Iesaki rakstu: 
Trampa pārrunu taktika ir brutāla, bet ļoti rezultatīva. Viņa pārrunu prasmes nav nejaušība, tas tā bijis arī agrāk. Tramps kļuva par nekustamā īpašuma karali Ņujorkā, kas ir varbūt pats grūtākais - konkurentākais tirgus pasaulē. Tur par katru centimetru plēšas paši spējīgākie un asinskārākie vilki pasaulē. Art of the Deal, kuru apņirdz skaudīgie susļiki. Kaut kāda Leijena tādam nav grūts pretinieks.
Ko tikko panāca Tramps? Principā to pašu, ko ar Japānu. Darījuma struktūra līdzīga. Pirmkārt, atjaunoja taisnīgumu auto eksporta segmentā. Ilgus gadus auto eksports no ASV uz Eiropu bija ar 10% tarifu, bet uz otru pusi ar nulli vai nedaudz virs (2.5%). ASV tika „drāzta”, kamēr tur pie varas bija neizlēmīgāki politiķi.
Tagad attiecīgi būs otrādi. Auto eksports uz ASV un arī citas preces tiks apliktas ar 15% tarifu. Bet uz otru pusi - uz ES būs pamatā 0%. Paspēlēsim šo spēli otrādi, tā Tramps. Tagad tarifi uz Eiropas un Japānas autiņiem būs vienādi - 15%.
Trampa taktika bija tāda, ka no sākuma piedraudēja ar 30% tarifu vai vairāk, tādējādi pasakot, ka nekāda hļupikošana te nebūs, varam arī pakarot. Hļupiki sabijās un tagad paraksta jau pieņemamu nosacījumu papīrus.
Līdzīgi kā ar Japānu ASV prasa no ES, lai iedod ap pustriljonu dolāru investēšanai ASV ekonomikā, tostarp autobūvē. Leijena pakniksēja - yes sir, sir!
Līdzīgi kā ar Japānu Tramps pieprasīja, lai Eiropa pērk ap triljonu sašķidrināto gāzi no ASV. Leijena piekrīt.
Un tad farmācija. Tā ir augstas pievienotās vērtības ekonomika, tur Tramps nekādus kompromisus neslēgs. Pateica tā - dodu laiku, pārvāciet ražošanu pie mums. Citādi uzlikšu dajebkādu tarifu, un mūsu tirgus būs jums slēgts.
Nekādas piekāpšanās arī par dzelzi un alumīniju. ASV ir pašiem sava industrija, tā jāaizstāv, tāpēc lieli tarifi uz importu no citurienes.
Leijena bildē šķībi smaida. You’ve been had.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
