ASV prezidenta vēlēšanu iznākums bija skaidrs 6. novembra rītā, komunikācijas vadlīnijas par šo tēmu „no augšas” atnāca 7. novembra vakarā
Katrīna Iļjinska22.11.2024.
Komentāri (110)
Gribēju sākt rakstīt par birokrātiju, bet par godu šodienas valsts pārvaldes komunikatoru konferencei paturpināšu par produktivitāti. Laikam jau tās tādas pārdomas...
2,5 mēnešu laikā, kopš esmu Ekonomikas ministrijā (jā, valsts aparāts ir tik masīvs un nejēdzības tik acīmredzamas, ka burtiski skaitu dienas), man ir radies un nostiprinājies tāds iespaids, ka dažādu vadlīniju un tēžu ražošanai tiek nevajadzīgi veltīts stipri par daudz laika un resursu.
Lūk, viens spilgts piemērs: ASV prezidenta vēlēšanas notika 5.novembrī, un 6.novembra rītā bija jau diezgan skaidrs, kas uzvarēs. Komunikācijas vadlīnijas "no augšas" atnāca 7.novembrī plkst. 20:23.
Jautājums: cik daudz laika un naudas iztērēts to uzražošanai un saskaņošanai un kāda no tā jēga mūsdienu dinamiskajā informācijas vidē ir trīs dienas pēc notikuma?
Manā ieskatā tādām vadlīnijām jābūt gatavām divās versijās, vēl pirms vēlēšanas notikušas.
Vēl labāk, ja šo vadlīniju vispār nebūtu, jo kas ir vadlīnijas? Vadlīnijas ir kaut kāda kopīga pozīcija, ko paust, lai nebūtu satricinājumu un skandālu. T.i. pamācība, kā paust kaut kādu visiem ērtu kopīgu viedokli. Manuprāt, no tā ir vairāk ļaunuma nekā labuma.
Ja mēs pieņemam, ka valsti vada saprātīgi cilvēki, tad jau viņiem tāpat jābūt skaidram, ko teikt, ja prasa. ASV prezidenta vēlēšanu rezultāts būtībā mums politiski neko nemaina - NATO dalībvalsts, tuvākie partneri, jāapsveic jaunais prezidents. Ja kāds valdībā domā citādi - arī labi, izkristalizēsies...
Bet vai tiešām tam ir vajadzīgas komunikācijas vadlīnijas?
Vietējā mēroga notikumiem tas notiek operatīvāk, taču tāpat visas "komunikācijas vadlīnijas" parādās vismaz dažas stundas pēc notikuma, lai gan ir labi zināms, ka žurnālisti uz to brīdi jau ir paspējuši apzvanīt vai satikt visus, ko gribējuši un uzdot savus jautājumus.
Redzot, kāds ir ministra darba ritms, es arī neticu, ka ir kaut viens ministrs, kurš reāli kādreiz ir tās vadlīnijas lasījis.
Līdz ar to, kad notiek kaut kāda komunikācijas laža (piemēram, drona gadījums), tad man atliek vien piekrist Edgaram Rinkēvičam, ka vainīgi ir komunikatori. Un šo sadaļu valsts pārvaldē mierīgi var noīsināt vismaz uz pusi.
* Attēlā: rakstā pieminētā "augša" - Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta priekšnieks Rihards Bambals ar 5000 eiro mēnešalgu.