Ašmanes radinieka likstas: vai sagaidīsim Latvijas “sabiedriskā” medija interesi?
Pietiek lasītājs15.05.2025.
Komentāri (74)
Iesaki rakstu: 
Jelgavas vietējās sabiedrības runās izskan informācija ka Jelgavas Mūzikas vidusskolā pēc studējošo atkārtotām sūdzībām savu amatu esot zaudējis kāds nodaļas vadītājs un diriģents.
Sūdzību pamatā, cik var noprast, ir bijusi pedagoga nepiedienīga komunikācija saskarsmē, mobings, taču plašākā atklātībā šī lieta nav nonākusi. Kādēļ? Laikam jau tādēļ, ka uzvārds būs nospēlējis savu ietekmīgo lomu šajā procesā vai visdrīzāk bailes no kādas ietekmīgas personas atriebības Kultūras ,inistrijā un kādas citas ne mazāk ietekmīgas un atriebīgas personas Latvijas „sabiedriskajā” medijā.
Kas ir šis uzvārds? Iespējams, ka tas ir Ašmanis. Cilvēks, kurš ir bēdīgi slavenās Kultūršoka pārraides autores Anetes Ašmanes-Vilsones (attēlā) tēvs un, kā jūs jau nopratāt, kādu laiku jau arī Kultūras ministrijas valsts sekretāres Daces Vilsones dēla sievastēvs.
Varena ģimenīte, kuras darbības samērā plaši, bet ar patiesām bailēm un pavisam čukstus tika kuluāros aprunātas Mūzikas akadēmijas skandāla sakarā, tagad jau pavisam skaļi un vairs nekautrējoties - nesenajos notikumos ar Kultūršoka vizīti Ogrē.
Vai drīz sagaidīsim A.Ašmanes-Vilsones vai viņas kolēģu no Kultūršoka un DeFacto raidījumiem vizīti Jelgavā lai noskaidrotu vai šis satraucošais gadījums vidusskolā ir patiesība?
Vai šī ziņa tiks plaši atreferēta presē un “sabiedriskajā” TV kā tas noticis ar iepriekšējiem gadījumiem par kuriem nav īstas pārliecības, vai tik šo “patieso” sižetu tapšanas īstie motīvi nav bijuši atriebības vadīti un, iespējams, patiesība ir pavisam savādāka?
Vai arī šajā gadījumā notiks plaši izziņota cancel kultūras Valpurģu nakts ballīte progresīvo dragkvīnu stilā par valsts naudu?
Atbilde uz šiem jautājumiem taču visiem tāpat ir skaidra. Uzraksts, kas tik patētiski karājas virs ministru galvām, sen ir jāaizkrāso, lai netraucē Latvijas „sabiedriskajam” medijam dzīvot un "darboties".
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
