Atbilde Saeimas deputātam Artūram Butānam: no krievu valodas „airBaltic” pat nedomā atteikties!
Augusts Zilberts*23.02.2025.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Pateicamies par Jūsu vēstuli un jautājumiem saistībā ar krievu valodas lietojumu Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic komunikācijā un informācijas resursos. Nenoliedzami, patreizējā ģeopolitiskajā situācijā šis temats ir ļoti aktuāls.
Kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā 2022. gadā airBaltic ir apturējusi jebkādus lidojumus uz Krieviju un no tās. Tomēr lidsabiedribas tīklā ir valstis, kurās ievērojama pasažieru daļa saziņai primāri izmanto krievu valodu, ne starptautiski izplatīto angļu vai franču valodu. Tās ir, piemēram. Armēnija. Azerbaidžāna un Gruzija. Šeit izrietoši jāpaskaidro, ka saziņai un informācijas saņemšanai krievu valodā ir pieteikušies ap 200 tūkstošiem airBaltic klientu visā pasaulē. airBaltic kā starptautiska lidsabiedrība darbojas dažādos tirgos, un mūsu mērķis ir nodrošināt ērtu piekļuvi informācijai visiem mūsu pasažienem.
airBaltic jau 30 gadu garumā lepojas ar Latvijas nacionālās lidsabiedribas statusu un iespēju nest pasaulē Latvijas vārdu. To apliecina gan uzņēmuma mājas bāze Rīgas lidostā, gan mūsu darbinieku aktīvā dalība starptautiskās nozares konferencēs, gan arī Latvijas valsts karoga krāsās krāsotas lidmašīnas, atbalsts Latvijas sportistiem un citiem talantiem
Nacionālā lidsabiedrība stingri nosoda Krievijas īstenoto karu Ukrainā un pilnībā iestājas par mieru pasaulē, šī apņemšanās izpaužas arī praktiskā rīcībā - 2024. gada martā airBaltic izpilddirektors un prezidents Martins Gauss (Martin Gauss) kopā ar lidsabiedrības delegāciju apmeklēja Kijivu. kur tikās ar Ukrainas vicepremjeru un infrastruktūras ministru Oleksandru Kubrakovu (Олександр Кубраков). kā arī Borispiļas lidostas vadību. Tikšanās laikā tika apstiprināta airBaltic gatavība atsākt lidojumus uz Kijivu. Ļvivu un Odesu, tiklīdz tas būs droši un saņemts Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras apstiprinājums.
Attiecībā uz Jūsu jautājumiem par citu lidsabiedrlbu valodu politiku - katra kompānija pieņem savus stratēģiskos lēmumus, pielāgojoties savam maršrutu tīklam un pasažieru vajadzībām.
* airBaltic sabiedrisko un pohtisko attiecību vadītājs
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
