Iesaki rakstu: 
Cien. Levita kungs! Man ir bijis tas gods ar Jums tikties personīgi. Es viesojos pie Jums 2019.gada nogalē, kad prezidenta pilī uzņēmāt "Latvijas lepnums" titulu ieguvējus. Pārmijām dažus vārdus, un Jūs izteicāt atbalstu manām aktivitātēm, par ko biju priecīgs un patiesi lepojos.
Es neesmu izglītots politikā un neuzskatu sevi par ekspertu ekonomikā, bet, kā Jūs zināt, nodarbojos ar labdarības projektiem. Es katru dienu saņemu desmitiem vēstuļu no cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Mēs to sniedzam. Mēs cenšamies palīdzēt, kā vien iespējams!
Es jūtu šo noskaņu, kas valda sabiedrībā. Mēs visi zinām, ka šobrīd ir sākusies, iespējams, lielākā krīze mūsu valstī. Brīdī, kad daudzi cilvēki paliek bez darba un iztikas līdzekļiem, kad uzņēmēji ir spiesti nevis attīstīt, bet gan samazināt vai pat izbeigt savu uzņēmumu darbību, krīzē, kad tiek celti arī nodokļi, Jūs vēlaties sev palielināt atalgojumu!
Man tiešām rodas sajūta, ka dzīvojam dažādās valstīs. Jūs "savā" Latvijā, bet pārējie iedzīvotāji "savā". Jums ir "savi" ekonomiskie rādītāji un acīmredzot izaugsme, bet mums "sava", krīze un ekonomiskā lejupslīde. Tad rodas loģisks jautājums - kā labā Jūs strādājat? Kādi ir Jūsu mērķi, un ko Jūs vēlaties panākt?
Es nešaubos, ka augstākajai valsts amatpersonai ir jāsaņem atbilstošs atalgojums un tas droši vien uz kopējiem cipariem nebūs nekas traģisks, ja šo algas pielikumu Jūs saņemsiet, bet vai tas jādara tagad?
Jūs amatā būsiet vēl līdz 2023.gada 8 jūlijam. Varbūt gadu-pusotru var vēl pieciest ar šī brīža 5960 eiro mēnesī, neskaitot ikmēneša reprezentatīvos izdevumus (kas sastāda 1192 eiro)? Vai tiešām ar šādiem cipariem "jūsu" Latvijā nevar izdzīvot? Man tie šķiet kosmiski cipari! Ar šādu naudu "mūsu" Latvijā var ļoti labi dzīvot trīs ģimenes.
Es saprotu, ka mans viedoklis neietekmēs Jūsu lēmumu, bet es aicinu aizdomāties: ja tomēr pienāks diena un mēs ar Jums dzīvosim "vienā" Latvijā, kā jūs skatīsieties acīs tiem bērniem, kuriem nepieciešami līdzekļi, lai viņi varētu staigāt, runāt, skriet un kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Lai nākotnē maksātu Latvijai nodokļus, no kuriem arī Jūsu pēcteči, nākamie prezidenti, saņems savus ikmēneša atalgojumus?!
Kā jūs skatīsieties acīs viņu vecākiem, kuri dzīvo "savā" valstī un krīzes dēļ saņem ar katru dienu mazāk, un ir spiesti pārkāpt savam lepnumam un lūgt palīdzību sabiedrībai, lai viņu bērni varētu dzīvot?
Man nevajag atbildēt. Atbildiet pats sev!
Seko mums 
2021. gada 22. jūlijā attālināti notika Rīgas arhidiecēzes Priesteru padomes un dekānu tikšanās par vakcinācijas jautājumu, kas šobrīd tik ļoti šķeļ sabiedrību un arī draudzes. Saskaņā ar novērojumiem, vairumam ticīgo vakcinācija ir morāli pieņemama, bet tajā pašā laikā ir daļa katoļu kas aktīvi ieņem negatīvu nostāju pret vakcināciju. Nepieņemamu antivakcinācijas nostājas izpausmju dēļ, kuru rezultātā ir atsevišķas draudzes ir sašķēlušās, Rīgas arhibīskaps metropolīts uzskatīja par nepieciešamu sasaukt Priesteru padomes sēdi.
Laikā, kad pasaulē straujos tempos izplatās Covid-19 vīrusa delta variants, Latvijas Zinātņu akadēmija vēršas pie visiem Latvijas iedzīvotājiem ar aicinājumu nepakļauties pseidozinātniskiem skaidrojumiem par vakcīnu drošību un efektivitāti, bet ieklausīties pierādījumos balstītās zinātnes atziņās.
Rakstnieks Kārlis Skalbe Satversmes sapulces 4. sesijas 9. sēdē 1921. gada 7. oktobrī teicis: “No šī katedra ir daudz runāts par mūsu neatkarības cīņām, par mūsu valsti. Par ko gan mēs cīnījāmies? Vai par formu, vai par saturu? Es domāju, kungi, mēs cīnījāmies par saturu, un šis saturs, mūsu valsts saturs, nav nekas cits kā mūsu nacionālā kultūra. Mūsu nacionālā kultūra ir tās saturs un valsts – viņas ārējā forma.”
Lasot pēdējā laikā publiskajā telpā pieejamo informāciju par jaunās Ekonomisko lietu tiesas (ELT) darbu, kur tiek uzskaitīti ELT panākumi, konfiscējot par noziedzīgi iegūtiem uzskatītos līdzekļus (skat., piemēram, 08.07.2021. publikāciju www.tiesas.lv), neviļus rodas déjà vu sajūta, t.i. sajūta, ka kaut kas līdzīgs jau kādreiz, senā pagātnē piedzīvots. Proti, arī pēdējos padomju varas gados itin bieži tika publicēta statistika par sasniegumiem cīņā ar bezstrādes ienākumu guvējiem, spekulantiem un sociālistiskā īpašuma izlaupītājiem.
Kā sēnes pēc lietus gan Rīgā, gan uz valsts ceļiem parādās gumijas stabiņi. Šķiet, šī projekta autori ir tik ļoti iemīlējuši šos falliskos simbolus, ka vairs nespēj iedomāties savu ikdienu vai pat dzīvi bez tiem. Dīvainā kārtā autovadītāji nespēj saprast šo mīlestību un tā vietā, lai toleranti pieņemtu kārtējo seksuālo minoritāti, apvelta gan stabiņus, gan to uzstādītājus ar nešpetniem lamuvārdiem. Tomēr uz brīdi aizmirsīsim emocijas, un padomāsim loģiski, cenšoties izvērtēt plusus un mīnusus.
Praktiskais piemērs ātrai datu analīzei "uz salvetes", lai varētu analītiski novērtēt apgalvojumu, kas kļuvis par vienas no "nometnēm" jājamzirdziņu, ka vakcinācija Izraēlā ir cietusi fiasko vai pilnīgu izgāšanos (atkarībā no lapas vai rakstītāja).
Partija PROGRESĪVIE gatavojas vērsties Satversmes tiesā pret finanšu ministra Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) ieviesto regresīvo minimālo sociālo iemaksu sistēmu. Partija sāk publisku kampaņu jaunā interneta vietnē, lai apzinātu izmaiņu ietekmētos, un aicina strādājošos iesūtīt savus stāstus.
