Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras ministrija vēlas precizēt informāciju saistībā ar kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes komandējuma uz Austrāliju organizatorisko pusi. Ja vien valdības nodoms stiprināt latvietību visā pasaulē ir ilgtermiņa prioritāte un nepaliek tikai „uz papīra”, tad saikne ar tautiešiem ir un būs jāstiprina, arī dodoties tālās un garākās vizītēs.

Komandējums tika plānots atbilstoši valdības un ministrijas prioritātēm, pamatojoties uz Austrālijas latviešu diasporas uzaicinājumu uz diviem pēc kārtas notiekošiem pasākumiem – Austrālijas latviešu 54.Kultūras dienām (26. - 31.12.) un 3x3 saietu (2.01 – 8.01.) Adelaidē. Ministre uz Austrāliju devās 23.decembrī, bet atpakaļ atgriezās 5.janvārī.

Ņemot vērā to, ka ceļš uz Austrāliju un atpakaļ vien aizņem aptuveni 4 dienas, plānot īsāku komandējumu ir neefektīvi un nelietderīgi. Austrālijas Kultūras dienas reizi divos gados vienmēr notiek laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, kad Austrālijā ir vasaras vidus, tieši tāpat kā lielie Dziesmu un deju svētki arī Latvijā notiek vasaras vidū.

Attiecībā uz ministres dzīvesbiedra Anta Grendes lomu vizītes laikā ministrija vēlas norādīt un apliecināt, ka viņš uz Austrāliju devās kā privātpersona, līdz ar to ministrija nekādus izdevumus par šo personu nesedza.

Plānojot ministres komandējumu, viesnīcu izvēle notiek saskaņā ar darba plānu, un ministrija ir pilnībā ievērojusi viesnīcas maksas normu, nepārsniedzot atļautos griestus. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, vidējā cena par uzturēšanos viesnīcā bijusi 113 lati, kas ir ievērojami mazāka par noteikumos atļautajiem griestiem – 300 Austrālijas dolāriem jeb 170 latiem par diennakti.

Tā kā Austrālijā (un tā ir arī ASV) ir tāda viesnīcu politika, ka tiek maksāts par numuriņu, nevis cilvēku skaitu, nav nekāda pamata izskanējušajam, ka ministres vīrs varētu būt viesnīcā uzturējies par valsts līdzekļiem. Organizatoru piedāvātajās viesnīcās vienvietīgu numuru vispār nav. Tas nozīmē, ka cena nemainās no tā, vai numuriņu rezervē vienai vai divām personām.

Kritiku neiztur arī pārmetumi par aviobiļešu izmaksām. Lidmašīnas biļetes (Rīga-Frankfurte-Sidneja-Adelaide-Dubaija-Minhene-Rīga) izmaksāja 2205 latus, kas bija iespējami zemākā cena rezervētam lidojumam pirmssvētku laikā. Ministrijas lidojumam izvēlētie datumi bija tābrīža iespējami izdevīgākais piedāvājums (cena ar nelielu laika nobīdi bija augstāka). Ziemassvētku un Jaungada laikā biļešu cenas tradicionāli ir augstākas nekā ikdienā. Ministre nedevās komandējumā brīvi izvēlētā laikā, bet gan uz konkrētiem, jau minētiem pasākumiem, kuru norises laiks nav pārceļams ministres ērtību dēļ.

Ministrija kategoriski noraida pārmetumus par ministres dzīvesbiedra dalību komandējumā, jo tas nav pretrunā ar pieņemtajām normām un etiķeti. Ģimenes locekļu došanās komandējumā par privātajiem līdzekļiem ir starptautiski pieņemta prakse un ir tikusi un tiek praktizēta arī Latvijā. Tā kā ministres vizītes mērķis bija tikšanās ar tautiešiem ārzemēs, dzīvesbiedra kā pavadošas personas dalība vizītē atbilst protokolam un etiķetei, kā arī nodrošina nepieciešamo praktisko atbalstu.

