Atbilde Saeimas deputātam Artūram Butānam: no krievu valodas „airBaltic” pat nedomā atteikties!
Augusts Zilberts*23.02.2025.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Pateicamies par Jūsu vēstuli un jautājumiem saistībā ar krievu valodas lietojumu Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic komunikācijā un informācijas resursos. Nenoliedzami, patreizējā ģeopolitiskajā situācijā šis temats ir ļoti aktuāls.
Kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā 2022. gadā airBaltic ir apturējusi jebkādus lidojumus uz Krieviju un no tās. Tomēr lidsabiedribas tīklā ir valstis, kurās ievērojama pasažieru daļa saziņai primāri izmanto krievu valodu, ne starptautiski izplatīto angļu vai franču valodu. Tās ir, piemēram. Armēnija. Azerbaidžāna un Gruzija. Šeit izrietoši jāpaskaidro, ka saziņai un informācijas saņemšanai krievu valodā ir pieteikušies ap 200 tūkstošiem airBaltic klientu visā pasaulē. airBaltic kā starptautiska lidsabiedrība darbojas dažādos tirgos, un mūsu mērķis ir nodrošināt ērtu piekļuvi informācijai visiem mūsu pasažienem.
airBaltic jau 30 gadu garumā lepojas ar Latvijas nacionālās lidsabiedribas statusu un iespēju nest pasaulē Latvijas vārdu. To apliecina gan uzņēmuma mājas bāze Rīgas lidostā, gan mūsu darbinieku aktīvā dalība starptautiskās nozares konferencēs, gan arī Latvijas valsts karoga krāsās krāsotas lidmašīnas, atbalsts Latvijas sportistiem un citiem talantiem
Nacionālā lidsabiedrība stingri nosoda Krievijas īstenoto karu Ukrainā un pilnībā iestājas par mieru pasaulē, šī apņemšanās izpaužas arī praktiskā rīcībā - 2024. gada martā airBaltic izpilddirektors un prezidents Martins Gauss (Martin Gauss) kopā ar lidsabiedrības delegāciju apmeklēja Kijivu. kur tikās ar Ukrainas vicepremjeru un infrastruktūras ministru Oleksandru Kubrakovu (Олександр Кубраков). kā arī Borispiļas lidostas vadību. Tikšanās laikā tika apstiprināta airBaltic gatavība atsākt lidojumus uz Kijivu. Ļvivu un Odesu, tiklīdz tas būs droši un saņemts Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras apstiprinājums.
Attiecībā uz Jūsu jautājumiem par citu lidsabiedrlbu valodu politiku - katra kompānija pieņem savus stratēģiskos lēmumus, pielāgojoties savam maršrutu tīklam un pasažieru vajadzībām.
* airBaltic sabiedrisko un pohtisko attiecību vadītājs
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
