Asiņainā padomju bendes un kolaboranta slavināšana apliecina – Latvijas tieslietu sistēma ir sapuvusi, Jēkabpils traģēdija tam ir vēl viens pierādījums
Pietiek lasītājs27.04.2023.
Komentāri (91)
Iesaki rakstu: 
Visiem tiem, kam pat pēc Jēkabpils traģēdijas vēl nav skaidrs, cik tieši sapuvusi ir Latvijas tieslietu un tiesībsargāšanas sistēma, iesaku noskatīties vismaz pirmo stundu no šīs Latvijas Universitātes zinātniskās konferences un tajā vērojamo asiņainā padomju bendes un kolaboranta, bijušā padomju tiesneša Ulda Krastiņa slavināšanu: https://www.youtube.com/watch?v=oZzAj2DJV0E
Faktiski visa šīs konferences pirmā stunda ir veltīta Ulda Krastiņa un viņa ieguldījuma sumināšanai, kā arī ļauno apmelotāju nosodīšanai. Sākas ar garu paša aizvainotā U. Krastiņa pašaizstāvības runu, kas tiek nolasīta, jo dziļi sāpinātais krimināltiesību patriarhs neuzskatot par iespējamu šobrīd iziet sabiedrībā.
Runa darītu godu ikvienam Aušvicas grāmatvedim – ar putām uz lūpām aprādot, ka 1973. gada prāvā Šķēdes ebreju slepkavas tikuši tiesāti un sodīti par lietu, viņš ne ar pušplēstu vārdu nepiemin Jāņa Rožkalna un Jāņa Vēvera notiesāšanu 1983. gadā. Protams, netiek izlaists arī tradicionālais "tādi bija laiki, un nekā citādi tiesāt tolaik nevarēja", ko visi uzklausa pazemīgā cieņā un izpratnē.
Kroni visam uzliek mūsu slavenais VID „pasūtījuma lietu” piesedzējs, ģenerālprokurors Juris Stukāns, kurš 40.–43. minūtē ne vien cildina dižo U. Krastiņu un nosoda viņa nomelnotājus, bet arī apsver kriminālprocesa ierosināšanu par goda un cieņas aizskaršanu – tomēr tas vispirms esot paša jubilāra ziņā.
Te nu tā mūsu tieslietu sistēma parādās visā savā sapuvušajā derdzīgumā un skaidri ļauj saskatīt iemeslus, kāpēc izmisīgie jēkabpilietes mēģinājumi saņemt valsts aizsardzību pret varmāku beidzās ar viņas izņirgšanu un visbeidzot noslepkavošanu.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