Vienlaikus ministrija atgādina, ka, pildot valdības uzdoto un veicinot Dziesmu un deju svētku procesu un latviešu integrāciju, ministre savas darbības laikā ir bijusi vizītēs reģionos, tostarp visvairāk tieši Latgalē, kur notiek aktīva darbība par reģiona identitātes saglabāšanu – Balvos, Daugavpilī, Preiļos, Rēzeknē un citās Latgales pilsētās un pašvaldībās.

Kultūras ministres vizīte pie tautiešiem Austrālijā – valdības prioritāšu īstenošana un atspoguļojums

Piedaloties divu Austrālijas latviešu rīkotajos nozīmīgākajos pasākumos – Kultūras dienās un 3x3 saietā – kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende vienlaikus pildījusi trīs valdības Kultūras ministrijai (KM) uzdotās prioritātes – saikņu uzturēšanu ar latviešu diasporu, diasporas latviešu iesaisti Dziesmu un deju svētku procesā, kā arī radošo industriju lomas palielināšanu Latvijas eksportā.

Komandējuma mērķis – stiprināt saiknes ar diasporas latviešiem, aktualizēt Austrālijas latviešu ieguldījumu nacionālās identitātes saglabāšanā un stiprināšanā, sniegt informāciju par svarīgākajām aktualitātēm kultūras jomā Latvijā, īpaši vasarā gaidāmajiem Dziesmu un diasporas latviešu dalību tajos.

Diasporas jautājumi – svarīga Kultūras ministrijas prioritāte

Kopš integrācijas jautājumus no Tieslietu ministrijas ir pārņēmusi Kultūras ministrija (2011.gada 1.janvāra), ministres tiešajos pienākumos ietilpst arī saikņu uzturēšana ar Latvijas diasporu. Lai arī uzaicinājumi ar lūgumu apmeklēt dažādus latviešu diasporas pasākumus tiek saņemti bieži, saspringtā darba grafika dēļ ministre visos no tiem nevar piedalīties. Ž.Jaunzeme-Grende ir pirmā ministre no Latvijas, kura piedalījās Austrālijas latviešu Kultūras dienās, kuras kopš 1951.gada reizi divos gados notiek Ziemassvētkos un ir viens no nozīmīgākajiem latviešu diasporu vienojošiem pasākumiem Austrālijā.

Austrālija ar aptuveni 20 000 latviešu ir viena no lielākajām latviešu diasporām pasaulē un liela - aptuveni ceturtā daļa no tiem ir Latvijas pilsoņu. Tas nozīmē šīs diasporas īpaši ciešu sasaisti ar Latviju un interesi par aktuālākajiem notikumiem, īpaši topošajiem grozījumiem Pilsonības likumā attiecībā uz dubultpilsonības jautājuma risināšanu, kas noteikta arī kā viena no valdošās koalīcijas prioritātēm.  

Pašreizējie Pilsonības likuma grozījumi (kuri Saeimai šīgada sākumā jāpieņem 3.lasījumā) paredz, ka trimdas latvieši un viņu pēcnācēji var iegūt Latvijas pilsonību, saglabājot izcelsmes valsts pilsonību, proti, iegūstot dubultpilsonību. Latvijai ir jādara viss, lai tiktu saglabāta ne tikai ārvalstīs dzīvojošo latviešu latviskā identitāte, bet arī viņu valstiskā piederība, nostiprinot to ar LR pilsonību.

Īpaša uzmanība diasporas dalībai Dziesmu un deju svētkos

Attiecībā uz valdības KM uzdoto Dziesmu un deju svētku kontekstā, šī gada laikā ir jābūt izstrādātai Dziesmu un deju svētku procesa koncepcijai, kuras norisē ministre aicināja iesaistīties arī Austrālijā dzīvojošās latviešu diasporas pārstāvjus. Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem rudenī plānota plaša konference ar mērķi izvērtēt svētku norisi no dažādiem aspektiem un iesniegt priekšlikumus nākamajiem svētkiem, kuri notiks Latvijas 100.dzimšanas dienas gadā. Gatavošanās Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem nepieciešama savlaicīgi, iesaistot visu latviešu diasporu atbildīgos pārstāvjus.

