Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manā rīcībā ir sarakste ar Eiropas Komisiju (EK) par valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem (OIK) saistībā ar ekonomikas ministra, Jaunās Vienotības deputāta amata kandidāta Arvila Ašeradena maldinoši paustajiem apgalvojumiem par EK lēmumu šajā valsts atbalsta lietā.

EK tika lūgts apstiprināt šādus Ašeradena izteiktos apgalvojumus:

- Vai tiešām EK līdz ar šī atbalsta saskaņošanu ir legalizējusi nelikumīgi sniegto (unlawful aid) atbalstu, kurš tika sniegts, pārkāpjot ES noteikto procedūru 10 gadus (2007-2017) bez saskaņošanas ar EK? (Letter N1)

- Vai tiešām EK ir atzinusi šo atbalsta shēmu par saskanīgu ar ES tiesību normām tādu, kāda tā bija īstenota līdz saskaņošanas brīdim (2017. gadam), bez pasākumiem ("corective measures"), kuri tika paredzēti lēmumā, lai tiktu novērsta pārkompensācija un atbalsts būtu samērīgs, nevis pārmērīgs? (Letter N2) 

Pati Ekonomikas ministrija (EM) šos Ašeradena apgalvojumus tā arī nespēja pamatot ne ar kādiem dokumentiem, ne ar kādām tiesību normām, vien norādot, ka šāds apliecinājums esot jāprasa pašai EK, taču, kādēļ pati EM tā arī joprojām nav uzdrīkstējusies tādu apliecinājumu iegūt, kļūst saprotams no saņemtās EK atbildes.

Lai gan atbilstoši EK kompetencei atbildēt uz šiem jautājumiem būtu vienkārši un momentāni, sarakste ar EK ir ilgusi apmēram pusgadu, lai iegūtu no tās atbildes pēc būtības, no kurām būtu saprotama EK pozīcija šajos (un vēl vairākos citos) jautājumos.

EK ierēdņi ir visādi centušies izvairīties sniegt tiešas un skaidras atbildes saistībā ar viņu pieņemto lēmumu attiecībā uz valsts atbalsta shēmu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem Latvijā (SA.43140 (2015/NN)), atbildot vispārinoši un nevis uz uzdotajiem jautājumiem, bet tā, lai cilvēkam, kuram nav pietiekoša kompetence, varētu rasties iespaids, ka ar šo atbildi ir saņemts apstiprinājums tam, ka viss ir kārtībā, lai gan pēc būtības atbildes uz uzdotajiem jautājumiem netiek sniegtas vispār - analoģiski kā savulaik EM ierēdņi centās pasniegt OIK shēmu kā likumīgu un atbilstošu, izvairoties sniegt informāciju par konkrētiem tās aspektiem, lai novērstu tālākas izjautāšanas iespējas un slēptu neatbilstības.

Ir saprotama šāda ierēdņu rīcība, jo tiešas, skaidras atbildes uz šiem jautājumiem radītu pamatotus tālākus jautājumus – kā gan ir tikusi saskaņota valsts atbalsta shēma, kura acīmredzami neatbilst ES tiesību normām, un kam par to būtu jāuzņemas atbildība?

Beidzot EK ierēdņiem tika norādīts, ka šādas atbildes rada pamatotas bažas, vai viņi paši nav kaut kādā veidā iesaistīti šajā OIK afērā, un, ja netiks sniegtas atbildes pēc būtības uz tiem uzstādītajiem jautājumiem – vispirms uz šiem diviem jautājumiem, tad par šo saraksti tiks informēts OLAF (Eiropas pretkorupcijas birojs), un tiks lūgts jau šai institūcijai noskaidrot, kas un kā ir ticis lemts šajā atbalsta lietā. Tikai tad beidzot tika saņemtas atbildes, no kurām ir pietiekoši skaidri saprotama EK paustā pozīcija attiecībā uz šiem, Latvijas sabiedrībai principiāli svarīgajiem jautājumiem:

- Vai EK ar savu lēmumu ir legalizējusi nelikumīgi sniegto atbalstu?

