Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.

Informējam, ka valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšana ir Labklājības ministrijas (LM) kompetence, savukārt FM kompetencē ir fiskālās ilgtspējas un finanšu stabilitātes nacionālajā un starptautiskajā līmenī veidošana un vadīšana.

Atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - LBFV) noteiktajam FM izstrādā vidēja termiņa budžeta ietvara prognozes. Iepriekš minētā likuma 16.2 pants paredz, ka “Finanšu ministrs nodrošina, ka katru gadu tiek izstrādāts vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem, un iesniedz to Ministru kabinetam saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiku".

Lai nodrošinātu LBFV prasību izpildi, FM izstrādā valsts makroekonomisko rādītāju un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes vidējam termiņam (n+3). Šīs prognozes ir pamatā valsts fiskālajai politikai. FM aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes divas reizes gadā - februārī, nodrošinot Stabilitātes programmas izstrādi, un jūnijā - budžeta sagatavošanas procesā. Jūnijā aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes ir pamatā gadskārtējā budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma (VTBIL) izstrādei.

FM izstrādātās prognozes vidējam termiņam divreiz gadā nosūta arī LM, kura, balstoties uz prognozēm par tautsaimniecībā nodarbināto bruto algas pieaugumu, inflāciju, reģistrētā bezdarba līmeni un sociālā nodokļa ieņēmumu prognozēm, sagatavo valsts speciālā budžeta prognozes vidējam termiņam.

Š.g. februārī FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes, lai nodrošinātu Stabilitātes programmas 2017.-2020. gadam sagatavošanu. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir pārrunātas ar Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem, kā arī prezentētas Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekļiem. Š.g. 16.februārī FDP informēja, ka neiebilst FM sagatavoto makroekonomisko prognožu izmantošanai Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam izstrādei.

Tādejādi, FM saņemot atbalstu, ka aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes ir reālistiskas, tās nosūta darbam citām struktūrvienībām un institūcijām saistībā ar vispārējās valdības budžeta bilanču izstrādi. Atbilstoši FM 2017.gada 13.janvāra rīkojuma Nr.16 “Par Latvijas Stabilitātes programmas 2017, - 2020.gadam sagatavošanu” l. pielikumam “Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020. gadam sagatavošanas laika grafiks”, FM š.g. 14.februārī nosūtīja LM aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam valsts speciālā budžeta prognožu sagatavošanai, kuras līdz š.g. 14.martam LM ir jāiesniedz FM.

Norādām, ka FM sagatavo kopējās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozes (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) un LM - iemaksu apjomu valsts fondēto pensiju shēmā, līdz ar to prognozētās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts speciālajā budžetā veidojas kā starpība starp iepriekš minētajām prognozēm.

Izstrādājot kopējās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozes (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā), tiek ņemtas vērā darba samaksas fonda izmaiņas (darba samaksas fondu veido nodarbināto vidējā darba alga un tautsaimniecībā nodarbināto skaits), likumdošanas izmaiņas, kā arī citi ietekmējošie faktori.

Sagatavojot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu plānu 2017. - 2019. gadam, tika ņemts vērā prognozētais darba samaksas fonda pieauguma temps (2017.gada tas tika prognozēts, ka būs +5,7%, 2018. un 2019. gadā +5,6%), iepriekšējos gados pieņemtās likumdošanas izmaiņas un 2016.gadā pieņemtās likumdošanas izmaiņas, kas stājas spēkā ar 2017.gadu. Piemēram, tika ņemtas vērā tādas likumdošanas izmaiņas kā:

- minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 370 euro līdz 380 euro;

- atgriezeniskais efekts no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma ieviešana vienai no koplīgumā noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām;

- nodokļa avansa ieviešana taksometru nozarei 130 euro apmērā;

- ēnu ekonomikas samazinošie pasākumi (piemēram, nodokļu nemaksāšanas risku ierobežošana transportlīdzekļu apkopes un remonta nozarē, kad kā apdrošināšanas atlīdzības veids tiek izvēlēts kā remonta pakalpojuma kompensācija un galvenā būvdarbu veicēja līdzatbildības ieviešana par apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā, nodokļu nomaksu);

- jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ieviešana, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, līdz ar to sekmējot pētniecību un inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā;

- valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmēra palielināšana no 48 600 līdz 52 400 euro.