Ministre arī aicināja tautiešus apmeklēt Dziesmu un deju svētku laikā plānoto, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un LTRK organizēto Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumu. Pēc Ž. Jaunzemes-Grendes iniciatīvas tajā tiks iekļauta atsevišķa radošajām industrijām veltīta sadaļa. Iecerēts, ka foruma laikā tiks prezentēti Latvijas un diasporas latviešu veiksmīgākie radošo industriju piemēri, lai uzsvērtu kultūras pieaugošo lomu valsts ekonomiskajā attīstībā. Radošās industrijas ir strauji augošs sektors visā pasaulē un tajā labi sasniegumi ir arī daudziem latviešu izcelsmes uzņēmējiem.

Ministre informēja Austrālijas latviešus par uzsākto procesu Kultūras kanona atvēršanai un pilnveidošanai, kurā nozīmīga loma varētu tikt ierādīta arī ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem, kuri guvuši ievērojamus sasniegumus radošajā jomā (piemēram, arhitektūrā un dizainā), bet par kuru sasniegumiem Latvijā ir maz zināms.

Runā par tautiešiem nepieciešamo atbalstu

Ministre ar diasporas latviešiem pārrunāja, kā Latvija varētu iesaistīties un palīdzēt nākamo, 2014.gadā plānoto Austrālijas latviešu Kultūras dienu norisei Sidnejā. Ārzemju latviešiem ir ļoti ierobežota pieejamība Latvijas profesionālajai mākslai, niecīgā skaitā notiek Latvijas teātru un koncertorganizāciju viesizrādes ārpus Latvijas. Trūkst informācijas par kultūras dzīves norisēm ārpus Latvijas un īpaši veidotu mācību un izglītojošo materiālu par latviešu kultūru un tradīcijām diasporas jaunajai paaudzei, kurai ir niecīgas iespējas tikties ar vienaudžiem Latvijā un klātienē izzināt latvisko kultūrtelpu. Pašreizējā situācijā trūkst arī padziļinātu pētījumu, lai saprastu ārzemju latviešu vajadzības, vēlmi un iespējas saglabāt piederību latviskajai kultūrtelpai.

Tautieši norādīja, ka būtu nepieciešams izveidot vienas pieturas aģentūru, kas izpaustos tādējādi, ka Austrālijas latvieši varētu epastā iesūtīt jebkādus sev interesējošus jautājumus un operatīvi uz tiem saņemt atbildes.

2013. gada vasarā plānots konferences „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai” turpinājums, kam Kultūras ministrija jau paredzējusi finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem – 3000 latu. Turpinot pagājušās vasaras diasporas konferencē, kurā piedalījās 60 pārstāvji no dažādām latviešu diasporas valstīm, iesākto darbu, KM tika organizētas vairākas tematisko grupu (izglītības, jaunatnes sadarbības, kultūras, novadnieku, ārpusskolas izglītības) tikšanās nodrošinot pēctecību konferencē izstrādātajiem sadarbības priekšlikumiem, kuru īstenošana turpinās dažādu iesaistīto ministriju (ĀM, IZM, EM) pasākumu ietvaros. Lai saikne nepārtrūktu, 2013.gadā paredzēta nākamā konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”, kuras sagatavošanas darbi jau ir uzsākti. Ministre aicināja tautiešus aktīvi iesaistīties šajā pasākumā un izteikt viedokli, kas un kādā veidā būtu uzlabojams pilnvērtīgā komunikācijā ar Latviju.

