Atbildīgajiem nāksies sniegt paskaidrojumus par braucienu ar sabiedriskā transporta iepirkuma pretendenta autobusu
PIETIEK17.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atbildīgajām amatpersonām ir pieprasīti paskaidrojumi saistībā ar to, ka pēc tam, kad Rušonas pagasta Šņepstos 6. augustā bēdīgi slavenās Rīgas mikroautobusu satiksmi nodrošinošās kompānijas „B-Bus” autobuss „Scania” nobrauca velosipēdistu, atklājās, ka autobusā atradušies arī Sabiedriskā transporta padomes un Autotransporta direkcijas pārstāvji, kas ar šī sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkumu pretendenta (iepirkumā piedalās tā struktūrvienība „B-Tour”) autobusu bija devušies uz Latgali... spriest par šo iepirkumu.
Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova ir pieprasījusi savam vietniekam Dinam Merirandam kā personai, kas vienlaikus ir arī Sabiedriskā transporta padomes priekšsēdētājs, sniegt oficiālus rakstiskus skaidrojumus - kurš un kāpēc pieņēma lēmumu par padomes izbraukuma sēdes organizēšanu Krāslavā un Daugavpilī un no kādiem finanšu līdzekļiem apmaksāti Sabiedriskā transporta padomes izbraukuma sēdes izdevumi uz Krāslavu un Daugavpili.
Savukārt otrai valsts sekretāra vietniecei Ligitai Austrupei tāpat rakstiski pieprasīti paskaidrojumi kā personai, kas pilnvarota būt par valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvi valsts SIA “Autotransporta direkcija", - viņai jāsniedz informācija par “Autotransporta direkcijas" rīcību, organizējot un finansējot Sabiedriskā transporta padomes izbraukumu uz sēdi Krāslavā un Daugavpilī.
Kā Pietiek jau informējis, pati „Autotransporta direkcija” tikmēr ir paziņojusi, ka šādam braucienam neesot nekā kopēja ar korupciju un interešu konfliktu. Direkcijas skaidrojums ir šāds:
„Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu Autotransporta direkcija pilda Sabiedriskā transporta padomes sekretariāta un izpildinstitūcijas funkcijas, tai skaitā organizē padomes sēdes.
Sabiedriskā transporta padome sastāv no 10 locekļiem, kuri pārstāv visus piecus plānošanas reģionus, Satiksmes ministriju un Finanšu ministriju. Sēdes notiek vismaz reizi mēnesī, un tās organizē direkcija, bet vienu reizi gadā sēdi rīko kāds no plānošanas reģioniem.
Tādējādi, lai nodrošinātu Sabiedriskā transporta padomes locekļu nogādāšanu uz sēdi Latgalē, Autotransporta direkcija, kas attiecīgi nodrošina Sabiedriskā transporta padomes sekretariāta funkciju, veica cenu aptauju, uzrunājot četrus pārvadātājus, kuru bāze atrodas Rīgā vai tās tuvumā.
Aicinājumam piedalīties cenu aptaujā atsaucās SIA “B-Tour”, piedāvājot lētāko cenu par pakalpojumu, tādēļ uzņēmums arī nodrošināja šo pakalpojumu. Autotransporta direkcija uzrunāja šādus pārvadātājus: SIA “Dobeles autobusu parks”, AS “Rīgas Taksometru parks”, SIA “B-Tour” un AS “Nordeka”.
Konkrētā pakalpojuma izpilde nekādā veidā nav saistīta nedz ar sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursu, nedz arī ar Sabiedriskā transporta padomes sēdē skatīto jautājumu saturu.
Vēlamies norādīt, ka tā nebija Iepirkumu komisijas izbraukuma sēde, bet gan Sabiedriskā transporta padomes sēde, un Autotransporta direkcijas pārstāvība šajā gadījumā bija darbinieku līmenī. Sēdē netika lemti jautājumi, kas ietilpst Iepirkumu komisijas kompetencē.
Sabiedriskā transporta padomes sēdē piedalījās padomes locekļi, atsevišķu plānošanas reģionu pārstāvji, Autotransporta direkcijas darbinieki, kuru darba specifika ir saistīta ar sēdē skatīto jautājumu saturu, bet sēdē nepiedalījās un uz to nedevās neviens no pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem.
Papildus informējam, ka konkrētā pakalpojuma izpildei uzņēmums tika izvēlēts cenu aptaujas rezultātā. Šāda kārtība tika veikta arī iepriekšējos gados. Piemēram, pērn šo pakalpojumu nodrošināja AS “Rīgas Taksometru parks”, 2018. un 2017. gadā – SIA “Dobeles autobusu parks”, 2016. gadā – SIA “Norma-A”.”
Kā Pietiek jau informējis, par šo braucienu informāciju jau ir saņēmis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
