Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manā rīcībā ir sarakste ar Eiropas Komisiju (EK) par valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem (OIK) saistībā ar ekonomikas ministra, Jaunās Vienotības deputāta amata kandidāta Arvila Ašeradena maldinoši paustajiem apgalvojumiem par EK lēmumu šajā valsts atbalsta lietā.

EK tika lūgts apstiprināt šādus Ašeradena izteiktos apgalvojumus:

- Vai tiešām EK līdz ar šī atbalsta saskaņošanu ir legalizējusi nelikumīgi sniegto (unlawful aid) atbalstu, kurš tika sniegts, pārkāpjot ES noteikto procedūru 10 gadus (2007-2017) bez saskaņošanas ar EK? (Letter N1)

- Vai tiešām EK ir atzinusi šo atbalsta shēmu par saskanīgu ar ES tiesību normām tādu, kāda tā bija īstenota līdz saskaņošanas brīdim (2017. gadam), bez pasākumiem ("corective measures"), kuri tika paredzēti lēmumā, lai tiktu novērsta pārkompensācija un atbalsts būtu samērīgs, nevis pārmērīgs? (Letter N2) 

Pati Ekonomikas ministrija (EM) šos Ašeradena apgalvojumus tā arī nespēja pamatot ne ar kādiem dokumentiem, ne ar kādām tiesību normām, vien norādot, ka šāds apliecinājums esot jāprasa pašai EK, taču, kādēļ pati EM tā arī joprojām nav uzdrīkstējusies tādu apliecinājumu iegūt, kļūst saprotams no saņemtās EK atbildes.

Lai gan atbilstoši EK kompetencei atbildēt uz šiem jautājumiem būtu vienkārši un momentāni, sarakste ar EK ir ilgusi apmēram pusgadu, lai iegūtu no tās atbildes pēc būtības, no kurām būtu saprotama EK pozīcija šajos (un vēl vairākos citos) jautājumos.

EK ierēdņi ir visādi centušies izvairīties sniegt tiešas un skaidras atbildes saistībā ar viņu pieņemto lēmumu attiecībā uz valsts atbalsta shēmu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem Latvijā (SA.43140 (2015/NN)), atbildot vispārinoši un nevis uz uzdotajiem jautājumiem, bet tā, lai cilvēkam, kuram nav pietiekoša kompetence, varētu rasties iespaids, ka ar šo atbildi ir saņemts apstiprinājums tam, ka viss ir kārtībā, lai gan pēc būtības atbildes uz uzdotajiem jautājumiem netiek sniegtas vispār - analoģiski kā savulaik EM ierēdņi centās pasniegt OIK shēmu kā likumīgu un atbilstošu, izvairoties sniegt informāciju par konkrētiem tās aspektiem, lai novērstu tālākas izjautāšanas iespējas un slēptu neatbilstības.

Ir saprotama šāda ierēdņu rīcība, jo tiešas, skaidras atbildes uz šiem jautājumiem radītu pamatotus tālākus jautājumus – kā gan ir tikusi saskaņota valsts atbalsta shēma, kura acīmredzami neatbilst ES tiesību normām, un kam par to būtu jāuzņemas atbildība?

Beidzot EK ierēdņiem tika norādīts, ka šādas atbildes rada pamatotas bažas, vai viņi paši nav kaut kādā veidā iesaistīti šajā OIK afērā, un, ja netiks sniegtas atbildes pēc būtības uz tiem uzstādītajiem jautājumiem – vispirms uz šiem diviem jautājumiem, tad par šo saraksti tiks informēts OLAF (Eiropas pretkorupcijas birojs), un tiks lūgts jau šai institūcijai noskaidrot, kas un kā ir ticis lemts šajā atbalsta lietā. Tikai tad beidzot tika saņemtas atbildes, no kurām ir pietiekoši skaidri saprotama EK paustā pozīcija attiecībā uz šiem, Latvijas sabiedrībai principiāli svarīgajiem jautājumiem:

- Vai EK ar savu lēmumu ir legalizējusi nelikumīgi sniegto atbalstu?