Jāatzīmē, ka ar 2017.gadu tika veiktas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā (tika palielināta mikrouzņēmumu nodokļa likme, kā arī mainīts mikrouzņēmuma nodokļa procentuālais sadalījums pa nodokļu veidiem), kā rezultātā sociālajam budžetam tiks novirzīts lielāks papildus līdzekļu apjoms (2017.gadā 69,6 miļj. euro un 2018.gadā un turpmāk 93,7 milj. euro).

Norādām, ka FM likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” izstrādes laikā Ministru kabinetā, kā arī Saeimas komisijā vērsa uzmanību uz strauji pieaugošajiem valsts speciālā budžeta izdevumiem pabalstu izmaksām, sevišķi izdevumiem slimības un bezdarbnieku pabalstiem, ņemot vērā gan saņēmēju skaita pieaugumu, gan pabalsta vidējā apmēra pieaugumu.

Informējam, ka, lai nodrošinātu fiskālās ilgtspējas un finanšu stabilitātes veidošanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī FM ņem aktīvu dalību Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) Fiskālās ilgtspējas ziņojuma izstrādē. Šis ziņojums tiek izstrādāts reizi trīs gados, sniedzot pārskatu par valsts finanšu ilgtspējas problemātiku, ar ko ES dalībvalstis saskaras īstermiņa, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pēdējais Fiskālās ilgtspējas ziņojums 2015 (Fiscal Sustainability Report, 2015) tika publicēts 2016.gada februārī. Šajā ziņojumā Latvijai tiek identificēts potenciāli zems fiskālās ilgtspējas risks visās riska kategorijās (īstermiņa, vidējā termina un ilgtermiņa). Tā pamatā ir zems vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds, kā arī zemi ar iedzīvotāju novecošanos saistītie izdevumi ilgtermiņā.

Aktualizētajā Fiskālās ilgtspējas ziņojumā iekļautais risku novērtējums balstās uz rezultātiem, kas izriet no jaunākā Eiropas komisijas sagatavotā Novecošanās ziņojuma (Ageing Report 2015), kuru izstrādāja EK sadarbībā ar dalībvalstīm. Ilgtermiņa budžeta prognožu pamatā ir demogrāfiskās prognozes EUROPOP2013, ko izstrādāja Eurostāt, un pieņēmumi par ekonomikas izaugsmi un tās noteicošajiem faktoriem ilgtermiņā.

Attiecībā uz fiskālo ilgtspēju un valsts speciālā budžeta izdevumiem ilgtermiņā, atbilstoši Novecošanās ziņojumā iekļautajam bāzes scenārijam, tiek prognozēts, ka Latvijā 2060.gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu ar sabiedrības novecošanos saistīto izdevumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā samazināsies no 16,2% no IKP līdz 14,5% no IKP. Samazinājumu pamatā noteiks izdevumu valsts pensijām īpatsvara kritums iekšzemes kopproduktā. Ilgtermiņa budžeta izdevumu bāzes scenārijs paredz, ka:

•     Valsts pensiju izdevumu īpatsvars IKP samazināsies no 7,7% no IKP 2013.gadā līdz 4,6% no IKP 2060.gadā;

•     Veselības aprūpes izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 3,8% no IKP 2013.gadā līdz 4,4% no IKP 2060.gadā;

•     Ilglaicīgās aprūpes izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 0,6% no IKP 2013.gadā līdz 0,8% no IKP 2060.gadā;

•     Izglītības izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 3,8% no IKP 2013.gadā līdz 4,5% no IKP 2060.gadā;

•     Izdevumu bezdarbnieku pabalstiem īpatsvars IKP samazināsies no 0,3% no IKP 2013.gadā līdz 0,1% no IKP 2060.gadā.

