Ašmanes radinieka likstas: vai sagaidīsim Latvijas “sabiedriskā” medija interesi?
Pietiek lasītājs15.05.2025.
Komentāri (74)
Iesaki rakstu: 
Jelgavas vietējās sabiedrības runās izskan informācija ka Jelgavas Mūzikas vidusskolā pēc studējošo atkārtotām sūdzībām savu amatu esot zaudējis kāds nodaļas vadītājs un diriģents.
Sūdzību pamatā, cik var noprast, ir bijusi pedagoga nepiedienīga komunikācija saskarsmē, mobings, taču plašākā atklātībā šī lieta nav nonākusi. Kādēļ? Laikam jau tādēļ, ka uzvārds būs nospēlējis savu ietekmīgo lomu šajā procesā vai visdrīzāk bailes no kādas ietekmīgas personas atriebības Kultūras ,inistrijā un kādas citas ne mazāk ietekmīgas un atriebīgas personas Latvijas „sabiedriskajā” medijā.
Kas ir šis uzvārds? Iespējams, ka tas ir Ašmanis. Cilvēks, kurš ir bēdīgi slavenās Kultūršoka pārraides autores Anetes Ašmanes-Vilsones (attēlā) tēvs un, kā jūs jau nopratāt, kādu laiku jau arī Kultūras ministrijas valsts sekretāres Daces Vilsones dēla sievastēvs.
Varena ģimenīte, kuras darbības samērā plaši, bet ar patiesām bailēm un pavisam čukstus tika kuluāros aprunātas Mūzikas akadēmijas skandāla sakarā, tagad jau pavisam skaļi un vairs nekautrējoties - nesenajos notikumos ar Kultūršoka vizīti Ogrē.
Vai drīz sagaidīsim A.Ašmanes-Vilsones vai viņas kolēģu no Kultūršoka un DeFacto raidījumiem vizīti Jelgavā lai noskaidrotu vai šis satraucošais gadījums vidusskolā ir patiesība?
Vai šī ziņa tiks plaši atreferēta presē un “sabiedriskajā” TV kā tas noticis ar iepriekšējiem gadījumiem par kuriem nav īstas pārliecības, vai tik šo “patieso” sižetu tapšanas īstie motīvi nav bijuši atriebības vadīti un, iespējams, patiesība ir pavisam savādāka?
Vai arī šajā gadījumā notiks plaši izziņota cancel kultūras Valpurģu nakts ballīte progresīvo dragkvīnu stilā par valsts naudu?
Atbilde uz šiem jautājumiem taču visiem tāpat ir skaidra. Uzraksts, kas tik patētiski karājas virs ministru galvām, sen ir jāaizkrāso, lai netraucē Latvijas „sabiedriskajam” medijam dzīvot un "darboties".
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