- Vai šis atbalsts (OIK) tāds, kāds tas tiek sniegts joprojām – nenovēršot pārkompensāciju, ir saskanīgs ar ES tiesību normām un atbilst lēmumā apstiprinātajai atbalsta shēmai?

Citiem vārdiem - cik tiesiski pamatoti ir uzlikt sabiedrībai apmaksāt šādu valdības īstenoto atbalsta shēmu, kura sabiedrībai izmaksā un vēl izmaksās simtus miljonus ik gadu vēl daudzus gadus?

Atbildot uz pirmo jautājumu, tiek skaidri norādīts: savā lēmumā EK ir skaidri norādījusi, ka Latvijas valdība ir pārkāpusi Eiropas Savienības dibināšanas līguma 108. (3) pantu, jo ir ieviesusi šo shēmu, pirms tā tika saskaņota ar EK.

Nav ne vārda par to, ka EK ar savu lēmumu būtu legalizējusi šo pārkāpumu un šī pārkāpuma sekas, mainījusi šī pārkāpuma statusu ar savu lēmumu, jo EK vienkārši nav tādu tiesību (kā to mēģina sabiedrībai iemelot EM).

Savukārt ir virkne ES tiesību aktu un Eiropas Kopienas tiesas lēmumu, no kuriem ir visnotaļ skaidrs, kādas sekas ir šādam pārkāpumam.

Pirmkārt jau - Regula Nr.1589/2015 skaidri nosaka to, ka atbalsts, kurš ir ticis ieviests, pārkāpjot LESD 108.(3) pantu, ir nelikumīgs (unlawful aid).

Tālāk ir virkne dokumentu, kuros EK skaidro, kādas tam ir sekas un tālākā iespējamā rīcība.

Piemēram, “State Aid Manual of Procedures, Internal DG Competition working documents on procedures for the application of articles 107 and 108 TFEU.”  Tas apraksta, kāda ir EK un dalībvalstu kompetence un  atbilstošā rīcība šajos gadījumos, arī Latvijas gadījumā, kad atbalsts ir ticis sniegts nelikumīgi, bet pēc tam ir ticis atzīts par saskanīgu.

Šādā gadījumā EK ierobežo savu iejaukšanos un neuzliek dalībvalstij kādus pienākumus ar savu lēmumu, jo EK jau ir panākusi savu mērķi – lai dalībvalsts īstenotu atbalsta shēmu, kas ir saskanīga ar Eiropas kopējā tirgus principiem, un nediskriminētu citas ES dalībvalstis. Taču attiecībā uz dalībvalstīm tiek noteikts, ka šāds procesuāls pārkāpums ir jāvērtē nacionālās likumdošanas ietvaros un tam var būt ļoti nozīmīgas sekas (Latvijas likumdošana paredz, ka nelikumīgs atbalsts ir atgūstams).

Piemēram šī dokumenta 3.nodaļas (Unlawful aid) 9. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstu tiesām ir jāaptur nelikumīga atbalsta sniegšana, vai pat jāuzdod atgūt nelikumīgi sniegto atbalstu.

Savukārt Commission notice on the enforcement of State aid law by national courts (2009/C 85/01) nosaka to, ka uz nelikumīgi sniegtu valsts atbalstu atbalsta saņēmējam nepastāv tiesiska paļāvība tāpēc, ka atbildīgam komersantam, kurš saņem valsts atbalstu, būtu jāpārliecinās, vai tas ir ticis saskaņots ar EK. (32.punkts)

EK skaidri norāda, ka nacionālajām tiesām ir pienākums atgūt šādu nelikumīgi sniegtā atbalsta radītos zaudējumus, neatkarīgi no tā, vai tas ir ticis atzīts par saskanīgu (skat. 26., 30., 31., 32. punktu).

Tas savukārt nozīmē, ka EM apzināti vai pilnīgi nekompetenti (EM gadījumā ir iespējami arī abi gadījumi vienlaikus) ir maldinājusi ilgstoši visu sabiedrību ar draudošajām un zaudējumiem nolemtajām simtu miljonu eiro tiesvedībām, kurās tiks ierauta Latvijas valsts, lai tikai saglabātu kādam (daudziem politisko partiju sponsoriem) gardo OIK kumosu, un nevajadzētu īstenot darbības OIK sloga samazināšanai. Patiesībā, šāda EM rīcība drīzāk varētu izraisīt pretēju tiesvedību lavīnu – no OIK apmaksātāju puses.

