Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar autoavāriju, kurā automašīna uzbrauca sešgadīgai meitenei uz ietves, radot nopietnus veselības traucējumus, un pēc kuras ne tikai tiesu medicīnas eksperte, bet arī prokurore savus pienākumus bija veikušas ārkārtīgi pavirši, noticis pavērsiens - ir konstatēti rupji pārkāpumi pirmās instances tiesas lēmumā atteikties pieņemt apelācijas sūdzību, un šī sūdzība tomēr ir pieņemta izskatīšanai.

Pietiek jau ziņoja par smago avāriju, kurā nopietnus savainojumus, tai skaitā muguras smadzeņu satricinājumu guva sešgadīga meitene. Tiesu medicīnas eksperte gan šo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu uzstādīto diagnozi izslēdza, turklāt Veselības inspekcija paziņoja, ka nevienam neesot tiesību apšaubīt tiesu medicīnas eksperta atzinumu.

Turklāt izrādījās, ka tā nav vienīgā paviršība šajā kriminālprocesā, kurā vainīgajam pirmās instances tiesa piesprieda vien 80 stundu piespiedu darbu, bet līdz ar smagākās diagnozes – muguras smadzeņu satricinājuma – izslēgšanu no cietušajai nodarītajiem miesas bojājumiem liedza meitenei saņemt kompensāciju par ārstēšanos, kas var būt nepieciešama visa mūža garumā.

Šajā procesā nebija iedziļinājusies arī uzraugošā prokurore - Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurore Viktorija Soldatova: viņa policijas izmeklētājai bija devusi norādījumus, kas vedina domāt, ka prokurore nav īsti iedziļinājusies lietā.

Piemēram, prokurore bija norādījusi, ka "nepieciešams veikt detalizētu liecību pārbaudi uz vietas ar visiem aculieciniekiem, kuri redzēja ceļu satiksmes negadījumu, lai noskaidrotu, no kuras vietas cietusī sāka šķērsot brauktuvi, cik metrus nogāja pa brauktuvi, kur tieši notika uzbraukums".

Taču patiesībā šajā negadījumā meitene vispār neatradās uz ielas braucamās daļas, bet gan bija paklupusi uz trotuāra, uz kura arī uzbrauca automašīna, kas pēc tam zem riteņiem pakļuvušo meiteni vilka līdzi vairākus metrus, jo auto vadītājs Jānis Staņķis nebija vispār pamanījis, ka uzbraucis bērnam.

Interesanti, ka pirmstiesas kriminālprocesa laikā nopratināt pašu cietušo nebija pat uzskatīts pat vajadzīgu. Tāpat nedz pati cietusī, nedz viņas pārstāve – meitenes māte - pirmstiesas izmeklēšanas laikā nebija iepazīstinātas ar lēmumu par tiesu medicīnas ekspertīzes noteikšanu. Prokurori arī nebija interesējis noskaidrot, kāpēc tiesu medicīniskajā ekspertīzē no nodarītajiem bojājumiem sešus gadus vecajai meitenei tika izslēgts muguras smadzeņu satricinājums, kuru konstatēja neiroķirurgs.

„Ir tāda sajūta, ka Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurore Viktorija Soldatova, kas tik mīļi sasveicinājās tiesā ar apsūdzēto Jāni Staņķi, vispār nav pamanījusi, ka uz ietves tika uzbraukts sešus gadus vecai meitenei, jo kā apstāklis, ka noziedzīgs nodarījums ir izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu. Vispārzināms fakts, ka 6 gadi ir mazāk kā 15 gadi, un tas papildus cietušajam vēl nav jāpierāda,” sūdzībā virsprokuroram norādīja cietušas meitenītes māte.

Vienlaikus prokurores lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādīts Jāņa Staņķa atbildību mīkstinošs apstāklis – savas vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.  Meitenes māte uzsver, ka Krimināllikums šādu mīkstinošu apstākli neparedz. Krimināllikumā skaidri un gaiši noteikts - atbildību mīkstinošs apstāklis ir - noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto.

