Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manā rīcībā ir sarakste ar Eiropas Komisiju (EK) par valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem (OIK) saistībā ar ekonomikas ministra, Jaunās Vienotības deputāta amata kandidāta Arvila Ašeradena maldinoši paustajiem apgalvojumiem par EK lēmumu šajā valsts atbalsta lietā.

EK tika lūgts apstiprināt šādus Ašeradena izteiktos apgalvojumus:

- Vai tiešām EK līdz ar šī atbalsta saskaņošanu ir legalizējusi nelikumīgi sniegto (unlawful aid) atbalstu, kurš tika sniegts, pārkāpjot ES noteikto procedūru 10 gadus (2007-2017) bez saskaņošanas ar EK? (Letter N1)

- Vai tiešām EK ir atzinusi šo atbalsta shēmu par saskanīgu ar ES tiesību normām tādu, kāda tā bija īstenota līdz saskaņošanas brīdim (2017. gadam), bez pasākumiem ("corective measures"), kuri tika paredzēti lēmumā, lai tiktu novērsta pārkompensācija un atbalsts būtu samērīgs, nevis pārmērīgs? (Letter N2) 

Pati Ekonomikas ministrija (EM) šos Ašeradena apgalvojumus tā arī nespēja pamatot ne ar kādiem dokumentiem, ne ar kādām tiesību normām, vien norādot, ka šāds apliecinājums esot jāprasa pašai EK, taču, kādēļ pati EM tā arī joprojām nav uzdrīkstējusies tādu apliecinājumu iegūt, kļūst saprotams no saņemtās EK atbildes.

Lai gan atbilstoši EK kompetencei atbildēt uz šiem jautājumiem būtu vienkārši un momentāni, sarakste ar EK ir ilgusi apmēram pusgadu, lai iegūtu no tās atbildes pēc būtības, no kurām būtu saprotama EK pozīcija šajos (un vēl vairākos citos) jautājumos.

EK ierēdņi ir visādi centušies izvairīties sniegt tiešas un skaidras atbildes saistībā ar viņu pieņemto lēmumu attiecībā uz valsts atbalsta shēmu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem Latvijā (SA.43140 (2015/NN)), atbildot vispārinoši un nevis uz uzdotajiem jautājumiem, bet tā, lai cilvēkam, kuram nav pietiekoša kompetence, varētu rasties iespaids, ka ar šo atbildi ir saņemts apstiprinājums tam, ka viss ir kārtībā, lai gan pēc būtības atbildes uz uzdotajiem jautājumiem netiek sniegtas vispār - analoģiski kā savulaik EM ierēdņi centās pasniegt OIK shēmu kā likumīgu un atbilstošu, izvairoties sniegt informāciju par konkrētiem tās aspektiem, lai novērstu tālākas izjautāšanas iespējas un slēptu neatbilstības.

Ir saprotama šāda ierēdņu rīcība, jo tiešas, skaidras atbildes uz šiem jautājumiem radītu pamatotus tālākus jautājumus – kā gan ir tikusi saskaņota valsts atbalsta shēma, kura acīmredzami neatbilst ES tiesību normām, un kam par to būtu jāuzņemas atbildība?

Beidzot EK ierēdņiem tika norādīts, ka šādas atbildes rada pamatotas bažas, vai viņi paši nav kaut kādā veidā iesaistīti šajā OIK afērā, un, ja netiks sniegtas atbildes pēc būtības uz tiem uzstādītajiem jautājumiem – vispirms uz šiem diviem jautājumiem, tad par šo saraksti tiks informēts OLAF (Eiropas pretkorupcijas birojs), un tiks lūgts jau šai institūcijai noskaidrot, kas un kā ir ticis lemts šajā atbalsta lietā. Tikai tad beidzot tika saņemtas atbildes, no kurām ir pietiekoši skaidri saprotama EK paustā pozīcija attiecībā uz šiem, Latvijas sabiedrībai principiāli svarīgajiem jautājumiem:

- Vai EK ar savu lēmumu ir legalizējusi nelikumīgi sniegto atbalstu?

