Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar autoavāriju, kurā automašīna uzbrauca sešgadīgai meitenei uz ietves, radot nopietnus veselības traucējumus, un pēc kuras ne tikai tiesu medicīnas eksperte, bet arī prokurore savus pienākumus bija veikušas ārkārtīgi pavirši, noticis pavērsiens - ir konstatēti rupji pārkāpumi pirmās instances tiesas lēmumā atteikties pieņemt apelācijas sūdzību, un šī sūdzība tomēr ir pieņemta izskatīšanai.

Pietiek jau ziņoja par smago avāriju, kurā nopietnus savainojumus, tai skaitā muguras smadzeņu satricinājumu guva sešgadīga meitene. Tiesu medicīnas eksperte gan šo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu uzstādīto diagnozi izslēdza, turklāt Veselības inspekcija paziņoja, ka nevienam neesot tiesību apšaubīt tiesu medicīnas eksperta atzinumu.

Turklāt izrādījās, ka tā nav vienīgā paviršība šajā kriminālprocesā, kurā vainīgajam pirmās instances tiesa piesprieda vien 80 stundu piespiedu darbu, bet līdz ar smagākās diagnozes – muguras smadzeņu satricinājuma – izslēgšanu no cietušajai nodarītajiem miesas bojājumiem liedza meitenei saņemt kompensāciju par ārstēšanos, kas var būt nepieciešama visa mūža garumā.

Šajā procesā nebija iedziļinājusies arī uzraugošā prokurore - Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurore Viktorija Soldatova: viņa policijas izmeklētājai bija devusi norādījumus, kas vedina domāt, ka prokurore nav īsti iedziļinājusies lietā.

Piemēram, prokurore bija norādījusi, ka "nepieciešams veikt detalizētu liecību pārbaudi uz vietas ar visiem aculieciniekiem, kuri redzēja ceļu satiksmes negadījumu, lai noskaidrotu, no kuras vietas cietusī sāka šķērsot brauktuvi, cik metrus nogāja pa brauktuvi, kur tieši notika uzbraukums".

Taču patiesībā šajā negadījumā meitene vispār neatradās uz ielas braucamās daļas, bet gan bija paklupusi uz trotuāra, uz kura arī uzbrauca automašīna, kas pēc tam zem riteņiem pakļuvušo meiteni vilka līdzi vairākus metrus, jo auto vadītājs Jānis Staņķis nebija vispār pamanījis, ka uzbraucis bērnam.

Interesanti, ka pirmstiesas kriminālprocesa laikā nopratināt pašu cietušo nebija pat uzskatīts pat vajadzīgu. Tāpat nedz pati cietusī, nedz viņas pārstāve – meitenes māte - pirmstiesas izmeklēšanas laikā nebija iepazīstinātas ar lēmumu par tiesu medicīnas ekspertīzes noteikšanu. Prokurori arī nebija interesējis noskaidrot, kāpēc tiesu medicīniskajā ekspertīzē no nodarītajiem bojājumiem sešus gadus vecajai meitenei tika izslēgts muguras smadzeņu satricinājums, kuru konstatēja neiroķirurgs.

„Ir tāda sajūta, ka Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurore Viktorija Soldatova, kas tik mīļi sasveicinājās tiesā ar apsūdzēto Jāni Staņķi, vispār nav pamanījusi, ka uz ietves tika uzbraukts sešus gadus vecai meitenei, jo kā apstāklis, ka noziedzīgs nodarījums ir izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu. Vispārzināms fakts, ka 6 gadi ir mazāk kā 15 gadi, un tas papildus cietušajam vēl nav jāpierāda,” sūdzībā virsprokuroram norādīja cietušas meitenītes māte.

Vienlaikus prokurores lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādīts Jāņa Staņķa atbildību mīkstinošs apstāklis – savas vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.  Meitenes māte uzsver, ka Krimināllikums šādu mīkstinošu apstākli neparedz. Krimināllikumā skaidri un gaiši noteikts - atbildību mīkstinošs apstāklis ir - noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto.

