Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par ko sapņo bijušais komjaunietis un virpotājs Jānis Reirs? Diezin vai par ko citu kā tālajā 1986.gadā – virpošanu un ačgārna sociālisma būvēšanu!

Labklājības ministrs Jānis Reirs nav apmierināts ar personu ar invaliditāti asistentu pakalpojumu un 3.grupas invaliditāti kā tādu, no ministrijas puses pat ir izskanējusi neizpratne par invaliditātes pensijām strādājošajām personām. Lai arī dažādām pārmaiņām būtu jārisina problēmas, te jau ir nepārprotama vēlme kaitēt personu ar invaliditāti interesēm. Mērķtiecīgi kultivēt neizpratni par sabiedrībā visneaizsargātāko grupu vajadzībām vēl nav atļāvies neviens labklājības ministrs.

Samocītie asistenti, samocītie klienti, samocītie sociālie dienesti, samocītā ministrija

Asistentu pakalpojums tika apzināti sarežģīts. Personai ar invaliditāti nevar pēc noklusējuma būt universāls asistents – pavadonis uz/no darba, ārstniecības iestādi, brīvajam laikam utt. Asistentu likumā pavadīšanas mērķi strukturizēti veselās septiņas iedaļās, bet tikai vienā gadījumā nav nepieciešams pamatojums (izziņa) pakalpojuma saņemšanai.

Kad vajadzīgās izziņas sadabūtas un iesniegtas, sociālais dienests atvērs Google Maps un saskaitīs, cik daudz laika patērēs nokļūšana no vienas vietas līdz otrai. Interesanti, kurš normatīvais akts liek sociālajam dienestam ņemt vērā kaut kādu interneta vietni?

Es nesen biju Viļņā kopā ar paziņu, lietuvieti, kurai noteikta invaliditāte redzes problēmu dēļ. Viņa sabiedriskajā transportā man iegādājās pavadoņa biļeti par puscenu no standarta cenas, un par to viņai nevajag iesniegt nekādus pierādījumus un iesniegumus, ka es, ieceļotājs no citas valsts, esmu devies viņai līdzi. Valsts (vai arī pilsēta - nezinu) viņai tic. Latvijas ierēdņi teiks, ka valstij jākontrolē savas naudas izlietojums. Vai tad Lietuvā tā nav?

Iemesls šādai pakalpojuma strukturizēšanai varētu būt meklējams citur – valsts nevēlēšanās to sniegt. Personai ar invaliditāti nepieciešamība pēc asistenta neaprobežojas vien ar pavadīšanu turp un atpakaļ. Tikpat ļoti cilvēkam var būt nepieciešama ēdiena sagatavošana, mājas uzkopšana, personām ar garīgās veselības traucējumiem – asistēšana skolas mācību programmas apguvē utt. Atšķirībā no Zviedrijas Latvijas valsts šādus pakalpojumus apmaksāt nepiedāvā. Piemēram, Apvienotajā Karalistē laiku vispār neskaita – asistents sniedz universālu asistēšanu dienā piešķirtā laika limita robežās.

LDDK - speciāliste smagi slimo personu jautājumos

Tā nu varam secināt, ka Jānim Reiram ar komjaunieša laika iegūtajām demagoģijas un virpošanas praktiskajām iemaņām nu nekādi nesanāk iejusties personu ar invaliditāti ādā. Tamdēļ attiecībā uz izmaiņām asistentu pakalpojumā viņš ir piesaistījis vienus no savas partijas labākajiem draugiem – Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK). Es ļoti atvainojos par nedaudz dīvaino jautājumu, bet kāds sakars Liepājas vēja parkam ar Latgales ezeriem? Tieši tā – faktiski nekāds. Tā nu šis ērmīgais kungs neizpratni ir nomainījis pret pilnīgu apziņas tukšumu.

Es tiešām neesmu pārliecināts, ka Latvijas Darba devēju konfederācija saprot personu ar invaliditāti vajadzības. Diezin vai viņi ir iedziļinājušies situācijās, piemēram, līdzīgās manai – visnotaļ komplicēta invaliditāte no bērnības, turklāt sirgstu ar dažādām ilgstošām saslimšanām.

Ko tad runā šī tikpat ērmīgā organizācija, kāds ir mūsu labklājības ministrs? Ka asistenti tiek izrauti no darba tirgus, laikā, kad darba devēji sāk piedzīvot darbaspēka trūkumu. Par to, ka asistēšanas pakalpojuma sniegšana personu ar invaliditāti integrēšanā sniedz tiešu ekonomisko pienesumu, tostarp aizpilda brīvās darbavietas, par to “sociāli atbildīgās” Latvijas Darba devēju konfederācijas paziņojumos nav ne vārda.

