ASV vēstniece uzskata, ka uz viņu „aborigēnu likumi” neattiecas?
Lato Lapsa16.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai līdzšinējā ASV vēstniece Latvijā Nensija Baikofa Petita uzskata, ka uz viņu vietējie likumi un noteikumi neattiecas? Tāds iespaids aizvadītajā nedēļā varēja rasties gājējiem Rīgā, Antonijas ielā, kuriem ceļu aizšķērsoja pa pusei uz ietves novietotā vēstnieces bruņotā automašīna un vēl cits diplomātiskā dienesta auto.
Kopumā grupiņā bija novietotas veselas četras automašīnas ar diplomātiskā dienesta numuriem. Lai gan 10-20 metru attālumā bija brīvas „oficiālās” stāvvietas, vismaz divas automašīnas bija novietotas, pārkāpjot visus iespējamos auto novietošanas noteikumus”.
Vēstnieces bruņotais Cadillac, izrotāts ar ASV karodziņu, bija novietots pa pusei uz ietves, bet vēl viens diplomātiskā dienesta auto atradās turpat, pa pusei iedzīts pagalma iebrauktuvē. Rezultātā radās situācijas, kad, piemēram, mātei ar diviem bērniem uz velosipēdiem nebija iespējams izspraukties starp augstās amatpersonas un viņas pavadītāju automašīnām.
Tikai pēc apmēram pusotras stundas vēstniece – kura, pēc Dienas rīcībā esošām ziņām, savu pilnvaru priekšpēdējā dienā privāti apciemoja Dienvidkorejas vēstniecības pārstāvi, - iznāca no ēkas un devās prom. Šajā laikā šai vietai, kā liecina aculiecinieku stāstītais, vairākkārt garām devušies policijas pārstāvji, taču uz automašīnu stāvēšanas noteikumu pārkāpumu – iespējams, auto karodziņa vai drošībnieku žestu dēļ – nereaģēja.
Ir bijuši vēstnieki un vēstniecības, kas līdzīgās situācijās ir savu vainu atzinuši un atvainojušies. Piemēram, Azerbaidžānas vēstnieks Elmans Zeinalovs pirms četriem gadiem publiski atvainojās par Rīgā, Brīvības bulvārī pie veikala Gastronome novietoto vēstniecības automašīnu un solīja, ka tas vairs nekad neatkārtosies un šoferis tiks sodīts. Viņš pats personīgi mašīnu tur nekad neatstājot, bet saprotot, ka ir atbildīgs par savas vēstniecības darbiniekiem, tādēļ pieņemot kritiku un atvainojoties visiem, kam tā sagādājusi neērtības.
Taču ne N. Petita, ne kāds no ASV vēstniecības darbiniekiem nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu, vai arī, uzturoties ASV, viņa savu automašīnu novieto neatļautā vietā, pat uz ietvēm vai arī tā rīkojas tikai „aborigēnu zemēs” un vai viņa gatavojas atvainoties par savu prettiesisko, neētisko rīcību, dienesta auto atļaujot novietot neatļautā vietā, pat uz gājējiem paredzētas ietves. Arī citi uzdotie jautājumi tika ignorēti.
Latvijas Ārlietu ministrija diplomātiski norāda, ka „saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 41.panta pirmo punktu diplomātiskajam aģentam, nekaitējot viņu privilēģijām un imunitātēm, ir pienākums cienīt uzņemošās valsts likumus un noteikumus”.
Tiesa, atbilstoši 1961.gada Vīnes konvencijai par diplomātiskajiem sakariem diplomātiskajiem aģentiem un diplomātiskās pārstāvniecības transportlīdzekļiem ir imunitāte no uzņemošās valsts administratīvās jurisdikcijas. Taču Ārlietu ministrija norāda, ka „nav pieņemami gadījumi, kad diplomātiskie aģenti pārkāpuši ceļa satiksmes noteikumus un ministrija regulāri atgādina diplomātiskajām pārstāvniecībām par saistošo pienākumu cieņpilni ievērot uzņemošās valsts normatīvo aktu prasības”
Valsts policija skaidro - ja tiek konstatēts, ka diplomātiskais transportlīdzeklis novietots stāvēšanai tam neparedzētā vietā, tad tam tāpat kā jebkuram citam transportlīdzeklim tiek sastādīts protokols.
"Jāņem vērā, ka transportlīdzeklim nav diplomātiskās imunitātes, tāda ir tikai diplomātiem. Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka vadītājs ar diplomātisko transportlīdzekli veicis pārkāpumu, policija pārbauda, vai šim vadītājam ir diplomātiskā imunitāte, un tad lemj par tālāko rīcību," skaidro Valsts policija.
Neoficiāli gan ir zināms, ka vēstniecības uzlikto soda naudu bieži vien nesamaksā. Pašlaik policijai jau ir nosūtīts iesniegums par konstatēto faktu, un Pietiek sekos tam, vai šajā gadījumā sods tiks uzlikts un vai Latvijas stratēģiskais partneris, kurš bieži sniedz norādījumus par nepieciešamību stingri ievērot likumu normas, uzlikto sodu samaksās.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Foto – Kaspars Ūdris
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