Nu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesnese Ārija Ždanova ir pieņēmusi lēmumu atcelt Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5.novembra lēmumu un pieņemt izskatīšanai cietušās pārstāves iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 21. oktobra spriedumu šajā lietā. Ņemot vērā, ka šis dokuments kārtējo reizi demonstrē Latvijas tiesu sistēmas īpatnības, publicējam to pilnībā:

"Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesnese Ārija Ždanova pārbaudot krimināllietas materiālus, kurā ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 21. oktobra spriedumu Jānis Staņķis, personas kods 220545-XXXXX, atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 260.panta pirmās daļas, konstatēja:

par pirmās instances tiesas spriedumu cietušās likumiskā pārstāve ir iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā lūdz pilnībā atcelt spriedumu un nosūtīt krimināllietu pirmās instances tiesai jaunai iztiesāšanai.

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014.gada 5.novembra lēmumu iesniegtā apelācijas sūdzība atstāta bez izskatīšanas, motivējot ar to, ka, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta otro daļu, pierādījumu pārbaude nav veikta, tiesa pirms jautājuma par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu izlemšanas noskaidrojusi prokurora, personas, kas īsteno aizstāvību un cietušā pārstāvja viedokli par to, kā arī izskaidrojusi viņiem pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas. Lēmums par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu pieņemts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas 1-3.punktu, ka apsūdzētais atzinis savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu, apsūdzētais lūdzis pierādījumu pārbaudi neveikt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu, spriedumu, kas pieņemts, neizdarot pierādījumu pārbaudi, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 551.panta ceturto daļu, cietušais un viņa pārstāvis apelācijas sūdzībā nevar lūgt vairāk par to, ko viņi lūguši iztiesāšanā pirmās instances tiesā.

Par šo lēmumu Rīgas Autotransporta prokuratūras virsprokurors Agnis Krastiņš iesniedzis apelācijas protestu, kurā norāda, ka, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, konstatējis, ka tiesas sēdes protokolā norādīts, ka cietušās pārstāve pirms tiesas izmeklēšanas uzsākšanas lūgusi atlikt lietas iztiesāšanu, jo vēlas sagatavot kompensācijas pieteikumu, kā arī izteikusi lūgumu noteikt komplekso tiesu medicīnisko ekspertīzi nepilngadīgajai cietušajai ar neirologa piedalīšanos. Cietušās pārstāve lūgusi skatīt lietu ar pierādījumu pārbaudi.

Apsūdzību uzturošā prokurore tiesā izteikusi viedokli, ka, lai lemtu jautājumu par kompleksās tiesu medicīniskās ekspertīzes noteikšanu, jānopratina tiesu mediķis- eksperts.

Pirmās instances tiesa šos viedokļus vērā neņēmusi un izskatījusi lietu bez pierādījumu pārbaudes. Virsprokurora ieskatā, šādi tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētos nosacījumus.

Uzskata, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā iepriekš norādītos un citus iztiesāšanas gaitā konstatētos apstākļus.

Uzskata, ka tiesai bija jārīkojas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām, jo bijis pamats šaubām par apsūdzētā vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā tieši pēc Krimināllikuma 260.panta pirmās daļas, jo, iespējams, pēc tiesu medicīniskās kompleksās vai papildus ekspertīzes veikšanas varētu mainīties nodarījuma kvalifikācija.

Uzskata, ka tiesa šādi pieļāvusi būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu šā likuma 575.panta pirmās daļas 8punkta izpratnē, jo nav ievēroti šā paša likuma 499.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumi, kā arī ceturtās daļas nosacījumi.

Kriminālprocesa likuma 499panta ceturtajā daļā iekļauta norma, ka spriedumu, kurš taisīts saskaņā ar šī panta prasībām, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem. No šīs normas satura izriet, ka tiesai cietušās pārstāves apelācijas sūdzība viennozīmīgi bijusi jāpieņem izskatīšanai, ņemot vērā to, ka apelācijas sūdzībā cietušās likumiskā pārstāve nepārprotami norāda, ka pārsūdz spriedumu ne tikai daļā par pierādījumu neizvērtēšanu, lūgumu neizlemšanu, bet arī daļā par tiesas piespriesto sodu un sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem, kas pilnībā atbilst Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā minētajiem pārsūdzības iemesliem. Pie tam uz šiem iemesliem tiesa pati atsaukusies lēmuma konstatējošajā daļā.

Uzskata, ka visu pieminēto pārkāpumu kopums ir par pamatu lēmuma atcelšanai.

