Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nosūtām jums divus rakstus – portāla Delfi publikāciju un saistībā ar to sagatavoto atbildi, ko „objektīvais” informācijas resurss tomēr neuzskatīja par iespējamu publicēt.

Delfu publikācija

Partijas "No sirds Latvijai" (NSL) politiķu paustais raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" par valsts drošību un izteikumi, ka nav nepieciešams tērēt 2% no iekšszemes kopprodukta (IKP) Latvijas aizsardzībai un drošībai, bija "emocionālu virtuves pļāpu līmenī bez izpratnes par NATO vai drošības situāciju reģionā", uzskata Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Pēc šā gada maijā notikušā partijas kongresa NSL izplatīja paziņojumu, kura noslēguma teikts, ka viņus neapmierina tas, kā šobrīd valstī tiek pieņemti lēmumi. "No sirds Latvijai ir gatava to mainīt, atjaunojot nacionālo un ekonomisko pašnoteikšanos, atgūstot tautas ticību sev un ceļot tautas pašapziņu, aizstājot pierobežas buferzonu ar plaukstošu uzņēmējdarbības vidi, tankus ar trešo un ceturto bērnu ģimenē, iebiedēšanas politiku ar cieņpilnu saprašanos," rezumēts paziņojumā.

Kad maija beigās partijas pārstāvji viesojās raidījuma "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju sērijā "Par ko balsot?", politiķiem nācās skaidrot, kurus tankus un kādā veidā tad partija īsti grasās aizstāt ar bērniem. NSL valdes loceklis un boksa treneris Gints Gābers norādīja, ka uz baiļu pamata šobrīd tiek palielināts aizsardzības budžets. Viņaprāt, šos līdzekļus vajadzētu novirzīt daudzbērnu ģimenēm. Par to, ka aizsardzības budžeta palielināšana ir mūsu kā NATO dalībvalsts pienākums, viņš sprieda, ka neviens nav ar NATO parunājis un, ja Latvija informētu, ka "mēs izmirstam, ka drīz nebūs, kas ar tiem tankiem braukā", tad varētu neveltīt aizsardzībai 2% no IKP. Ja tomēr NATO nebūtu vis tik pretīmnākoša, Gābers papildus sarunām gatavs izmantot arī boksera talantu – iekāpt ringā un padiskutēt.

"Emocionālo un pārspīlēto apgalvojumu, ka Latvija tūlīt izmirs un tādēļ jāveicina dzimstība, var izmantot, lai kritizētu jebkuru valsts budžeta pozīciju, ne tikai aizsardzības izdevumus. Nevienā brīdī savās atbildēs NSL politiķi neizskaidro, kādēļ tad izdevumi būtu jāsamazina tieši aizsardzībai," spriež Hiršs. Pētnieks uzskata, ka politiķi šādi manipulē ar vēlētāju, proti, tiek piedāvāta viltus dilemma – viņi apgalvo, ka it kā pastāv tikai divas iespējas: vai nu tērējam aizsardzībai vai arī tērējam naudu lielākam ģimeņu atbalstam, lai Latvija neizmirst. "Vienkāršot sarežģītu problēmu uz divām līdz absurdam vienkāršotām izvēles iespējām ir klasiska manipulācijas metode brīžos, kad trūkst reālu argumentu," viņš noteic.

Hiršs arī atgādina, ka mēs vairs nedzīvojam ļoti drošā un stabilā pasaules reģionā: "Būtu naivi ignorēt Krievijas agresiju Ukrainā, plašo Krievijas bruņošanās programmu un regulārās mācības Baltijas pierobežā. Vēl arvien 2018. gadā sadursmēs Austrumukrainā iet bojā Ukrainas karavīri un civiliedzīvotāji. Bet šie notikumi NSL politiķiem laikam ir nesvarīgi, ja jau viņi neuzskata Latvijas drošību par prioritāti."

Tāpat jāatceras, ka NATO nav labdarības organizācija, ja Latvija vēlas drošību, par to ir jāmaksā, nevar tikai patērēt ASV un citu sabiedroto valstu resursus, uzsver pētnieks. Latvija 2014. gada NATO Velsas samitā apsolīja palielināt un uzturēt aizsardzības budžetu 2% apmērā, lai stiprinātu mūsu aizsardzības spējas. Solījums ir izpildīts. Arī citas NATO valstis toreiz deva solījumu, kuru pilda, – palīdz stiprināt mūsu drošību, piemēram, nodrošinot gaisa patruļas Baltijas gaisa telpā, uzturot katrā Baltijas valstī 1000 NATO karavīru un palīdzot apmācīt, apbruņot Latvijas bruņotos spēkus.