Viņu ieteikums ir veidot profesionālos servisus. Kas tad tajos strādās, ja ne tādi paši šīs organizācijas biedru potenciālie darbinieki? Kurš traucē ģimenes loceklim savienot divas nodarbošanās? Būtībā neviens. Šobrīd izskatās, ka to plāno izdarīt Labklājības ministrija, piebalsojot invaliditātes lietās viszinošajai Latvijas Darba devēju konfederācijai. Laikam šī organizācija neredz ekonomiku ārpus savu biedru saraksta, jo atbilstoši ekonomikas pamatlikumiem, asistentu pakalpojums arī sniedz pie iekšzemes kopproduktam pievienoto vērtību, neatkarīgi vai to darīs profesionālais dienests vai privātpersona.

Par ko vēl aktīvi iestājas Latvijas Darba devēju konfederācija? Piemēram, par minimālās algas samazināšanu, jo tas it kā ļaušot valstī ienākt augstākas pievienotas vērtības industrijām, tādējādi mainīt ekonomikas struktūru. Vēl tā ir izteikusies par nepieciešamību atcelt algām piemērojamo neapliekamo minimumu, lai varētu finansēt veselības aprūpi. Es domāju, ka viņu sociālo lietu ekspertam Pēterim Leiškalnam pietrūkst viena papildinājuma pie viņa publiskā amata apraksta – “bagātnieku sociālo lietu eksperts”. Tomēr Jānim Reiram ir vismaz viens domubiedrs, ar ko viņu varam arī apsveikt.

Labklājības ministrija - diskriminācijas perēklis?

Viens no Labklājības ministrijas argumentiem par labu izmaiņām ir tāds, ka asistentu pakalpojums maksā naudu, bet lielākajā daļā gadījumu asistenti ir ģimenes locekļi, kas radot krāpniecības riskus. Reti kurš tagad šaubīsies, ka triju ar pusi gadu laikā valsts maks to vien darījis kā regulāri kritis par upuri personu ar invaliditāti asistentu un viņu klientu sazvērestībām.

Vai tās būtu Jāņa Reira paranojas izpausmes pret smagu un ļoti smagu cilvēku ģimenes locekļiem, ka varētu tikt pieļauta cilvēku diskriminēšana pēc viņu radniecības saitēm? Ja valsts šobrīd apmaksā darba stundu minimālās algas apmērā un tikai pašam asistentam, kāda būs darba samaksa profesionāļiem? Cik izmaksās vēl grāmatvežu, sekretāru, priekšnieku, apkopēju algas un kantora telpu īres? Ja pat mazliet samazināsies sociālo dienestu noslodze, tik un tā izmaksu ziņā te pārliecinoši sagaidāms pieaugums. Turklāt pati ideja, ka asistentam ir jābūt tikai atzītam profesionālim, atgādina kaut ko no padomju komandekonomikas, lai arī par šo varētu pastrīdēties.

Jo sevišķi neparastu viedokli sniedz apvienības SUSTENTO pārstāve Gunta Anča - tādu, ka “vecāki taču fiziski netiks līdzi saviem jaunākajiem bērniem, būdami viņu asistenti”! Manuprāt, tajā jaušamas vecāku gada gājuma cilvēku diskriminācijas pazīmes. Esmu sastapis daudz atlētiskākus un spriganākus 70-gadniekus par sevi – vēlīnajos 20-tajos esošu jaunieti, tamdēļ Guntai Ančai ieteiktu pēc katras uzstāšanās Saeimā izvēdināt galvu, ja jau cilvēks, kurš it kā aktīvi iestājās par sabiedrības integrāciju, var būt spējīgs uz tik muļķīgu paziņojumu sniegšanu.

Vēl klaji pretrunīgi ir Labklājības ministrijas paustie apgalvojumi, ka asistentu pakalpojums kļuvis par instrumentu ģimeņu budžeta papildināšanai, bet Valsts kontroles - ka pakalpojums nav atslogojis ģimenes locekļus, jo viņi pakalpojumu mēdzot sniegt savā darba laikā.

Principā visos augstāk minētajos paziņojumos ir jaušamas diskriminācijas pazīmes, un, ja patiešām asistentu pakalpojumā tiks veiktas izmaiņas tik absurdas motivācijas dēļ, pieļauju, ka varētu rasties pamatojums starptautiskai tiesvedībai pret Latvijas valsti.

Visabsurdākais ir tas, ka jauno izmaiņu izstrādē nekāds viedoklis nav lūgts pašām personām ar invaliditāti. Tas tikai vēlreiz raksturo Labklājības ministrijas ierēdņu tumsonību un nevēlēšanos vai nespēju veikt komplicētu un pilnvērtīgu sabiedrības problēmu izzināšanu. Es tīri personīgi negribētu dalīties ar profesionālu asistentu ar savas slimības ierobežojumiem, ja es to varu izdarīt ar savas ģimenes locekli, bet pavadīšanai turp un atpakaļ lielu māku nevajag.

Ja šis viss nav Jāņa Reira un viņu sabiedroto nekompetences rezultāts, tad jāsecina, ka profesionālo dienestu uzspiešana būs kādam izdevīga. Cik izdevīga vai neizdevīga pašiem pakalpojuma saņēmējiem, ceru, ka to pieredzēt vismaz Jāņa Reira vadībā man nenāksies.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....