Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk - Pašvaldība) 2022. gada 25.augustā saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) vēstule Nr. 1-132/5931 “Par paskaidrojuma pieprasīšanu” (turpmāk – Vēstule), kuru ir parakstījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs (turpmāk – Ministrs). Ar šo vēstuli Ministrs pieprasa nekavējoties, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā rakstveidā iesniegt:

1) grafiku, kādā tiks demontēts objekts Nr.59 un objekts Nr.60;

2) detalizētu informāciju par jau veiktajiem pasākumiem, lai ne vēlāk kā likumā noteiktajā termiņā un likumos noteiktajā kārtībā tiktu veikta objekta Nr.59 un objekta Nr.60 demontāža;

3) izvērstu, detalizētu informāciju par finansējuma avotiem, ko pašvaldība plāno izmantot, lai izpildītu likumā noteiktās prasības;

4) izvērstu, detalizētu rīcības plānu ar pasākumiem, atbildīgajām personām un termiņiem, kādos plānots veikt darbības, lai demontējamie objekti tiktu demontēti pašvaldības iesniegtajā grafikā norādītajā gala termiņā.

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 94.1panta noteiktajā termiņā paskaidrojums par Vēstulē minētiem jautājumiem ar Domes priekšsēdētāja rīkojumu tika izprasīts no pašvaldības institūcijām un tas tiks iesniegts VARAM 20 (divdesmit) dienu laikā. Tikmēr, uzverot veiksmīgo pašvaldības sadarbību ar ministriju, vēlamies norādīt sekojošo, - 

[1] Saeima 2022.gada 16.jūnijā pieņēma likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” (turpmāk – Likums). Ar Likumu pašvaldībām uzdots līdz 2022.gada 15.novembrim veikt objektu demontāžu attiecīgi dokumentējot demontāžas procesu, respektīvi, pašvaldībām ir noteikta jauna deleģēta funkcija. Nosakot pašvaldībām absolūti jaunu funkciju un to deleģējot, pašvaldībai jābūt izsmeļošai skaidrībai par deleģētās funkcijas izpildi. 

Ar mērķi ieviest procesuālo kārtību pašvaldībām par deleģētās funkcijas izpildi saistītiem jautājumiem un no tās izrietošiem uzdevumiem likumdevējs ar Likuma Pārejas noteikumu 1.punktu uzlicis par pienākumu Ministru kabinetam līdz 2022.gada 31.jūlijam izdot Likuma 4.panta otrajā daļā un 8.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka Ministru kabinets, neievērojot ar Likumu noteikto termiņu, tikai 2022.gada 16.augustā  ir pieņēmis Ministru kabineta noteikumus Nr.516 “Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas, kā arī fizisko un juridisko personu ziedojumu uzskaites un izlietošanas kārtība Latvijas Republikas teritorijā esošo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžai”, kas  stājās spēkā vien 2022.gada 25.augustā un mēnesi vēlāk par 2022.gada 21.jūlija VARAM  vēstuli ar lūgumu iesniegt grafiku, kādā termiņā tiks veikta objektu demontāža.

Sakarā ar minēto, vēlos Jums norādīt, ka, ar Likumu uzdodot pašvaldībām jaunas deleģētas funkcijas izpildi, neizdodot Likumam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, nevar ne no Domes priekšsēdētāja, ne no pašvaldības, ne arī no pašvaldību institūcijām prasīt paskaidrojumu par ar Likumu deleģētas funkcijas un no tās izrietošo uzdevumu neizpildi apstākļos, kad nav izpildīti visi ar Likumu noteiktie priekšnosacījumi jaunas deleģētas funkcijas izpildei.

[2] Vēstules [4].punktā Jūs norādāt uz iespējamiem finansēšanas avotiem objektu demontāžai, piedāvājot pašvaldībai pārskatīt savu budžetu un atrast nepieciešamo finansējumu objektu demontāžai pašvaldības budžeta brīvprātīgo iniciatīvu finansēšanas sadaļā.

