekonomisko procesu prognozēšana un datu apmaiņu ar ministriju”. Taču uz atklātiem meliem, kurus ir vienkārši pārbaudīt, A. Ašeradena padomniece nebija gatava.
Uz jautājumu „vai Jūsu rakstītais nozīmē, ka pirms šodienas, 22. februāra, A. Ašeradenam nav notikušas tikšanās ar I. Jaunzemi”, K. Mennika vienkārši neatbildēja, apzinoties, ka abu amatpersonu tikšanās ir fiksēta un zināma pietiekami plašam personu lokam. Kas tieši ticis pārrunāts I. Jaunzemes un A. Ašeradena pirmdienas sarunā, pagaidām nav zināms.
Izdevumam Neatkarīgā K. Mennika iepriekš bija atstāstījusi šādu A. Ašeradena izteikumu: "Jaunzemes kundzi esmu aicinājis sniegt skaidrojumu par publikācijā Dienā minētajiem apgalvojumiem."
Saskaņā ar finanšu ministra padomnieces apgalvojumu skaidrojumu vajadzēja iesniegt jau līdz trešdienas vakaram, taču par to, vai tas ir izdarīts un kāds ir skaidrojuma saturs, Finanšu ministrija klusē. Tāpat A. Ašeradena uzdevumā nekas netiek atklāts par to, kad šos skaidrojumus paredzēts izvērtēt un kad gaidāma tālākā rīcība.
Šīm darbībām ir viens izskaidrojums – pašlaik gan Finanšu ministrijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan tiesībsargāšanas iestādēs un Valsts prezidenta kancelejā notiek drudžaina rosība, lai saprastu, kuras „figūras” iespējams upurēt un kādas versijas ir lietderīgi pasūtīt „sabiedriskajiem” medijiem, lai apslāpētu skandāla tālāku attīstību un neturpinātos virzība uz Dienas intervijā aprakstītā pasūtījuma veicēju, atbalstītāju un organizētāju noskaidrošanu.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