Nu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesnese Ārija Ždanova ir pieņēmusi lēmumu atcelt Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5.novembra lēmumu un pieņemt izskatīšanai cietušās pārstāves iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 21. oktobra spriedumu šajā lietā. Ņemot vērā, ka šis dokuments kārtējo reizi demonstrē Latvijas tiesu sistēmas īpatnības, publicējam to pilnībā:

"Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesnese Ārija Ždanova pārbaudot krimināllietas materiālus, kurā ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 21. oktobra spriedumu Jānis Staņķis, personas kods 220545-XXXXX, atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 260.panta pirmās daļas, konstatēja:

par pirmās instances tiesas spriedumu cietušās likumiskā pārstāve ir iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā lūdz pilnībā atcelt spriedumu un nosūtīt krimināllietu pirmās instances tiesai jaunai iztiesāšanai.

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014.gada 5.novembra lēmumu iesniegtā apelācijas sūdzība atstāta bez izskatīšanas, motivējot ar to, ka, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta otro daļu, pierādījumu pārbaude nav veikta, tiesa pirms jautājuma par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu izlemšanas noskaidrojusi prokurora, personas, kas īsteno aizstāvību un cietušā pārstāvja viedokli par to, kā arī izskaidrojusi viņiem pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas. Lēmums par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu pieņemts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas 1-3.punktu, ka apsūdzētais atzinis savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu, apsūdzētais lūdzis pierādījumu pārbaudi neveikt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu, spriedumu, kas pieņemts, neizdarot pierādījumu pārbaudi, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 551.panta ceturto daļu, cietušais un viņa pārstāvis apelācijas sūdzībā nevar lūgt vairāk par to, ko viņi lūguši iztiesāšanā pirmās instances tiesā.

Par šo lēmumu Rīgas Autotransporta prokuratūras virsprokurors Agnis Krastiņš iesniedzis apelācijas protestu, kurā norāda, ka, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, konstatējis, ka tiesas sēdes protokolā norādīts, ka cietušās pārstāve pirms tiesas izmeklēšanas uzsākšanas lūgusi atlikt lietas iztiesāšanu, jo vēlas sagatavot kompensācijas pieteikumu, kā arī izteikusi lūgumu noteikt komplekso tiesu medicīnisko ekspertīzi nepilngadīgajai cietušajai ar neirologa piedalīšanos. Cietušās pārstāve lūgusi skatīt lietu ar pierādījumu pārbaudi.

Apsūdzību uzturošā prokurore tiesā izteikusi viedokli, ka, lai lemtu jautājumu par kompleksās tiesu medicīniskās ekspertīzes noteikšanu, jānopratina tiesu mediķis- eksperts.

Pirmās instances tiesa šos viedokļus vērā neņēmusi un izskatījusi lietu bez pierādījumu pārbaudes. Virsprokurora ieskatā, šādi tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētos nosacījumus.

Uzskata, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā iepriekš norādītos un citus iztiesāšanas gaitā konstatētos apstākļus.

Uzskata, ka tiesai bija jārīkojas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām, jo bijis pamats šaubām par apsūdzētā vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā tieši pēc Krimināllikuma 260.panta pirmās daļas, jo, iespējams, pēc tiesu medicīniskās kompleksās vai papildus ekspertīzes veikšanas varētu mainīties nodarījuma kvalifikācija.

Uzskata, ka tiesa šādi pieļāvusi būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu šā likuma 575.panta pirmās daļas 8punkta izpratnē, jo nav ievēroti šā paša likuma 499.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumi, kā arī ceturtās daļas nosacījumi.

Kriminālprocesa likuma 499panta ceturtajā daļā iekļauta norma, ka spriedumu, kurš taisīts saskaņā ar šī panta prasībām, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem. No šīs normas satura izriet, ka tiesai cietušās pārstāves apelācijas sūdzība viennozīmīgi bijusi jāpieņem izskatīšanai, ņemot vērā to, ka apelācijas sūdzībā cietušās likumiskā pārstāve nepārprotami norāda, ka pārsūdz spriedumu ne tikai daļā par pierādījumu neizvērtēšanu, lūgumu neizlemšanu, bet arī daļā par tiesas piespriesto sodu un sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem, kas pilnībā atbilst Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā minētajiem pārsūdzības iemesliem. Pie tam uz šiem iemesliem tiesa pati atsaukusies lēmuma konstatējošajā daļā.

Uzskata, ka visu pieminēto pārkāpumu kopums ir par pamatu lēmuma atcelšanai.