Informē par iespējām saņemt finansējumu radošajām industrijām

Attiecībā uz radošajām industrijām valdības izvirzītais uzdevums ir sasniegt 2% no Latvijas kopējā eksporta. Tieši diasporas latvieši ir tie, caur kuriem visveiksmīgāk var uzsākt komunikāciju un iegūtu kontaktus sadarbības sākšanai. Šogad Valsts Kultūrkapitāla fondā pirmoreiz iedalīti līdzekļi radošo industriju eksporta attīstībai - konkrēti 20 000 latu dizaina un arhitektūras eksporta veicināšanai. Ministre tikās ar vairākiem arhitektūras un dizaina pārstāvjiem, kuri būtu gatavi piedalīties Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā un dalīties ar savām zināšanām un kontaktiem.

Attiecībā uz iespējām Austrālijas latviešiem 2013.gadā piesaistīt ES fondu finansējumu – jau šobrīd, līdz ar ministres atgriešanos no komandējuma, ministrija ir saņēmusi pirmos jautājumus no tautiešiem par turpmākajiem soļiem, lai pretendētu uz šo finansējumu. KM administrētais ES programmas konkurss „Sadarbības projekti ar trešajām valstīm" iedibināts, lai atbalstītu starptautiskas dimensijas sadarbības projektus, kas vērsti uz kultūras vērtību apmaiņu starp ES dalībvalstīm un valstīm ārpus ES. Piesaistāmā finansējuma apjoms vienam projektam ir 50 000 – 200 000 eiro, un tas ļauj īstenot starptautiskus kultūras festivālus, ceļojošas izstādes, koncertus, mākslinieku mobilitātes u.c. projektus.

Veicina informācijas apmaiņu un sadarbību

Austrālijas vizītes laikā ministre piedalījās visos Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienu pasākumos (2012.gada 26. – 31.decembris) – pasākuma atklāšanas dievkalpojumā, Kultūras dienu atklāšanas koncertā, kurā teica uzrunu; pieņemšanā Adelaides Latviešu namā „Tālava” un tai sekojošā atklāšanas ballē; Daugavas Vanagu Austrālijas valdes rīkotajās brokastīs; mākslas un foto izstādes „Austrālijas un Latvijas daba” atklāšanā; ģimeņu svētkos un tirdziņā Annesley koledžā; sarīkojumā „Lai dzied ģimenes!”, kurā piedalījās Austrālijas latviešu dziedošās ģimenes no Melburnas, Adelaides, Sidnejas; Sidnejas latviešu teātra izrādē „Pēc kaut kā cēla, nezināma”; radošās apvienības „Mūza” koncertā; tautas deju uzvedumā „Nāk rudentiņis”; Austrālijas latviešu sporta darbinieku kongresā; Trio „Šmite, Kārkle, Cinkuss” koncertā; Austrālijas latviešu skolotāju konferencē ALB namā (tika pārrunāta latviešu valodas apmācības iespējas, tehnoloģiju izmantošana valodas apmācībā, pieredzes apmaiņa starp visām latviešu skolām pasaulē); Kopkoru koncertā, kurā piedalījās Austrālijas latviešu sieviešu, vīru un jauktie kori; sadziedāšanās vakarā; Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu federācijas delegātu sanāksmē; Kultūras dienu noslēguma pasākumā.

Pasaules latviešu ģimeņu saietā 3x3 (notika no 2013.gada 2. – 8.janvārim, ministre piedalījās 2.un 3.janvārī), kas ir viena no nozīmīgākajām kustībām, kura akcentē ģimenes lomu triju paaudžu – bērnu, vecāku un vecvecāku – griezumā, pulcējot latviešu ģimenes neatkarīgi no to dzīvesvietas pasaulē. Ministre uzrunā aicināja bērnus runāt latviski, cenšoties iedvesmot un pārliecināt, ka tieši no bērniem un jauniešiem būs atkarīgs, vai, mēs, latvieši, pastāvēsim vēl nākamajās paaudzēs.

3x3 saietu nozīme latvisko ģimeņu pulcēšanā un stiprināšanā ir sevi pierādījusi jau vairāku desmitu gadu garumā, un, Latvijai apzinoties un uzsverot savas latviskās identitātes priekšrocības pasaules kontekstā, būs arvien nozīmīgāka arī nākotnē.