Detalizētākai informācijai skatīt pielikumu Nr.2 “Novecošanās ziņojuma 2015” pielikums ar Latvijas prognozēm 2013-2060.

Lai arī Fiskālās ilgtspējas ziņojumā Latvijai tiek identificēts zems fiskālās ilgtspējas risks, tomēr vienlaikus tiek izcelti vairāki būtiski faktori, ar kuriem jārēķinās valsts speciālajam budžetam, attiecībā uz iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu nākotnē.

Ņemot vēra demogrāfiskas attīstības tendences — gados vecāku iedzīvotāju skaita palielināšanos un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju samazināšanos, nākotnē palielināsies slodzes līmenis (dependency ratio). EK 2016.gada ziņojumā tiek aktualizēta arī pensiju pietiekamības (pension adequacy) problemātika. Šobrīd vairums no Latvijas pensionāriem var paļauties tikai uz pirmā līmeņa valsts pensijām. Vidējais pensijas ienākums, kā daļa no vidējās izpeļņas, iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem turpina samazināties, proti, 2014.gadā tie bija 44% (ES vidēji bija 56%) līdz 42% 2015.gadā. Latvijā arvien vērojama pieaugoša ienākumu nevienlīdzība pensionāru vidū. Neto ienākumu aizvietojuma līmenis (net replacement rate) attiecībā uz darbinieku ar vidējo izpeļņu 40 gadu garumā samazināsies no 65% 2013.gadā līdz 51% 2053.gadā. Mazo algu saņēmējiem ar īsāku darba stāžu šis līmenis no pašreizējiem 66,4% samazināsies līdz 39,4%, kas šķiet neadekvāti zems līmenis.

EK sagatavotajā 2016.gada Ziņojumā par Latviju (Country Report 2016), kas tika publicēts. 2016.gada februārī, tiek atzīmēts sociālo iemaksu veikšanas nozīmīgums mikrouzņēmumu nodokļa režīma kontekstā. 2015.gadā 11% nodarbināto pilnu vai nepilnu darba laiku bija nodarbināti tieši mikrouzņēmumos. Sociālo iemaksu apjoms, ko veic nodokļu maksātāji šajā nodokļu režīmā ir krietni zem tā apmēra, ko maksā nodarbinātie parastajā nodokļu maksāšanas režīmā. Tas rada bažas par nākotnes sociālā nodrošinājuma segumu, kas nozīmē mazas un nepietiekamas pensijas Šai iedzīvotāju kategorijai nākotnē.

Attiecībā uz valsts speciālā budžeta uzkrājumu informējam, ka 2008.gadā bija vērojams augstākais speciālā budžeta uzkrājuma līmenis kopumā veidojot 1,5 miljardus euro jeb 6,1% no IKP, taču krīzes laikā, kad speciālā budžeta uzkrājums darbojās kā automātiskais stabilizators, bija vērojams pamatīgs uzkrājuma samazinājums, sasniedzot zemāko uzkrājuma apmēru 386,3 milj. euro 2013.gadā. Sākot ar 2014.gadu uzkrājuma apmērs sāka pakāpeniski pieaugt un 2016.gadā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai veidoja 465 miljonus euro. Uzkrājuma līmenim valsts speciālajā budžetā jābūt pietiekošam, lai pārvarētu ekonomikas attīstības cikliskās svārstības.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kas gaidāms

Foto2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš 2017. gada janvāra. Tas ir gandrīz trīs Latvijas, ieskaitot pensionārus un zīdaiņus. Tai skaitā vairāk nekā četri simti tūkstošu jaunu darbavietu - ražošanā. Šādas tendences nebija vērojamas ASV jau sen. Arī iepriekšējo prezidentu valdīšanas laikos bija mēģinājumi palielināt darbavietu skaitu, bet tas izdevās, tikai radot vēl papildu birokrātus.
Lasīt visu...

12

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

FotoArtus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu cilvēku. Tu man zvanīji gandrīz katru otro dienu, lai vienmēr būtu gatavs atmaskot.
Lasīt visu...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...

Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....