- Vai šis atbalsts (OIK) tāds, kāds tas tiek sniegts joprojām – nenovēršot pārkompensāciju, ir saskanīgs ar ES tiesību normām un atbilst lēmumā apstiprinātajai atbalsta shēmai?

Citiem vārdiem - cik tiesiski pamatoti ir uzlikt sabiedrībai apmaksāt šādu valdības īstenoto atbalsta shēmu, kura sabiedrībai izmaksā un vēl izmaksās simtus miljonus ik gadu vēl daudzus gadus?

Atbildot uz pirmo jautājumu, tiek skaidri norādīts: savā lēmumā EK ir skaidri norādījusi, ka Latvijas valdība ir pārkāpusi Eiropas Savienības dibināšanas līguma 108. (3) pantu, jo ir ieviesusi šo shēmu, pirms tā tika saskaņota ar EK.

Nav ne vārda par to, ka EK ar savu lēmumu būtu legalizējusi šo pārkāpumu un šī pārkāpuma sekas, mainījusi šī pārkāpuma statusu ar savu lēmumu, jo EK vienkārši nav tādu tiesību (kā to mēģina sabiedrībai iemelot EM).

Savukārt ir virkne ES tiesību aktu un Eiropas Kopienas tiesas lēmumu, no kuriem ir visnotaļ skaidrs, kādas sekas ir šādam pārkāpumam.

Pirmkārt jau - Regula Nr.1589/2015 skaidri nosaka to, ka atbalsts, kurš ir ticis ieviests, pārkāpjot LESD 108.(3) pantu, ir nelikumīgs (unlawful aid).

Tālāk ir virkne dokumentu, kuros EK skaidro, kādas tam ir sekas un tālākā iespējamā rīcība.

Piemēram, “State Aid Manual of Procedures, Internal DG Competition working documents on procedures for the application of articles 107 and 108 TFEU.”  Tas apraksta, kāda ir EK un dalībvalstu kompetence un  atbilstošā rīcība šajos gadījumos, arī Latvijas gadījumā, kad atbalsts ir ticis sniegts nelikumīgi, bet pēc tam ir ticis atzīts par saskanīgu.

Šādā gadījumā EK ierobežo savu iejaukšanos un neuzliek dalībvalstij kādus pienākumus ar savu lēmumu, jo EK jau ir panākusi savu mērķi – lai dalībvalsts īstenotu atbalsta shēmu, kas ir saskanīga ar Eiropas kopējā tirgus principiem, un nediskriminētu citas ES dalībvalstis. Taču attiecībā uz dalībvalstīm tiek noteikts, ka šāds procesuāls pārkāpums ir jāvērtē nacionālās likumdošanas ietvaros un tam var būt ļoti nozīmīgas sekas (Latvijas likumdošana paredz, ka nelikumīgs atbalsts ir atgūstams).

Piemēram šī dokumenta 3.nodaļas (Unlawful aid) 9. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstu tiesām ir jāaptur nelikumīga atbalsta sniegšana, vai pat jāuzdod atgūt nelikumīgi sniegto atbalstu.

Savukārt Commission notice on the enforcement of State aid law by national courts (2009/C 85/01) nosaka to, ka uz nelikumīgi sniegtu valsts atbalstu atbalsta saņēmējam nepastāv tiesiska paļāvība tāpēc, ka atbildīgam komersantam, kurš saņem valsts atbalstu, būtu jāpārliecinās, vai tas ir ticis saskaņots ar EK. (32.punkts)

EK skaidri norāda, ka nacionālajām tiesām ir pienākums atgūt šādu nelikumīgi sniegtā atbalsta radītos zaudējumus, neatkarīgi no tā, vai tas ir ticis atzīts par saskanīgu (skat. 26., 30., 31., 32. punktu).

Tas savukārt nozīmē, ka EM apzināti vai pilnīgi nekompetenti (EM gadījumā ir iespējami arī abi gadījumi vienlaikus) ir maldinājusi ilgstoši visu sabiedrību ar draudošajām un zaudējumiem nolemtajām simtu miljonu eiro tiesvedībām, kurās tiks ierauta Latvijas valsts, lai tikai saglabātu kādam (daudziem politisko partiju sponsoriem) gardo OIK kumosu, un nevajadzētu īstenot darbības OIK sloga samazināšanai. Patiesībā, šāda EM rīcība drīzāk varētu izraisīt pretēju tiesvedību lavīnu – no OIK apmaksātāju puses.