Ministre tikās arī ar Adelaides pašvaldības vadību, lai pārrunātu atbalsta iespējas turpmāko Kultūras dienu rīkošanai, kā arī latviešu skolai, kas tiek sniegta jau šobrīd.

Komandējuma mērķis tādējādi izpildīts un sasniegts pilnībā.

Kā turpmākie soļi pēc vizītes plānotas šādas aktivitātes:

1. Operatīva informācijas sniegšana saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem (atbildīgais – KM pārraudzībā esošais Latvijas Nacionālais kultūras centrs (līdz šā gada beigām KNMC));

2. Iesaistīt nākamo Dziesmu un deju svētku, kuri notiks Latvijas simtgadē 2018.gadā,  rīkošanā un repertuāra veidošanā visu ārpus Latvijas esošo diasporu.

3. Oficiāli uzaicināt Austrālijas latviešus – radošo industriju pārstāvjus arhitektūrā un dizainā un citos piedalīties Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumā (atbildīgais – KM speciālisti).

4. Saeimas deputātu uzdevumā KM sākusi darbu pie Kultūras kanona paplašināšanas. Aicināt diasporas pārstāvjus no visas pasaules iesaistīties šajā procesā (atbildīgais – KM speciālisti).

5. Turpmāka sadarbība un informācijas sniegšana Austrālijas latviešiem saistībā ar KM administrēto  ES programmas konkursu „Sadarbības projekti ar trešajām valstīm" (atbildīgais – KM speciālisti).

6. Turpmākie soļi, lai veidotu vienas pieturas aģentūru diasporas latviešiem visā pasaulē. Atbildīgais – KM sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, kuras arī ir atbildīgas par integrācijas projektiem.

7. Regulāri sadarboties ar latviešu lielākajām organizācijām – PBLA, ELA un PBLA reģionālajām pārstāvniecībām. Jau šobrīd KM uzsākusi produktīvu sadarbību ar šīm organizācijām vasarā gaidāmo Dziesmu un deju svētku dalībnieku un viesu kontekstā.

Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes komandējuma programma Adelaidē, Austrālijā, 2012.gada 23.decembris – 2013.gada 5.janvāris

Svētdiena, 23.decembris

09:30 izlidošana no Rīgas uz Frankfurti

(lidojuma reisa nr.: BT 243)

10:45 ielidošana Frankfurtes lidostā

22:15 izlidošana no Frankfurtes uz Sidneju

(lidojuma reisa nr.: BA 7306)

06:40 ielidošana Sidnejas lidostā

Otrdiena, 25.decembris

08:20 izlidošana no Sidnejas uz Adelaidi

(lidojuma reisa nr.: BA7433)

09:55 ielidošana Adelaides lidostā

Sagaida: Austrālijas latviešu 54.KD rīcības komitejas pārstāvis

Reģistrēšanās viesnīcā Grand Hotel Adelaide

Adrese: 55 Waymouth Street, CBD Adelaide, 5000 , Australia

Trešdiena, 26.decembris

14:00 dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā

Adrese: 23 Rose terrace, Wayville

16:00 Atklāšanas koncerts

ministres uzruna

Gillingham zālē, Annesley koledžā

Adrese: 89 Greenhill Rd., Wayville

18:00 Pieņemšana

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

19:00 Atklāšanas pasākums

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Ceturtdiena, 27.decembris

08:00 Daugavas Vanagu brokastis

sarunas par saiknes uzturēšanu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem

Daugavas Vanagu namā

Adrese: 23 Clark Street, Wayville

09:00  Mākslas un foto izstādes atklāšana

Ukraiņu katoļu baznīcā

Adrese: 1A Devenport Terrace, Wayville

11:00 Ģimenes svētki un Tirdziņš

„Annesley” Koledžas dārzos

Adrese: 89 Greenhill Rd., Wayville

14:00  Sarīkojums „Lai dzied ģimenes”

