ASV vēstniece uzskata, ka uz viņu „aborigēnu likumi” neattiecas?
Lato Lapsa16.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai līdzšinējā ASV vēstniece Latvijā Nensija Baikofa Petita uzskata, ka uz viņu vietējie likumi un noteikumi neattiecas? Tāds iespaids aizvadītajā nedēļā varēja rasties gājējiem Rīgā, Antonijas ielā, kuriem ceļu aizšķērsoja pa pusei uz ietves novietotā vēstnieces bruņotā automašīna un vēl cits diplomātiskā dienesta auto.
Kopumā grupiņā bija novietotas veselas četras automašīnas ar diplomātiskā dienesta numuriem. Lai gan 10-20 metru attālumā bija brīvas „oficiālās” stāvvietas, vismaz divas automašīnas bija novietotas, pārkāpjot visus iespējamos auto novietošanas noteikumus”.
Vēstnieces bruņotais Cadillac, izrotāts ar ASV karodziņu, bija novietots pa pusei uz ietves, bet vēl viens diplomātiskā dienesta auto atradās turpat, pa pusei iedzīts pagalma iebrauktuvē. Rezultātā radās situācijas, kad, piemēram, mātei ar diviem bērniem uz velosipēdiem nebija iespējams izspraukties starp augstās amatpersonas un viņas pavadītāju automašīnām.
Tikai pēc apmēram pusotras stundas vēstniece – kura, pēc Dienas rīcībā esošām ziņām, savu pilnvaru priekšpēdējā dienā privāti apciemoja Dienvidkorejas vēstniecības pārstāvi, - iznāca no ēkas un devās prom. Šajā laikā šai vietai, kā liecina aculiecinieku stāstītais, vairākkārt garām devušies policijas pārstāvji, taču uz automašīnu stāvēšanas noteikumu pārkāpumu – iespējams, auto karodziņa vai drošībnieku žestu dēļ – nereaģēja.
Ir bijuši vēstnieki un vēstniecības, kas līdzīgās situācijās ir savu vainu atzinuši un atvainojušies. Piemēram, Azerbaidžānas vēstnieks Elmans Zeinalovs pirms četriem gadiem publiski atvainojās par Rīgā, Brīvības bulvārī pie veikala Gastronome novietoto vēstniecības automašīnu un solīja, ka tas vairs nekad neatkārtosies un šoferis tiks sodīts. Viņš pats personīgi mašīnu tur nekad neatstājot, bet saprotot, ka ir atbildīgs par savas vēstniecības darbiniekiem, tādēļ pieņemot kritiku un atvainojoties visiem, kam tā sagādājusi neērtības.
Taču ne N. Petita, ne kāds no ASV vēstniecības darbiniekiem nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu, vai arī, uzturoties ASV, viņa savu automašīnu novieto neatļautā vietā, pat uz ietvēm vai arī tā rīkojas tikai „aborigēnu zemēs” un vai viņa gatavojas atvainoties par savu prettiesisko, neētisko rīcību, dienesta auto atļaujot novietot neatļautā vietā, pat uz gājējiem paredzētas ietves. Arī citi uzdotie jautājumi tika ignorēti.
Latvijas Ārlietu ministrija diplomātiski norāda, ka „saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 41.panta pirmo punktu diplomātiskajam aģentam, nekaitējot viņu privilēģijām un imunitātēm, ir pienākums cienīt uzņemošās valsts likumus un noteikumus”.
Tiesa, atbilstoši 1961.gada Vīnes konvencijai par diplomātiskajiem sakariem diplomātiskajiem aģentiem un diplomātiskās pārstāvniecības transportlīdzekļiem ir imunitāte no uzņemošās valsts administratīvās jurisdikcijas. Taču Ārlietu ministrija norāda, ka „nav pieņemami gadījumi, kad diplomātiskie aģenti pārkāpuši ceļa satiksmes noteikumus un ministrija regulāri atgādina diplomātiskajām pārstāvniecībām par saistošo pienākumu cieņpilni ievērot uzņemošās valsts normatīvo aktu prasības”
Valsts policija skaidro - ja tiek konstatēts, ka diplomātiskais transportlīdzeklis novietots stāvēšanai tam neparedzētā vietā, tad tam tāpat kā jebkuram citam transportlīdzeklim tiek sastādīts protokols.
"Jāņem vērā, ka transportlīdzeklim nav diplomātiskās imunitātes, tāda ir tikai diplomātiem. Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka vadītājs ar diplomātisko transportlīdzekli veicis pārkāpumu, policija pārbauda, vai šim vadītājam ir diplomātiskā imunitāte, un tad lemj par tālāko rīcību," skaidro Valsts policija.
Neoficiāli gan ir zināms, ka vēstniecības uzlikto soda naudu bieži vien nesamaksā. Pašlaik policijai jau ir nosūtīts iesniegums par konstatēto faktu, un Pietiek sekos tam, vai šajā gadījumā sods tiks uzlikts un vai Latvijas stratēģiskais partneris, kurš bieži sniedz norādījumus par nepieciešamību stingri ievērot likumu normas, uzlikto sodu samaksās.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Foto – Kaspars Ūdris
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