Esošā EM rīcība var radīt dramatiskas sekas Latvijas valstij un visiem nodokļu maksātājiem, jo atsakoties atzīt savas prettiesiskās rīcības, joprojām uzstājot, ka viss, ko darījusi EM ir tiesisks un likumīgs, tik tiešām var sarūpēt simtu miljonu eiro tiesvedības par labu OIK saņēmējiem. Kā izskatās, tieši tāds arī ir esošā Ekonomikas ministra OIK glābšanas plāns.

Atbildot uz otro jautājumu – vai šis atbalsts (OIK) tāds, kāds tas tiek sniegts joprojām, neīstenojot pārkompensācijas novēršanas pasākumus (measures), ir saskanīgs ar ES tiesību normām un atbilst lēmumā apstiprinātajai atbalsta shēmai, EK norāda, ka, vērtējot atbalsta shēmas saskanību ar ES tiesību normām tika ņemti vērā šie pārkompensāciju novērsošie pasākumi, jo ES tiesību normas Environmental State aid guidlines 2001., 2008. – stingri nosaka to, ka atbalsts nedrīkst būt pārmērīgs, bet tam ir jābūt minimālam nepieciešamajā līmenī. Tāpēc šī valsts atbalsta shēma tika atzīta par saskanīgu ņemot vērā šos pasākumus (measures), kurus Latvija apņēmās izpildīt, lai novērstu pārkompensāciju. EK sagaida no Latvijas valdības šo pasākumu īstenošanu, lai šī EK lēmuma izpilde tiktu nodrošināta.

Lieki ir piebilst, ka šie pasākumi nav tikuši īstenoti joprojām.

To ir apstiprinājusi arī pati EM savā “OIK darba grupas ziņojumā”. Tas savukārt nozīmē, ka EM joprojām turpina īstenot nelikumīgu valsts atbalstu – tādu, kurš nav saskaņots ar EK, nav atbilstošs ne ES tiesību normām, ne EK lēmumam.

Vēl vairāk – savā ziņojumā EM uzstāj, ka pasākumus, kuri novērstu šo pārkompensāciju, pašlaik nedrīkst veikt, jo tas būs pretēji EK lemtajam, un tāpēc tos ir jāatliek.

Zīmīgi, ka šajā “OIK darba grupas ziņojumā” esošās situācijas tiesiskuma analīze “nez kāpēc” nav tikusi veikta vispār. Un tas ir saprotams, jo savādāk ekonomikas ministram nebūtu iespējams balstīt savus priekšlikumus un tālāko rīcības (bezdarbības) plānu uz tiesiski nepamatotiem, pat prettiesiskiem pieņēmumiem.

Pēc būtības šie fakti ir uzskatāms pierādījums tam, ka OIK ir nelikumīga afēra, kura joprojām tiek turpināta. Un patiesībā valstij draud simtu miljonu tiesvedības nevis ar OIK saņēmējiem, bet ar tiem, kas šo nelikumīgo atbalstu ir spiesti apmaksāt. Lai gan pateicoties EM rīcībai – cenšoties piesegt savas prettiesiskās darbības, apjomīgas tiesvedības ar dramatiski nopietnām sekām var sanākt arī ar OIK saņēmējiem un Eiropas komisiju.

Ir acīmredzams, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sabiedrībai melīgi sola risināt šo situāciju, bet patiesībā velk laiku, lai tikai varētu turpināt piesegt šo politiķu izveidoto OIK afēru un līdz Saeimas vēlēšanām nedarīt neko, kas reāli un būtiski varētu samazināt OIK slogu un apdraudēt Vienotības sponsoru biznesu, jo Vienotība ir ar pārliecību par Latviju - tauta sagremos arī šo kārtējo afēru!

Novērtē šo rakstu:

290
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...