Lūdz atcelt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5. novembra lēmumu un pieņemt lietu iztiesāšanai apelācijas kārtībā.

Par lēmumu cietušās likumiskā pārstāve iesniegusi sūdzību, kurā norāda, ka tas ir prettiesisks, klaji mazgadīga bērna likumiskās intereses un tiesības aizskarošs, tajā skaitā, tiesības uz objektīvu un taisnīgu tiesu, liedzot iespēju prokurora un tiesneses rīcību dotajā kriminālprocesā izvērtēt augstāk stāvošai tiesu instancei.

Likuma "Par tiesu varu" 1 panta otrā daļa nosaka, ka "(..) tiesu varu īsteno atbilstoši tiesiskuma principam (..), kurš, savukārt, nosaka, ka " (..) tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim (..) ".

Savukārt, likuma "Par tiesu varu" 3.pants nosaka, ka "(1)personai ir tiesības uz tiesas aizsardzību pret tās dzīvības, veselības, personiskās brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumiem; (2) katrai personai ir garantētas tiesības, lai 'uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktas šīs personas tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ieverojot visas taisnīguma prasības ".

Dotajā kriminālprocesā tiesnese esot skaidri un nepārprotami parādījusi, ka tiesa drīkst atbalstīt mazgadīga cietušā Kriminālprocesa likumā noteikto tiesību aizskārumu pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī ignorēt Bērnu tiesību deklarāciju un Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kura 6.pants nosaka, ka "Tiesiskajās attiecības, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā ari tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses ".

Cietušās pārstāve norāda, ka vēlas saprast, kas tiesneses izpratnē ir taisnīga un objektīva tiesa un kurš Kriminālprocesa likuma pants aizliedz cietušā, kurš pat nav nopratināts pirmstiesas izmeklēšanas laikā, pārstāvim apelācijas sūdzībā lūgt atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, un ka šādu lūgumu būtu iespējams izteikt tiesu debatēs.

Faktiski ar lēmumu esot pateikts, ka cietušajam vispār nav tiesību pārsūdzēt tiesas spriedumu lietā, kurā pretēji cietušā pārstāvja viedoklim, nav veikta pierādījumu pārbaude, kaut gan cietušā tiesību pārkāpumi pirmstiesas izmeklēšanas laika, ka aripec tas pabeigšanas redzami ar "neapbruņotu aci".

Ar šādu prokuratūras un tiesas attieksmi dotajā kriminālprocesā tiekot parādīts, ka mazgadīgs bērns, kurš cietis noziedzīga nodarījuma rezultātā, šajā valsti ir beztiesisks un traucējošs.

Uzskata, ka apelācijas sūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma 551.panta prasībām un tajā spriedums pārsūdzēts daļā par piespriesto sodu un sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem.

Lūdz atcelt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5. novembra lēmumu.

Iepazīstoties ar apelācijas sūdzību, tiesnese konstatēja, ka tā atbilst Kriminālprocesa likuma 551 panta pirmās, otrās, ceturtās daļas prasībām.

Krimināllikuma 499.panta ceturtā daļa nosaka, ka spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem. Tiesnese konstatē, ka, lūdzot atcelt pirmās instances tiesas spriedumu, norādot uz pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem, kā arī nepiekrītot noteiktajam sodam, cietušās pārstāve ir ievērojusi Kriminālprocesā likuma 551.panta prasības.

Tiesnese pievienojas apelācijas protestā paustajam viedoklim, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5.novembra lēmums kā nepamatots atceļams, bet cietušās likumiskās pārstāves iesniegtā apelācijas sūdzība pieņemama izskatīšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturto daļu, lietu var iztiesāt rakstveida procesā.

Lietā nav apstākļu, kas liegtu tās iztiesāšanu apelācijas instancē, Kriminālprocesa likuma 550-552.pantu nosacījumi ir izpildīti un lieta piekritīga iztiesāšanai Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijai apelācijas instancē, tā nozīmējama iztiesāšanai.

Pamatojoties uz augstākminēto, vadoties no Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturto daļu, 5611.pantu, tiesnese nolēma:

atcelt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5.novembra lēmumu un pieņemt izskatīšanai cietušās pārstāves iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 21. oktobra spriedumu."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...