Lūdz atcelt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5. novembra lēmumu un pieņemt lietu iztiesāšanai apelācijas kārtībā.

Par lēmumu cietušās likumiskā pārstāve iesniegusi sūdzību, kurā norāda, ka tas ir prettiesisks, klaji mazgadīga bērna likumiskās intereses un tiesības aizskarošs, tajā skaitā, tiesības uz objektīvu un taisnīgu tiesu, liedzot iespēju prokurora un tiesneses rīcību dotajā kriminālprocesā izvērtēt augstāk stāvošai tiesu instancei.

Likuma "Par tiesu varu" 1 panta otrā daļa nosaka, ka "(..) tiesu varu īsteno atbilstoši tiesiskuma principam (..), kurš, savukārt, nosaka, ka " (..) tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim (..) ".

Savukārt, likuma "Par tiesu varu" 3.pants nosaka, ka "(1)personai ir tiesības uz tiesas aizsardzību pret tās dzīvības, veselības, personiskās brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumiem; (2) katrai personai ir garantētas tiesības, lai 'uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktas šīs personas tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ieverojot visas taisnīguma prasības ".

Dotajā kriminālprocesā tiesnese esot skaidri un nepārprotami parādījusi, ka tiesa drīkst atbalstīt mazgadīga cietušā Kriminālprocesa likumā noteikto tiesību aizskārumu pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī ignorēt Bērnu tiesību deklarāciju un Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kura 6.pants nosaka, ka "Tiesiskajās attiecības, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā ari tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses ".

Cietušās pārstāve norāda, ka vēlas saprast, kas tiesneses izpratnē ir taisnīga un objektīva tiesa un kurš Kriminālprocesa likuma pants aizliedz cietušā, kurš pat nav nopratināts pirmstiesas izmeklēšanas laikā, pārstāvim apelācijas sūdzībā lūgt atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, un ka šādu lūgumu būtu iespējams izteikt tiesu debatēs.

Faktiski ar lēmumu esot pateikts, ka cietušajam vispār nav tiesību pārsūdzēt tiesas spriedumu lietā, kurā pretēji cietušā pārstāvja viedoklim, nav veikta pierādījumu pārbaude, kaut gan cietušā tiesību pārkāpumi pirmstiesas izmeklēšanas laika, ka aripec tas pabeigšanas redzami ar "neapbruņotu aci".

Ar šādu prokuratūras un tiesas attieksmi dotajā kriminālprocesā tiekot parādīts, ka mazgadīgs bērns, kurš cietis noziedzīga nodarījuma rezultātā, šajā valsti ir beztiesisks un traucējošs.

Uzskata, ka apelācijas sūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma 551.panta prasībām un tajā spriedums pārsūdzēts daļā par piespriesto sodu un sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem.

Lūdz atcelt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5. novembra lēmumu.

Iepazīstoties ar apelācijas sūdzību, tiesnese konstatēja, ka tā atbilst Kriminālprocesa likuma 551 panta pirmās, otrās, ceturtās daļas prasībām.

Krimināllikuma 499.panta ceturtā daļa nosaka, ka spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem. Tiesnese konstatē, ka, lūdzot atcelt pirmās instances tiesas spriedumu, norādot uz pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem, kā arī nepiekrītot noteiktajam sodam, cietušās pārstāve ir ievērojusi Kriminālprocesā likuma 551.panta prasības.

Tiesnese pievienojas apelācijas protestā paustajam viedoklim, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5.novembra lēmums kā nepamatots atceļams, bet cietušās likumiskās pārstāves iesniegtā apelācijas sūdzība pieņemama izskatīšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturto daļu, lietu var iztiesāt rakstveida procesā.

Lietā nav apstākļu, kas liegtu tās iztiesāšanu apelācijas instancē, Kriminālprocesa likuma 550-552.pantu nosacījumi ir izpildīti un lieta piekritīga iztiesāšanai Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijai apelācijas instancē, tā nozīmējama iztiesāšanai.

Pamatojoties uz augstākminēto, vadoties no Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturto daļu, 5611.pantu, tiesnese nolēma:

atcelt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5.novembra lēmumu un pieņemt izskatīšanai cietušās pārstāves iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 21. oktobra spriedumu."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...