Esošā EM rīcība var radīt dramatiskas sekas Latvijas valstij un visiem nodokļu maksātājiem, jo atsakoties atzīt savas prettiesiskās rīcības, joprojām uzstājot, ka viss, ko darījusi EM ir tiesisks un likumīgs, tik tiešām var sarūpēt simtu miljonu eiro tiesvedības par labu OIK saņēmējiem. Kā izskatās, tieši tāds arī ir esošā Ekonomikas ministra OIK glābšanas plāns.

Atbildot uz otro jautājumu – vai šis atbalsts (OIK) tāds, kāds tas tiek sniegts joprojām, neīstenojot pārkompensācijas novēršanas pasākumus (measures), ir saskanīgs ar ES tiesību normām un atbilst lēmumā apstiprinātajai atbalsta shēmai, EK norāda, ka, vērtējot atbalsta shēmas saskanību ar ES tiesību normām tika ņemti vērā šie pārkompensāciju novērsošie pasākumi, jo ES tiesību normas Environmental State aid guidlines 2001., 2008. – stingri nosaka to, ka atbalsts nedrīkst būt pārmērīgs, bet tam ir jābūt minimālam nepieciešamajā līmenī. Tāpēc šī valsts atbalsta shēma tika atzīta par saskanīgu ņemot vērā šos pasākumus (measures), kurus Latvija apņēmās izpildīt, lai novērstu pārkompensāciju. EK sagaida no Latvijas valdības šo pasākumu īstenošanu, lai šī EK lēmuma izpilde tiktu nodrošināta.

Lieki ir piebilst, ka šie pasākumi nav tikuši īstenoti joprojām.

To ir apstiprinājusi arī pati EM savā “OIK darba grupas ziņojumā”. Tas savukārt nozīmē, ka EM joprojām turpina īstenot nelikumīgu valsts atbalstu – tādu, kurš nav saskaņots ar EK, nav atbilstošs ne ES tiesību normām, ne EK lēmumam.

Vēl vairāk – savā ziņojumā EM uzstāj, ka pasākumus, kuri novērstu šo pārkompensāciju, pašlaik nedrīkst veikt, jo tas būs pretēji EK lemtajam, un tāpēc tos ir jāatliek.

Zīmīgi, ka šajā “OIK darba grupas ziņojumā” esošās situācijas tiesiskuma analīze “nez kāpēc” nav tikusi veikta vispār. Un tas ir saprotams, jo savādāk ekonomikas ministram nebūtu iespējams balstīt savus priekšlikumus un tālāko rīcības (bezdarbības) plānu uz tiesiski nepamatotiem, pat prettiesiskiem pieņēmumiem.

Pēc būtības šie fakti ir uzskatāms pierādījums tam, ka OIK ir nelikumīga afēra, kura joprojām tiek turpināta. Un patiesībā valstij draud simtu miljonu tiesvedības nevis ar OIK saņēmējiem, bet ar tiem, kas šo nelikumīgo atbalstu ir spiesti apmaksāt. Lai gan pateicoties EM rīcībai – cenšoties piesegt savas prettiesiskās darbības, apjomīgas tiesvedības ar dramatiski nopietnām sekām var sanākt arī ar OIK saņēmējiem un Eiropas komisiju.

Ir acīmredzams, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sabiedrībai melīgi sola risināt šo situāciju, bet patiesībā velk laiku, lai tikai varētu turpināt piesegt šo politiķu izveidoto OIK afēru un līdz Saeimas vēlēšanām nedarīt neko, kas reāli un būtiski varētu samazināt OIK slogu un apdraudēt Vienotības sponsoru biznesu, jo Vienotība ir ar pārliecību par Latviju - tauta sagremos arī šo kārtējo afēru!

Novērtē šo rakstu:

290
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...