Ašeradens un Ekonomikas ministrija cenšas noslēpt no sabiedrības, ka OIK desmit gadus ir bijusi nelikumīga
Ivars Zariņš, Saeimas deputāts24.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Trešdien 25.aprīlī Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē tiks skatīts Ministru prezidentam Mārim Kučinskim adresēts deputātu pieprasījums “Par Latvijas Republikas valdības rīcības atbilstību Latvijas tautas interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu”.
Premjerministrs ir izvēlējies izmantot savas tiesības uz šo pieprasījumu neatbildēt, bet ir deleģējis sniegt atbildi ekonomikas ministram Arvildam Ašeradenam, kurš arī uz pirmo šī pieprasījuma izskatīšanas sēdi neieradās.
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām ES dalībvalstij, pirms īstenot valsts atbalstu, tas ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Atbalsts, kas ir ticis īstenots bez/pirms saskaņošanas, ir nelikumīgs.
Latvija 2007.gadā atvēra elektroenerģijas tirgu. Tajā tika īstenots atbalsts vietējiem elektroenerģijas ražotājiem. Taču tikai 2015.gadā tika uzsākta šī atbalsta saskaņošana ar EK. Saskaņots ar EK tas tika tikai 2017.gadā.
Savā lēmumā SA.43140 (2015/NN) EK norāda, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir valsts atbalsts un tas ir ticis ieviests, pārkāpjot ES tiesību normas. Tādejādi OIK desmit gadus, no 2007. līdz 2017. gadam ir bijusi nelikumīga.
EK lēmumā ir norādīts, ka Latvija ir atteikusies no savām tiesībām saņemt šo lēmumu latviešu valodā.
ES tiesību normas skaidri nosaka, ka atbalsta saskaņošana nepadara nelikumīgi sniegto atbalstu, un no tā izrietošās sekas par likumīgām. Tas ir pašas dalībvalsts ziņā novērst šī nelikumīgi īstenotā atbalsta radītās sekas Latvijas tirgū - atgūt šo nelikumīgi izmaksāto atbalstu.
Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) visus šos gadus ir maldinājusi sabiedrību, piesaucot tiesiskās paļāvības principu tieši pretēji - lai aizstāvētu OIK saņēmēju, nevis maksātāju intereses, lai saglabātu Latvijas patērētājiem uzlikto OIK maksājumu slogu.
Attiecībā uz nelikumīgi sniegtā atbalsta radītajām sekām Eiropas kopējā tirgus darbības kontekstā, kas ir EK kompetencē un tiek izvērtēts, saskaņojot atbalstu, EK savā lēmumā piekrīt, ka Latvijas piedāvātie kompensācijas mehānismi – veikt investīcijas kopējā elektroenerģijas tirgus stiprināšanā vairāku simtu miljonu apmērā, ir pietiekoši, lai kompensētu nelikumīgā atbalsta diskriminācijas sekas citām Eiropas kopējā tirgus dalībvalstīm - Lietuvai un Igaunijai, tāpēc EK necels pretenzijas pret Latviju.
Taču šis fakts nenovērš tās tiesiskās sekas, kas ir radītas Latvijas patērētājiem saistībā ar nelikumīgi sniegto atbalstu, un būtu novēršamas saskaņā ar Latvija nacionālās likumdošanas prasībām.
EM joprojām nav spējusi pamatot savas rīcības tiesiskumu un atbilstību sabiedrības interesēm, vien atsaucoties uz pašas sagatavoto preses relīzi. Tā ir uzaicināta sniegt savus paskaidrojumus Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē 25.aprīlī 9.00.
Šis ir pēdējais no 15 pieprasījumiem OIK sakarā, kurš ir ticis sagatavots pusgada laikā, man kā deputātam īstenojot parlamentāro pārraudzību pār EM darbībām un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar OIK.
Saistībā ar savā izmeklēšanā atklātajiem faktiem es 19.martā vērsos ar iesniegumu Latvijas Ģenerālprokuratūrā un Satversmes aizsardzības birojā, lūdzot tos izvērtēt. Šī gada 20. aprīlī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedza Satversmes tiesai pieteikumu par obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
