Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.

Informējam, ka valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšana ir Labklājības ministrijas (LM) kompetence, savukārt FM kompetencē ir fiskālās ilgtspējas un finanšu stabilitātes nacionālajā un starptautiskajā līmenī veidošana un vadīšana.

Atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - LBFV) noteiktajam FM izstrādā vidēja termiņa budžeta ietvara prognozes. Iepriekš minētā likuma 16.2 pants paredz, ka “Finanšu ministrs nodrošina, ka katru gadu tiek izstrādāts vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem, un iesniedz to Ministru kabinetam saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiku".

Lai nodrošinātu LBFV prasību izpildi, FM izstrādā valsts makroekonomisko rādītāju un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes vidējam termiņam (n+3). Šīs prognozes ir pamatā valsts fiskālajai politikai. FM aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes divas reizes gadā - februārī, nodrošinot Stabilitātes programmas izstrādi, un jūnijā - budžeta sagatavošanas procesā. Jūnijā aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes ir pamatā gadskārtējā budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma (VTBIL) izstrādei.

FM izstrādātās prognozes vidējam termiņam divreiz gadā nosūta arī LM, kura, balstoties uz prognozēm par tautsaimniecībā nodarbināto bruto algas pieaugumu, inflāciju, reģistrētā bezdarba līmeni un sociālā nodokļa ieņēmumu prognozēm, sagatavo valsts speciālā budžeta prognozes vidējam termiņam.

Š.g. februārī FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes, lai nodrošinātu Stabilitātes programmas 2017.-2020. gadam sagatavošanu. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir pārrunātas ar Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem, kā arī prezentētas Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekļiem. Š.g. 16.februārī FDP informēja, ka neiebilst FM sagatavoto makroekonomisko prognožu izmantošanai Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam izstrādei.

Tādejādi, FM saņemot atbalstu, ka aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes ir reālistiskas, tās nosūta darbam citām struktūrvienībām un institūcijām saistībā ar vispārējās valdības budžeta bilanču izstrādi. Atbilstoši FM 2017.gada 13.janvāra rīkojuma Nr.16 “Par Latvijas Stabilitātes programmas 2017, - 2020.gadam sagatavošanu” l. pielikumam “Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020. gadam sagatavošanas laika grafiks”, FM š.g. 14.februārī nosūtīja LM aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam valsts speciālā budžeta prognožu sagatavošanai, kuras līdz š.g. 14.martam LM ir jāiesniedz FM.

Norādām, ka FM sagatavo kopējās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozes (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) un LM - iemaksu apjomu valsts fondēto pensiju shēmā, līdz ar to prognozētās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts speciālajā budžetā veidojas kā starpība starp iepriekš minētajām prognozēm.

Izstrādājot kopējās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozes (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā), tiek ņemtas vērā darba samaksas fonda izmaiņas (darba samaksas fondu veido nodarbināto vidējā darba alga un tautsaimniecībā nodarbināto skaits), likumdošanas izmaiņas, kā arī citi ietekmējošie faktori.

Sagatavojot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu plānu 2017. - 2019. gadam, tika ņemts vērā prognozētais darba samaksas fonda pieauguma temps (2017.gada tas tika prognozēts, ka būs +5,7%, 2018. un 2019. gadā +5,6%), iepriekšējos gados pieņemtās likumdošanas izmaiņas un 2016.gadā pieņemtās likumdošanas izmaiņas, kas stājas spēkā ar 2017.gadu. Piemēram, tika ņemtas vērā tādas likumdošanas izmaiņas kā:

- minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 370 euro līdz 380 euro;

- atgriezeniskais efekts no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma ieviešana vienai no koplīgumā noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām;

- nodokļa avansa ieviešana taksometru nozarei 130 euro apmērā;

- ēnu ekonomikas samazinošie pasākumi (piemēram, nodokļu nemaksāšanas risku ierobežošana transportlīdzekļu apkopes un remonta nozarē, kad kā apdrošināšanas atlīdzības veids tiek izvēlēts kā remonta pakalpojuma kompensācija un galvenā būvdarbu veicēja līdzatbildības ieviešana par apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā, nodokļu nomaksu);

- jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ieviešana, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, līdz ar to sekmējot pētniecību un inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā;

- valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmēra palielināšana no 48 600 līdz 52 400 euro.

