Ašeradens prasīs Jaunzemei paskaidrojumus VID skandāla lietā, Tavars virzīs jautājumu koalīcijas padomē
Rolands Pētersons, Neatkarīgā22.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Turpinot sekot jaunākā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistītā skandāla virzībai, kurā atstādinātā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre apsūdz dienesta vadību kriminālprocesuālu darbību pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, “Neatkarīgajai” beidzot izdevās noskaidrot VID galvenā politiskā “uzrauga”, finanšu ministra Arvila Ašeradena viedokli.
“Ne pie kādiem apstākļiem nav pieļaujama kriminālprocesa izmeklēšanas ietekmēšana, tāpēc Jaunzemes kundzi esmu aicinājis sniegt skaidrojumu par publikācijā “Dienā” minētajiem apgalvojumiem,” A. Ašeradena (“Jaunā Vienotība”) plānoto rīcību komentēja viņa sabiedrisko attiecību padomniece Kristīne Mennika.
Šādu kārtējo ārkārtīgi lakonisko atbildi “Neatkarīgā” saņēma uz virkni jautājumu, ko šoreiz nosūtīja finanšu ministram. Jāatzīst arī, ka “paskaidrojumu sniegšana” šajā gadījumā diezin vai atbilst lietas nopietnībai, kur drīzāk prasītos dienesta izmeklēšana. Lai būtu saprotamāks konteksts, publicējam visus A. Ašeradenam nosūtītos jautājumus:
Vai ministrs gatavojas ierosināt dienesta izmeklēšanu par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) izmeklētājas Initas Lūres publiski pausto informāciju par spiedienu no VID augstāku amatpersonu puses “atrast jebko” par konkrētām personām un viņu radiniekiem?
Vai, jūsuprāt, ir normāli, ka konkrētā kriminālprocesa un tā ietvaros veikto kratīšanu gaita, I. Lūres vārdiem, notikusi ciešā VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes uzraudzībā?
Vai šis gadījums nevar kalpot par pēdējo iemeslu, lai Jūs tomēr pārskatītu savu iepriekšējo lēmumu par Ievas Jaunzemes atstāšanu esošajā amatā?
Vai Ieva Jaunzeme ir ar Jums pārrunājusi jautājumu par vakanto VID NMPP direktora amata vietu un izteikusies, ka tur labprāt redzētu Aigaru Prusaku, kura sieva Kristīne Prusaka-Brinkmane, pēc Initas Lūres vārdiem, nosaka praktiski visu daudzmaz nozīmīgu kriminālprocesu izmeklēšanu VID NMPP?
Zīmīgi, ka A. Ašeradena pārstāve vakar neatbildēja arī uz atkārtotu aicinājumu sniegt informāciju par pēdējo no minētajiem faktiem. Tas gan neizbrīna, jo arī Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Eiduka atkārtoti neatbildēja uz līdzīgu sensitīvu “Neatkarīgās” jautājumu: “Vai šajā pasūtījuma kriminālprocesā plānotās darbības Ieva Jaunzeme saskaņoja ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu, kā to apgalvo I. Lūre?”
Ģenerālprokuratūra gan atzina, ka ir sākusi pārbaudi par Initas Lūres intervijā laikrakstā “Diena” pausto informāciju.
Tikmēr vakar beidzot ierunājās cits valdības koalīcijas politiķis. “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, kurš jau iepriekš bija kritiski izteicies par VID vadības darbu, “Neatkarīgajai” atzina, ka pat viņš esot pārsteigts par jauno notikumu pavērsienu.
“Skaidrs, ka tā tas palikt nevar. Jau tuvākajā laikā, līdzko būs pieņemts valsts budžets, mēs izvirzīsim šo jautājumu apspriešanai koalīcijas padomē. VID ir nepieciešamas būtiskas reformas,” teica E. Tavars.
Uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai iespējamo VID notikušo noziegumu izmeklēšanai nevajadzēs nodibināt arī Saeimas izmeklēšanas komisiju, E. Tavars atbildēja: “Iespējams, bet šobrīd mēs paļaujamies uz Finanšu ministrijas un tiesībsargājošo institūciju darbu.”
Uz norādi, ka I. Lūre stāstījusi par pasūtītā kriminālprocesa saskaņošanu ne tikai ar Ievu Jaunzemi, bet arī ģenerālprokuroru J. Stukānu, E. Tavars savukārt atbildēja: “Es neapšaubu ģenerālprokurora godaprātu. Es nevaru par viņu nevienu sliktu vārdu pateikt. Varbūt prokuratūra kaut kur varētu strādāt ātrāk, efektīvāk un ne tik ļoti pēc likuma burta, bet apšaubīt tās darbības likumību man nav nekāda pamata.”
Viedoklis: kādas tieši pārmaiņas nepieciešamas VID?
Edgars Tavars, “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: „Jāpārveido visa struktūra un sistēma, kā tiek veikta administrēšana, uzraudzība. Igaunijā šāda reforma ir sekmīgi veikta, mums ir no kurienes smelties piemēru. Nav normāla situācija, kurā augstākstāvoša amatpersona jums novīzē izskatīt kāda uzņēmuma pārsūdzību, jūs to apstrādājat un nosūtāt atpakaļ tai pašai amatpersonai. Skaidrs, ka tā savu lēmumu neatcels.
Otrkārt, Igaunijā daudzas no mūsu VID funkcijām veic citas institūcijas. VID pamatā ir jābūt nodokļu konsultēšanas un iekasēšanas, nevis izmeklēšanas iestādei.
Taču skaidrs, ka nekādas reformas VID nav iespējams paveikt pie esošās vadības. Tā ir jānomaina. Ja tā būtu spējīga uz reformām, tā pati jau būtu ierosinājusi šādas pārmaiņas pirms gada, diviem vai trim.”
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