- Vai šis atbalsts (OIK) tāds, kāds tas tiek sniegts joprojām – nenovēršot pārkompensāciju, ir saskanīgs ar ES tiesību normām un atbilst lēmumā apstiprinātajai atbalsta shēmai?

Citiem vārdiem - cik tiesiski pamatoti ir uzlikt sabiedrībai apmaksāt šādu valdības īstenoto atbalsta shēmu, kura sabiedrībai izmaksā un vēl izmaksās simtus miljonus ik gadu vēl daudzus gadus?

Atbildot uz pirmo jautājumu, tiek skaidri norādīts: savā lēmumā EK ir skaidri norādījusi, ka Latvijas valdība ir pārkāpusi Eiropas Savienības dibināšanas līguma 108. (3) pantu, jo ir ieviesusi šo shēmu, pirms tā tika saskaņota ar EK.

Nav ne vārda par to, ka EK ar savu lēmumu būtu legalizējusi šo pārkāpumu un šī pārkāpuma sekas, mainījusi šī pārkāpuma statusu ar savu lēmumu, jo EK vienkārši nav tādu tiesību (kā to mēģina sabiedrībai iemelot EM).

Savukārt ir virkne ES tiesību aktu un Eiropas Kopienas tiesas lēmumu, no kuriem ir visnotaļ skaidrs, kādas sekas ir šādam pārkāpumam.

Pirmkārt jau - Regula Nr.1589/2015 skaidri nosaka to, ka atbalsts, kurš ir ticis ieviests, pārkāpjot LESD 108.(3) pantu, ir nelikumīgs (unlawful aid).

Tālāk ir virkne dokumentu, kuros EK skaidro, kādas tam ir sekas un tālākā iespējamā rīcība.

Piemēram, “State Aid Manual of Procedures, Internal DG Competition working documents on procedures for the application of articles 107 and 108 TFEU.”  Tas apraksta, kāda ir EK un dalībvalstu kompetence un  atbilstošā rīcība šajos gadījumos, arī Latvijas gadījumā, kad atbalsts ir ticis sniegts nelikumīgi, bet pēc tam ir ticis atzīts par saskanīgu.

Šādā gadījumā EK ierobežo savu iejaukšanos un neuzliek dalībvalstij kādus pienākumus ar savu lēmumu, jo EK jau ir panākusi savu mērķi – lai dalībvalsts īstenotu atbalsta shēmu, kas ir saskanīga ar Eiropas kopējā tirgus principiem, un nediskriminētu citas ES dalībvalstis. Taču attiecībā uz dalībvalstīm tiek noteikts, ka šāds procesuāls pārkāpums ir jāvērtē nacionālās likumdošanas ietvaros un tam var būt ļoti nozīmīgas sekas (Latvijas likumdošana paredz, ka nelikumīgs atbalsts ir atgūstams).

Piemēram šī dokumenta 3.nodaļas (Unlawful aid) 9. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstu tiesām ir jāaptur nelikumīga atbalsta sniegšana, vai pat jāuzdod atgūt nelikumīgi sniegto atbalstu.

Savukārt Commission notice on the enforcement of State aid law by national courts (2009/C 85/01) nosaka to, ka uz nelikumīgi sniegtu valsts atbalstu atbalsta saņēmējam nepastāv tiesiska paļāvība tāpēc, ka atbildīgam komersantam, kurš saņem valsts atbalstu, būtu jāpārliecinās, vai tas ir ticis saskaņots ar EK. (32.punkts)

EK skaidri norāda, ka nacionālajām tiesām ir pienākums atgūt šādu nelikumīgi sniegtā atbalsta radītos zaudējumus, neatkarīgi no tā, vai tas ir ticis atzīts par saskanīgu (skat. 26., 30., 31., 32. punktu).

Tas savukārt nozīmē, ka EM apzināti vai pilnīgi nekompetenti (EM gadījumā ir iespējami arī abi gadījumi vienlaikus) ir maldinājusi ilgstoši visu sabiedrību ar draudošajām un zaudējumiem nolemtajām simtu miljonu eiro tiesvedībām, kurās tiks ierauta Latvijas valsts, lai tikai saglabātu kādam (daudziem politisko partiju sponsoriem) gardo OIK kumosu, un nevajadzētu īstenot darbības OIK sloga samazināšanai. Patiesībā, šāda EM rīcība drīzāk varētu izraisīt pretēju tiesvedību lavīnu – no OIK apmaksātāju puses.