Jāatzīmē, ka ar 2017.gadu tika veiktas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā (tika palielināta mikrouzņēmumu nodokļa likme, kā arī mainīts mikrouzņēmuma nodokļa procentuālais sadalījums pa nodokļu veidiem), kā rezultātā sociālajam budžetam tiks novirzīts lielāks papildus līdzekļu apjoms (2017.gadā 69,6 miļj. euro un 2018.gadā un turpmāk 93,7 milj. euro).

Norādām, ka FM likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” izstrādes laikā Ministru kabinetā, kā arī Saeimas komisijā vērsa uzmanību uz strauji pieaugošajiem valsts speciālā budžeta izdevumiem pabalstu izmaksām, sevišķi izdevumiem slimības un bezdarbnieku pabalstiem, ņemot vērā gan saņēmēju skaita pieaugumu, gan pabalsta vidējā apmēra pieaugumu.

Informējam, ka, lai nodrošinātu fiskālās ilgtspējas un finanšu stabilitātes veidošanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī FM ņem aktīvu dalību Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) Fiskālās ilgtspējas ziņojuma izstrādē. Šis ziņojums tiek izstrādāts reizi trīs gados, sniedzot pārskatu par valsts finanšu ilgtspējas problemātiku, ar ko ES dalībvalstis saskaras īstermiņa, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pēdējais Fiskālās ilgtspējas ziņojums 2015 (Fiscal Sustainability Report, 2015) tika publicēts 2016.gada februārī. Šajā ziņojumā Latvijai tiek identificēts potenciāli zems fiskālās ilgtspējas risks visās riska kategorijās (īstermiņa, vidējā termina un ilgtermiņa). Tā pamatā ir zems vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds, kā arī zemi ar iedzīvotāju novecošanos saistītie izdevumi ilgtermiņā.

Aktualizētajā Fiskālās ilgtspējas ziņojumā iekļautais risku novērtējums balstās uz rezultātiem, kas izriet no jaunākā Eiropas komisijas sagatavotā Novecošanās ziņojuma (Ageing Report 2015), kuru izstrādāja EK sadarbībā ar dalībvalstīm. Ilgtermiņa budžeta prognožu pamatā ir demogrāfiskās prognozes EUROPOP2013, ko izstrādāja Eurostāt, un pieņēmumi par ekonomikas izaugsmi un tās noteicošajiem faktoriem ilgtermiņā.

Attiecībā uz fiskālo ilgtspēju un valsts speciālā budžeta izdevumiem ilgtermiņā, atbilstoši Novecošanās ziņojumā iekļautajam bāzes scenārijam, tiek prognozēts, ka Latvijā 2060.gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu ar sabiedrības novecošanos saistīto izdevumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā samazināsies no 16,2% no IKP līdz 14,5% no IKP. Samazinājumu pamatā noteiks izdevumu valsts pensijām īpatsvara kritums iekšzemes kopproduktā. Ilgtermiņa budžeta izdevumu bāzes scenārijs paredz, ka:

•     Valsts pensiju izdevumu īpatsvars IKP samazināsies no 7,7% no IKP 2013.gadā līdz 4,6% no IKP 2060.gadā;

•     Veselības aprūpes izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 3,8% no IKP 2013.gadā līdz 4,4% no IKP 2060.gadā;

•     Ilglaicīgās aprūpes izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 0,6% no IKP 2013.gadā līdz 0,8% no IKP 2060.gadā;

•     Izglītības izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 3,8% no IKP 2013.gadā līdz 4,5% no IKP 2060.gadā;

•     Izdevumu bezdarbnieku pabalstiem īpatsvars IKP samazināsies no 0,3% no IKP 2013.gadā līdz 0,1% no IKP 2060.gadā.