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

18:00 Teātra izrāde „Pēc kaut kā cēla, nezināma”

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Piektdiena, 28.decembris

13:00  Izrāde „Latviešu mūzikas pērles”, ansamblis „Mūza”

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

18:00 Tautas deju uzvedums „Nāk rudentiņis”

Skota (Scott) teātrī

Adelaides Universitātē

Adrese: Kintore Avenue, Adelaide

21:30 Tautas deju apkūlības

„Hyde Park” viesnīcā

Adrese: 187 King william Rd, Adelaide

Sestdien, 29.decembris

09:00  Austrālijas latviešu meistarsacīkstes

Vieta tiks paziņota!

12:30 Ilzes Švarcas referāts: „Latviešu rotu vēsture un to ornamentu simbolika”

ministres runa par radošajām industrijām un kultūras ekonomisko ietekmi

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

14:00  Austrālijas latviešu sporta darbinieku kongress

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

18:00 „Trio - Šmite, Kārkle, Cinkuss” koncerts

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

21:00  Saviesīgs vakars

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Svētdiena, 30.decembris

09:00 Austrālijas latviešu meistarsacīkstes

Vieta tiks paziņota!

13:00 Skolotāju konference

diskusijas par bibliotēku un to saturu

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

17:00  Kopkora koncerts

ministres uzruna:

• par 2013.gada XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem;

• ekonomikas forumu Dziesmu un deju svētku laikā

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

20:00 Sadziedāšanās vakars

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Pirmdiena, 31.decembris

09:00 LAAJ delegātu sanāksme

Adelaides Latviešu biedrības namā

Adrese: 34 – 36 Rose Terrace, Wayville

10:30 Tikšanās ar Austrālijas latviešiem

Adelaides Latviešu biedrības namā

Adrese: 34 – 36 Rose Terrace, Wayville

13:00 KKA saiets

Sarunas par:

• par 2013.gada XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem;

• ekonomikas forumu Dziesmu un deju svētku laikā

• Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas un kultūras programmas;

• Bibliotēka un to saturs;

• Rīga 2014 – Eiropas Savienības kultūras galvaspilsēta;

Adelaides Latviešu biedrības namā

Adrese: 34 – 36 Rose Terrace, Wayville

19:30 AL54KD Noslēguma pasākums

Nacionālā Vīna Centrā

Adrese: Hackney Rd., Adelaide

Otrdiena, 1.janvāris

Individuāla programma

Trešdiena, 2.janvāris

Dalība 3x3 nometnē

Sarunas par

• par 2013.gada XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem;

• saiknes uzturēšana ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem;

• Rīga 2014 – Eiropas Savienības kultūras galvaspilsēta;

Ceturtdiena, 3.janvāris

Tikšanās ar mecenātiem un Austrālijas latviešiem

Piektdiena, 4.janvāris

22:35 Izlidošana no Adelaides uz Dubaiju

(lidojuma reisa nr.: EK 441)

Sestdiena, 5.janvāris

05:15 Ielidošana Dubaijas lidostā

09:05 Izlidošana no Dubaijas uz Minheni

(lidojuma reisa nr.: EK 49)

12:40 Ielidošana Minhenē

Fotoattēlā - ministre ar vīru Austrālijā. Foto no taurikis.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

21

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

FotoAugstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 15.jūnijā atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz žurnālista pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Universitātei sniegt pieprasīto informāciju par vārdu un uzvārdu, ar kādu politiķe minēta augstskolas dokumentos. Līdz ar atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 5.jūlija spriedums, ar kuru pieteikums par informācijas izsniegšanu noraidīts.
Lasīt visu...

21

Izglītība

FotoGrūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus.
Lasīt visu...

21

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

FotoKoronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju. Lai šiem uzņēmumiem un tajā strādājošajiem palīdzētu, valsts piešķīra dīkstāves pabalstus līdz pat 700 eiro. Ļoti apsveicama un pareiza rīcība – līdzīgi rīkojās arī cita valstis pasaulē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...