Esošā EM rīcība var radīt dramatiskas sekas Latvijas valstij un visiem nodokļu maksātājiem, jo atsakoties atzīt savas prettiesiskās rīcības, joprojām uzstājot, ka viss, ko darījusi EM ir tiesisks un likumīgs, tik tiešām var sarūpēt simtu miljonu eiro tiesvedības par labu OIK saņēmējiem. Kā izskatās, tieši tāds arī ir esošā Ekonomikas ministra OIK glābšanas plāns.

Atbildot uz otro jautājumu – vai šis atbalsts (OIK) tāds, kāds tas tiek sniegts joprojām, neīstenojot pārkompensācijas novēršanas pasākumus (measures), ir saskanīgs ar ES tiesību normām un atbilst lēmumā apstiprinātajai atbalsta shēmai, EK norāda, ka, vērtējot atbalsta shēmas saskanību ar ES tiesību normām tika ņemti vērā šie pārkompensāciju novērsošie pasākumi, jo ES tiesību normas Environmental State aid guidlines 2001., 2008. – stingri nosaka to, ka atbalsts nedrīkst būt pārmērīgs, bet tam ir jābūt minimālam nepieciešamajā līmenī. Tāpēc šī valsts atbalsta shēma tika atzīta par saskanīgu ņemot vērā šos pasākumus (measures), kurus Latvija apņēmās izpildīt, lai novērstu pārkompensāciju. EK sagaida no Latvijas valdības šo pasākumu īstenošanu, lai šī EK lēmuma izpilde tiktu nodrošināta.

Lieki ir piebilst, ka šie pasākumi nav tikuši īstenoti joprojām.

To ir apstiprinājusi arī pati EM savā “OIK darba grupas ziņojumā”. Tas savukārt nozīmē, ka EM joprojām turpina īstenot nelikumīgu valsts atbalstu – tādu, kurš nav saskaņots ar EK, nav atbilstošs ne ES tiesību normām, ne EK lēmumam.

Vēl vairāk – savā ziņojumā EM uzstāj, ka pasākumus, kuri novērstu šo pārkompensāciju, pašlaik nedrīkst veikt, jo tas būs pretēji EK lemtajam, un tāpēc tos ir jāatliek.

Zīmīgi, ka šajā “OIK darba grupas ziņojumā” esošās situācijas tiesiskuma analīze “nez kāpēc” nav tikusi veikta vispār. Un tas ir saprotams, jo savādāk ekonomikas ministram nebūtu iespējams balstīt savus priekšlikumus un tālāko rīcības (bezdarbības) plānu uz tiesiski nepamatotiem, pat prettiesiskiem pieņēmumiem.

Pēc būtības šie fakti ir uzskatāms pierādījums tam, ka OIK ir nelikumīga afēra, kura joprojām tiek turpināta. Un patiesībā valstij draud simtu miljonu tiesvedības nevis ar OIK saņēmējiem, bet ar tiem, kas šo nelikumīgo atbalstu ir spiesti apmaksāt. Lai gan pateicoties EM rīcībai – cenšoties piesegt savas prettiesiskās darbības, apjomīgas tiesvedības ar dramatiski nopietnām sekām var sanākt arī ar OIK saņēmējiem un Eiropas komisiju.

Ir acīmredzams, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sabiedrībai melīgi sola risināt šo situāciju, bet patiesībā velk laiku, lai tikai varētu turpināt piesegt šo politiķu izveidoto OIK afēru un līdz Saeimas vēlēšanām nedarīt neko, kas reāli un būtiski varētu samazināt OIK slogu un apdraudēt Vienotības sponsoru biznesu, jo Vienotība ir ar pārliecību par Latviju - tauta sagremos arī šo kārtējo afēru!

Novērtē šo rakstu:

290
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...