Detalizētākai informācijai skatīt pielikumu Nr.2 “Novecošanās ziņojuma 2015” pielikums ar Latvijas prognozēm 2013-2060.

Lai arī Fiskālās ilgtspējas ziņojumā Latvijai tiek identificēts zems fiskālās ilgtspējas risks, tomēr vienlaikus tiek izcelti vairāki būtiski faktori, ar kuriem jārēķinās valsts speciālajam budžetam, attiecībā uz iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu nākotnē.

Ņemot vēra demogrāfiskas attīstības tendences — gados vecāku iedzīvotāju skaita palielināšanos un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju samazināšanos, nākotnē palielināsies slodzes līmenis (dependency ratio). EK 2016.gada ziņojumā tiek aktualizēta arī pensiju pietiekamības (pension adequacy) problemātika. Šobrīd vairums no Latvijas pensionāriem var paļauties tikai uz pirmā līmeņa valsts pensijām. Vidējais pensijas ienākums, kā daļa no vidējās izpeļņas, iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem turpina samazināties, proti, 2014.gadā tie bija 44% (ES vidēji bija 56%) līdz 42% 2015.gadā. Latvijā arvien vērojama pieaugoša ienākumu nevienlīdzība pensionāru vidū. Neto ienākumu aizvietojuma līmenis (net replacement rate) attiecībā uz darbinieku ar vidējo izpeļņu 40 gadu garumā samazināsies no 65% 2013.gadā līdz 51% 2053.gadā. Mazo algu saņēmējiem ar īsāku darba stāžu šis līmenis no pašreizējiem 66,4% samazināsies līdz 39,4%, kas šķiet neadekvāti zems līmenis.

EK sagatavotajā 2016.gada Ziņojumā par Latviju (Country Report 2016), kas tika publicēts. 2016.gada februārī, tiek atzīmēts sociālo iemaksu veikšanas nozīmīgums mikrouzņēmumu nodokļa režīma kontekstā. 2015.gadā 11% nodarbināto pilnu vai nepilnu darba laiku bija nodarbināti tieši mikrouzņēmumos. Sociālo iemaksu apjoms, ko veic nodokļu maksātāji šajā nodokļu režīmā ir krietni zem tā apmēra, ko maksā nodarbinātie parastajā nodokļu maksāšanas režīmā. Tas rada bažas par nākotnes sociālā nodrošinājuma segumu, kas nozīmē mazas un nepietiekamas pensijas Šai iedzīvotāju kategorijai nākotnē.

Attiecībā uz valsts speciālā budžeta uzkrājumu informējam, ka 2008.gadā bija vērojams augstākais speciālā budžeta uzkrājuma līmenis kopumā veidojot 1,5 miljardus euro jeb 6,1% no IKP, taču krīzes laikā, kad speciālā budžeta uzkrājums darbojās kā automātiskais stabilizators, bija vērojams pamatīgs uzkrājuma samazinājums, sasniedzot zemāko uzkrājuma apmēru 386,3 milj. euro 2013.gadā. Sākot ar 2014.gadu uzkrājuma apmērs sāka pakāpeniski pieaugt un 2016.gadā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai veidoja 465 miljonus euro. Uzkrājuma līmenim valsts speciālajā budžetā jābūt pietiekošam, lai pārvarētu ekonomikas attīstības cikliskās svārstības.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...

12

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

FotoRīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa kultūras ēku galvaspilsētā radās vēl padomju laikos, 80.gados. Toreiz projekts tika apturēts naudas trūkuma un nestabilās politiskās situācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideja un identitāte

FotoŠo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai no iekšas, bet arī no malas. Man bija nepieciešamas dažas dienas pārdomām.
Lasīt visu...

21

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

FotoEdvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas tiesas apelācijas spriedums liecina par pašreizējā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja "augstajiem" biznesa un reputācijas standartiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Virknē Ventspils ostas kompāniju šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni...

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....