Iesaki rakstu: 
Cien. Levita kungs! Man ir bijis tas gods ar Jums tikties personīgi. Es viesojos pie Jums 2019.gada nogalē, kad prezidenta pilī uzņēmāt "Latvijas lepnums" titulu ieguvējus. Pārmijām dažus vārdus, un Jūs izteicāt atbalstu manām aktivitātēm, par ko biju priecīgs un patiesi lepojos.
Es neesmu izglītots politikā un neuzskatu sevi par ekspertu ekonomikā, bet, kā Jūs zināt, nodarbojos ar labdarības projektiem. Es katru dienu saņemu desmitiem vēstuļu no cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Mēs to sniedzam. Mēs cenšamies palīdzēt, kā vien iespējams!
Es jūtu šo noskaņu, kas valda sabiedrībā. Mēs visi zinām, ka šobrīd ir sākusies, iespējams, lielākā krīze mūsu valstī. Brīdī, kad daudzi cilvēki paliek bez darba un iztikas līdzekļiem, kad uzņēmēji ir spiesti nevis attīstīt, bet gan samazināt vai pat izbeigt savu uzņēmumu darbību, krīzē, kad tiek celti arī nodokļi, Jūs vēlaties sev palielināt atalgojumu!
Man tiešām rodas sajūta, ka dzīvojam dažādās valstīs. Jūs "savā" Latvijā, bet pārējie iedzīvotāji "savā". Jums ir "savi" ekonomiskie rādītāji un acīmredzot izaugsme, bet mums "sava", krīze un ekonomiskā lejupslīde. Tad rodas loģisks jautājums - kā labā Jūs strādājat? Kādi ir Jūsu mērķi, un ko Jūs vēlaties panākt?
Es nešaubos, ka augstākajai valsts amatpersonai ir jāsaņem atbilstošs atalgojums un tas droši vien uz kopējiem cipariem nebūs nekas traģisks, ja šo algas pielikumu Jūs saņemsiet, bet vai tas jādara tagad?
Jūs amatā būsiet vēl līdz 2023.gada 8 jūlijam. Varbūt gadu-pusotru var vēl pieciest ar šī brīža 5960 eiro mēnesī, neskaitot ikmēneša reprezentatīvos izdevumus (kas sastāda 1192 eiro)? Vai tiešām ar šādiem cipariem "jūsu" Latvijā nevar izdzīvot? Man tie šķiet kosmiski cipari! Ar šādu naudu "mūsu" Latvijā var ļoti labi dzīvot trīs ģimenes.
Es saprotu, ka mans viedoklis neietekmēs Jūsu lēmumu, bet es aicinu aizdomāties: ja tomēr pienāks diena un mēs ar Jums dzīvosim "vienā" Latvijā, kā jūs skatīsieties acīs tiem bērniem, kuriem nepieciešami līdzekļi, lai viņi varētu staigāt, runāt, skriet un kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Lai nākotnē maksātu Latvijai nodokļus, no kuriem arī Jūsu pēcteči, nākamie prezidenti, saņems savus ikmēneša atalgojumus?!
Kā jūs skatīsieties acīs viņu vecākiem, kuri dzīvo "savā" valstī un krīzes dēļ saņem ar katru dienu mazāk, un ir spiesti pārkāpt savam lepnumam un lūgt palīdzību sabiedrībai, lai viņu bērni varētu dzīvot?
Man nevajag atbildēt. Atbildiet pats sev!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
