Ašeradens prasīs Jaunzemei paskaidrojumus VID skandāla lietā, Tavars virzīs jautājumu koalīcijas padomē
Rolands Pētersons, Neatkarīgā22.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Turpinot sekot jaunākā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistītā skandāla virzībai, kurā atstādinātā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre apsūdz dienesta vadību kriminālprocesuālu darbību pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, “Neatkarīgajai” beidzot izdevās noskaidrot VID galvenā politiskā “uzrauga”, finanšu ministra Arvila Ašeradena viedokli.
“Ne pie kādiem apstākļiem nav pieļaujama kriminālprocesa izmeklēšanas ietekmēšana, tāpēc Jaunzemes kundzi esmu aicinājis sniegt skaidrojumu par publikācijā “Dienā” minētajiem apgalvojumiem,” A. Ašeradena (“Jaunā Vienotība”) plānoto rīcību komentēja viņa sabiedrisko attiecību padomniece Kristīne Mennika.
Šādu kārtējo ārkārtīgi lakonisko atbildi “Neatkarīgā” saņēma uz virkni jautājumu, ko šoreiz nosūtīja finanšu ministram. Jāatzīst arī, ka “paskaidrojumu sniegšana” šajā gadījumā diezin vai atbilst lietas nopietnībai, kur drīzāk prasītos dienesta izmeklēšana. Lai būtu saprotamāks konteksts, publicējam visus A. Ašeradenam nosūtītos jautājumus:
Vai ministrs gatavojas ierosināt dienesta izmeklēšanu par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) izmeklētājas Initas Lūres publiski pausto informāciju par spiedienu no VID augstāku amatpersonu puses “atrast jebko” par konkrētām personām un viņu radiniekiem?
Vai, jūsuprāt, ir normāli, ka konkrētā kriminālprocesa un tā ietvaros veikto kratīšanu gaita, I. Lūres vārdiem, notikusi ciešā VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes uzraudzībā?
Vai šis gadījums nevar kalpot par pēdējo iemeslu, lai Jūs tomēr pārskatītu savu iepriekšējo lēmumu par Ievas Jaunzemes atstāšanu esošajā amatā?
Vai Ieva Jaunzeme ir ar Jums pārrunājusi jautājumu par vakanto VID NMPP direktora amata vietu un izteikusies, ka tur labprāt redzētu Aigaru Prusaku, kura sieva Kristīne Prusaka-Brinkmane, pēc Initas Lūres vārdiem, nosaka praktiski visu daudzmaz nozīmīgu kriminālprocesu izmeklēšanu VID NMPP?
Zīmīgi, ka A. Ašeradena pārstāve vakar neatbildēja arī uz atkārtotu aicinājumu sniegt informāciju par pēdējo no minētajiem faktiem. Tas gan neizbrīna, jo arī Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Eiduka atkārtoti neatbildēja uz līdzīgu sensitīvu “Neatkarīgās” jautājumu: “Vai šajā pasūtījuma kriminālprocesā plānotās darbības Ieva Jaunzeme saskaņoja ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu, kā to apgalvo I. Lūre?”
Ģenerālprokuratūra gan atzina, ka ir sākusi pārbaudi par Initas Lūres intervijā laikrakstā “Diena” pausto informāciju.
Tikmēr vakar beidzot ierunājās cits valdības koalīcijas politiķis. “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, kurš jau iepriekš bija kritiski izteicies par VID vadības darbu, “Neatkarīgajai” atzina, ka pat viņš esot pārsteigts par jauno notikumu pavērsienu.
“Skaidrs, ka tā tas palikt nevar. Jau tuvākajā laikā, līdzko būs pieņemts valsts budžets, mēs izvirzīsim šo jautājumu apspriešanai koalīcijas padomē. VID ir nepieciešamas būtiskas reformas,” teica E. Tavars.
Uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai iespējamo VID notikušo noziegumu izmeklēšanai nevajadzēs nodibināt arī Saeimas izmeklēšanas komisiju, E. Tavars atbildēja: “Iespējams, bet šobrīd mēs paļaujamies uz Finanšu ministrijas un tiesībsargājošo institūciju darbu.”
Uz norādi, ka I. Lūre stāstījusi par pasūtītā kriminālprocesa saskaņošanu ne tikai ar Ievu Jaunzemi, bet arī ģenerālprokuroru J. Stukānu, E. Tavars savukārt atbildēja: “Es neapšaubu ģenerālprokurora godaprātu. Es nevaru par viņu nevienu sliktu vārdu pateikt. Varbūt prokuratūra kaut kur varētu strādāt ātrāk, efektīvāk un ne tik ļoti pēc likuma burta, bet apšaubīt tās darbības likumību man nav nekāda pamata.”
Viedoklis: kādas tieši pārmaiņas nepieciešamas VID?
Edgars Tavars, “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: „Jāpārveido visa struktūra un sistēma, kā tiek veikta administrēšana, uzraudzība. Igaunijā šāda reforma ir sekmīgi veikta, mums ir no kurienes smelties piemēru. Nav normāla situācija, kurā augstākstāvoša amatpersona jums novīzē izskatīt kāda uzņēmuma pārsūdzību, jūs to apstrādājat un nosūtāt atpakaļ tai pašai amatpersonai. Skaidrs, ka tā savu lēmumu neatcels.
Otrkārt, Igaunijā daudzas no mūsu VID funkcijām veic citas institūcijas. VID pamatā ir jābūt nodokļu konsultēšanas un iekasēšanas, nevis izmeklēšanas iestādei.
Taču skaidrs, ka nekādas reformas VID nav iespējams paveikt pie esošās vadības. Tā ir jānomaina. Ja tā būtu spējīga uz reformām, tā pati jau būtu ierosinājusi šādas pārmaiņas pirms gada, diviem vai trim.”
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