"Būtu smieklīgi redzēt šādus politiķus pārstāvam Latviju NATO," teic Hiršs. Viņaprāt, ja Latvija izmantotu argumentu, ka zemas dzimstības dēļ mēs negribam tērēt aizsardzībai, tieši to pašu varētu teikt Polija, Itālija un citas NATO valstis, kurās iedzīvotāju skaits samazinās vai stagnē un kuru karavīri patlaban atrodas Baltijas valstīs. Savukārt, ja NSL apgalvotu, ka Latvija "izmirst" un nevar atļauties tērēt naudu drošībai, piemēram, Polija varētu teikt to pašu un paziņot, ka nav gatavi tērēt naudu Latvijas drošībai, jo poļu dzimstības palielināšana taču ir pirmajā vietā. Pētnieks uzskata, ka NSL vēlme samazināt aizsardzības budžetu it īpaši sajūsminātu NATO spēcīgākās valsts – ASV – prezidentu Donaldu Trampu, kurš nepārtraukti kritizē sabiedrotos, ka tie negodīgi izmanto ASV drošības garantijas, paši nemaksājot pietiekoši par savu drošību.

"Šāda emocionāla, bet saturiski tukša retorika izskatās labākajā gadījumā pēc izmisīga mēģinājuma ar skaļiem izteikumiem piesaistīt uzmanību, lai paceltu zemos reitingus. Sliktākajā gadījumā tā ir Latvijas drošībai bīstama nekompetence aizsardzības jautājumos," rezumē Hiršs.

No sirds Latvijai atbilde

Ir smieklīgi redzēt, kāda līmeņa eksperti pārstāv Drošības un stratēģiskās pētniecības centru. Acīmredzot cienījamais Hirša kungs ir paslinkojis vai arī valodas barjeras dēļ nav spējis iepazīties ar jaunāko autoritatīvu NATO ekspertu slēdzienu par iespējām aizstāvēt Baltijas valstis no potenciālajiem draudiem.

Tur skaidri un gaiši rakstīts, ka Baltijas valstis nav spējīgas izveidot ešelonizētu pretgaisa aizsardzības sistēmu tieši ekonomiskās situācijas (lasi, nabadzības) dēļ un konvencionālā konfliktā praktiski nav aizsargājamas arī ļoti garās sauszemes robežas dēļ. Trūkst arī sauszemes nocietināto punktu sistēmas, kuras izveide tāpat maksā ārkārtīgi dārgi.

Viss pētījuma teksts šeit: Sers Kristofers Harpers, Svens Sakkovs, Tonijs Lorenss –International center for defence and security.

https://uploads.icds.ee/ICDS_Report_Air_Defence_Christopher_Harper_Tony_Lawrence_Sven_Sakkov_May_2018.pdf

Tieši tāpēc NSL piedāvātā nacionālās aizsardzības koncepcija balstās uz citām prioritātēm - uz līdzekļu pārdali par labu Zemessardzei, kuras tīklveida struktūra ir daudz labāk piemērota hibrīdkaram un daudz lētāk uzturama, kas ir būtiski, lai mazinātu milzīgo ārējo parādu. Esošie spontānie militārie iepirkumi ir pilnīgi bezjēdzīgi apstākļos, kad potenciālajam pretiniekam ir absolūts pārsvars Baltijas gaisa telpā un aerodromi izvietoti 15 minūšu pielidojuma attālumā. Kur šaus haubices?

Otrkārt, kurš ir noteicis 2% slieksni militārajam budžetam? Lielvalsts ar vienu no augstākajiem dzīves līmeņiem pasaulē? Kāda ir realitāte? Vācija maksā tikai 1,2%, Itālija 1,1%, bet Spānija - tikai 0,9% pēc 2017. gada datiem. Kāpēc Latvijai jāpilda šī norma, turklāt sekojot bezjēdzīgam iepirkumu sarakstam, kurš pat nav ticis apspriests publiski?

Tāpēc NSL pozīcija, piedāvājot novirzīt daļu no militārā budžeta ģimeņu atbalstam, ir loģiska, jo Latvijas galvenais ienaidnieks ir nabadzība un sociālā nevienlīdzība. Bet taisnīgu un godīgu valsti aizstāvēs visi tās iedzīvotāji.

Novērtē šo rakstu:

107
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...