Vēršu Jūsu uzmanību, ka ar šāda veida norādījumiem tiek pārkāpts pašvaldības autonomijas princips. Ikvienas pašvaldību sistēmas izveidošanas pamatā ir noteikti principi, tostarp ekonomiskā neatkarība. Ekonomiskās neatkarības princips izriet no pašvaldību tiesībām apstiprināt savu budžetu, tiesībām ieviest vietējos nodokļus un nodevas (J. Pleps, E.Pastars, I. Plakane. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004, 629., 630.lpp.).

Ne VARAM, ne arī Ministram nav tiesību dot norādījumus pašvaldībām pārskatīt pašvaldības autonomo funkciju finansēšanas apmēru un kārtību, kā arī dot norādījumus atteikties no pašvaldības brīvajām iniciatīvām, kurās, savukārt, ietilpst finansiālā atbalsta sniegšana tādu pašvaldībās akūtu problēmu risināšana, kā - pašvaldības atbalsts veselības jomā (atbalsts plānveida operācijām, pacientu iemaksām, jauniem ārstiem), atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (vides pielāgošana), ģimenēm (bērnu piedzimšanas pabalsts), jauniešiem (jauniešu nodarbinātības programmas), energoefektivitātes pasākumiem u.c.. Kā risinājumu konkrētai situācijai varētu piedāvāt atgriezties pie vēsturiskiem ieņēmumiem pašvaldību budžetos no azartspēlēm, kuri tika samazināti par labu Valsts budžetam 13.Saeimas laikā. 

[3] Norādāms, ka Pašvaldība 2022.gada 15.jūlijā iesniedza Latvijas Republikas Satversmes tiesai pieteikumu par Likuma 4. panta otrās daļas, 5.panta otrās un piektās daļas, kā arī 8.panta pirmās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, piesakot lūgumu piemērot Satversmes tiesas likumā neminētu pagaidu aizsardzības līdzekli un apturēt Likuma 5.panta piektās daļas piemērošanu līdz dienai, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas spriedums.

Ar Satversmes tiesas 1.kolēģijas 2022.gada 15.augusta lēmumu, atzīstot pieteikumu par sarežģītu, ir pagarināts Pašvaldības pieteikuma izskatīšanas termiņš līdz 2022.gada 15.septembrim.

Ministrijas funkcijas, uzdevumus un kompetenci nosaka Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumi Nr.434 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” (turpmāk- Nolikums).

Vēršu Jūsu uzmanību tam, ka Nolikums nepiešķir Ministrijai tiesības vērtēt Satversmes tiesai pieteiktos lūgumus, savukārt, pieprasot paskaidrojumu no Domes priekšsēdētāja, Vēstules [7].punktā Jūs pārsniedzāt savu kompetenci, iejaucoties Satversmes tiesas kompetencē, proti, vērtējāt Pašvaldības pieteikumā Satversmes tiesai par pieteikto lūgumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu, nonākot pie secinājuma, ka “…pieteikuma iesniedzēja lūgums ir iesniegts par neregulētu procesuālu jautājumu un ir atstājams bez izskatīšanas”.

Atzīmējams, ka Jūsu atsaukšanās uz Satversmes tiesas 2015.gada 4.februāra lēmumu par pagaidu noregulējumu (lietas Nr.2015-03-01) nav pamatota, jo augstākminētajā lietā tika skatīta fiziskās personas konstitucionālā sūdzība nevis pieteikums par likuma normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.

Šodienas tiesvedības kontekstā Satversmes tiesai būs jāveido jauna judikatūra arī nākotnes gadījumiem, kad tiks skatīti Saeimas deputātu pieteikumi par likumu darbības apturēšanu, piemēram, par AS “Latvijas valsts meži” un/vai VAS “Latvijas dzelzceļš” privatizāciju (kurus tiek plānots skatīt 14.Saeimas darbības laikā).

Papildus iepriekš minētajam lūdzam Ministru izvairīties no represijām attiecībā pret Daugavpils valstspilsētas pašvaldību un tās institūcijām par tiesību izmantošanu ar konstitucionālo pieteikumu Satversmes tiesā.

Novērtē šo rakstu:

81
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...