Atbilde Saeimas deputātam Artūram Butānam: no krievu valodas „airBaltic” pat nedomā atteikties!
Augusts Zilberts*23.02.2025.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Pateicamies par Jūsu vēstuli un jautājumiem saistībā ar krievu valodas lietojumu Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic komunikācijā un informācijas resursos. Nenoliedzami, patreizējā ģeopolitiskajā situācijā šis temats ir ļoti aktuāls.
Kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā 2022. gadā airBaltic ir apturējusi jebkādus lidojumus uz Krieviju un no tās. Tomēr lidsabiedribas tīklā ir valstis, kurās ievērojama pasažieru daļa saziņai primāri izmanto krievu valodu, ne starptautiski izplatīto angļu vai franču valodu. Tās ir, piemēram. Armēnija. Azerbaidžāna un Gruzija. Šeit izrietoši jāpaskaidro, ka saziņai un informācijas saņemšanai krievu valodā ir pieteikušies ap 200 tūkstošiem airBaltic klientu visā pasaulē. airBaltic kā starptautiska lidsabiedrība darbojas dažādos tirgos, un mūsu mērķis ir nodrošināt ērtu piekļuvi informācijai visiem mūsu pasažienem.
airBaltic jau 30 gadu garumā lepojas ar Latvijas nacionālās lidsabiedribas statusu un iespēju nest pasaulē Latvijas vārdu. To apliecina gan uzņēmuma mājas bāze Rīgas lidostā, gan mūsu darbinieku aktīvā dalība starptautiskās nozares konferencēs, gan arī Latvijas valsts karoga krāsās krāsotas lidmašīnas, atbalsts Latvijas sportistiem un citiem talantiem
Nacionālā lidsabiedrība stingri nosoda Krievijas īstenoto karu Ukrainā un pilnībā iestājas par mieru pasaulē, šī apņemšanās izpaužas arī praktiskā rīcībā - 2024. gada martā airBaltic izpilddirektors un prezidents Martins Gauss (Martin Gauss) kopā ar lidsabiedrības delegāciju apmeklēja Kijivu. kur tikās ar Ukrainas vicepremjeru un infrastruktūras ministru Oleksandru Kubrakovu (Олександр Кубраков). kā arī Borispiļas lidostas vadību. Tikšanās laikā tika apstiprināta airBaltic gatavība atsākt lidojumus uz Kijivu. Ļvivu un Odesu, tiklīdz tas būs droši un saņemts Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras apstiprinājums.
Attiecībā uz Jūsu jautājumiem par citu lidsabiedrlbu valodu politiku - katra kompānija pieņem savus stratēģiskos lēmumus, pielāgojoties savam maršrutu tīklam un pasažieru vajadzībām.
* airBaltic sabiedrisko un pohtisko attiecību vadītājs
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
