Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kurš pēc „lūguma” no valsts prezidenta Egila Levita kancelejas pārstāvjiem atjaunoja amatā sava priekšgājēja Jāņa Reira atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, pašlaik dara visu iespējamo, lai paglābtu viņu no jaunā skandāla sekām, kurš sākās līdz ar aizvadītās piektdienas laikraksta Diena publikāciju „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. Kamēr tiek lemts par „situācijas risinājumiem”, finanšu ministrs ne tikai slēpj no I. Jaunzemes it kā saņemtos skaidrojumus, bet pat ir licis savai preses padomniecei noklusēt viņa iepriekšējos kontaktus ar VID ģenerāldirektori pēc raksta publicēšanas.
„Vai pašreizējais finanšu ministrs A. Ašeradens šonedēļ ir ticies ar pašreizējo VID ģenerāldirektori I. Jaunzemi? Ja jā, kad notikusi tikšanās, pēc kā iniciatīvas, kādi jautājumi tajā pārrunāti?” – šādi jautājumi trešdien tika uzdoti finanšu ministra padomniecei Kristīnei Mennikai, kas saskaņā ar neoficiālām ziņām no ministrijas ir nozīmēta par „krīzes komunikācijas menedžeri”
Uz šo jautājumu K. Mennika, kā liecina pietiek.com rīcībā esošā informācija, pēc tieša A. Ašeradena rīkojuma noklusēja to, ka jau pirmdien A. Ašeradens izsaucis pie sevis I, Jaunzemi.
Ministra padomniece pavēstīja, ka „šodien, 22. februārī, pēc Ievas Jaunzemes iniciatīvas finanšu ministram notika divpusējā tikšanās, kurā tika pārrunāta VID darbības stratēģija, sadarbība ar Finanšu ministriju, kā arī ekonomisko procesu prognozēšana un datu apmaiņu ar ministriju”. Taču uz atklātiem meliem, kurus ir vienkārši pārbaudīt, A. Ašeradena padomniece nebija gatava.
Uz jautājumu „vai Jūsu rakstītais nozīmē, ka pirms šodienas, 22. februāra, A. Ašeradenam nav notikušas tikšanās ar I. Jaunzemi”, K. Mennika vienkārši neatbildēja, apzinoties, ka abu amatpersonu tikšanās ir fiksēta un zināma pietiekami plašam personu lokam. Kas tieši ticis pārrunāts I. Jaunzemes un A. Ašeradena pirmdienas sarunā, pagaidām nav zināms.
Izdevumam Neatkarīgā K. Mennika iepriekš bija atstāstījusi šādu A. Ašeradena izteikumu: "Jaunzemes kundzi esmu aicinājis sniegt skaidrojumu par publikācijā Dienā minētajiem apgalvojumiem."
Saskaņā ar finanšu ministra padomnieces apgalvojumu skaidrojumu vajadzēja iesniegt jau līdz trešdienas vakaram, taču par to, vai tas ir izdarīts un kāds ir skaidrojuma saturs, Finanšu ministrija klusē. Tāpat A. Ašeradena uzdevumā nekas netiek atklāts par to, kad šos skaidrojumus paredzēts izvērtēt un kad gaidāma tālākā rīcība.
Šīm darbībām ir viens izskaidrojums – pašlaik gan Finanšu ministrijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan tiesībsargāšanas iestādēs un Valsts prezidenta kancelejā notiek drudžaina rosība, lai saprastu, kuras „figūras” iespējams upurēt un kādas versijas ir lietderīgi pasūtīt „sabiedriskajiem” medijiem, lai apslāpētu skandāla tālāku attīstību un neturpinātos virzība uz Dienas intervijā aprakstītā pasūtījuma veicēju, atbalstītāju un organizētāju noskaidrošanu.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
