Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vien retais Latvijas iedzīvotājs šodien nav dzirdējis par Latvijas pilsones Kristīnes Misānes nedienām. Sieviete DĀR (Dienvidāfrikas Republikā) ir izdarījusi likumpārkāpumus, bet negrib, lai tie tiktu izmeklēti un viņa stātos tiesas priekšā noziegumu izdarīšanas valstī. Protams, mēs nevaram spriest par to, ko nezinām – tas ir izmeklētāju un tiesas kompetencē. Bet interesanti ir tas, ka Latvijas sabiedrība, pat nezinot visas likumpārkāpumu detaļas, ar lielu emocionālo jaudu metas aizstāvēt sievietes tiesības tikt tiesātai Latvijā.

Kādēļ? Atbilde jau pavīdējusi masu mediju rakstos – jo Latvijā, redziet, par šādu likumpārkāpumu kā dokumentu viltošana un bērna nolaupīšana sods nevar būt bargs. Tas var pat nebūt vispār. Jo – kā rakstīja dažas komentētājas – kā var (māte) nozagt savu bērnu?!

Tātad tautai jau viss ir skaidrs – vainīgs ir afrikānis (baltais, starp citu, bet, ja precīzāk – nīderlandietis, DĀR pilsonis), bet nabaga sieviete, glābjot savu bērnu, ir kļuvusi par nelietīgā vīrieša, netaisnīgās DĀR likumdošanas un zemiskās Dānijas prokuratūras upuri. Pat bērni jau raksta lūgumu Dānijas karalienei par sievietes – likumpārkāpējas atbrīvošanu.

Un šeit publika ir iebraukusi auzās. Pirmkārt, neviens nesaredz pretrunu savā pozīcijā attiecībā uz to, kur būtu veicama kriminālvajāšana un tiesājami likumpārkāpēji – nozieguma izdarīšanas valstī, vai tajā, kuras pilsonis viņš ir.

Atgādināšu, ka mēs visi bijām sašutuši, kad Latvijas likumdevēji pieļāva, ka likumparkāpēji ar Amerikas pilsonību nevar tikt tiesāti Latvijā. Vārdu sakot – viņi var pārkāpt Latvijas likumus, bet pie atbildības viņus saukt nav iespējams. Tas, protams, ir pazemojoši un nožēlojami, jo parāda visai pasaulei Latvijas Republikas kā “trešās šķiras” valsts vai pavalsts statusu.

Protams, nevar jau gribēt stingrāku ārpolitisko stāju, ja ārlietu ministrs ir pederasts. Nav noslēpums, ka viņiem mainās arī hormonālā sistēma, kas rezultātā ietekmē gan domāšanu, gan uzvedību, gan raksturu. Pederasts jau pēc definīcijas nav spējīgs parādīt stingrību un apņēmību savas valsts interešu pārstāvēšanā. Vienīgā cerība uz kādu ieguvumu savai valstij ir tad, ja ārzemju kolēģis ir tāds pats. Tad varbūt viņi tur kaut ko var izbīdīt...

Tātad – vienā gadījumā (amerikāņu karavīri, piemēram) mēs gribam, lai likumpārkāpēji tiktu sodīti pārkāpuma izdarīšanas zemē un pēc tās likumiem, bet citā gadījumā – nē. Vai ar domāšanu mums viss kārtībā? Vai tas nav personības dalīšanās sindroms?

Kāds varbūt teiks, ka Dienvidāfrikas Republika nav “civilizēta”. Ak, šī latviešu provincialitāte! Vidusmēra latvietis ir paradoksāli nekonsekvents un neloģisks – viņš aizokeāna vai kāda “vecās Eiropas” kundziņa priekšā uz vēdera līdīs un kurpes (un ne to vien) laizīs, bet vienlaicīgi “no augšas” augstprātīgi noraudzīsies uz citas ādas krāsas vai saucamās “trešās valsts” pilsoņiem un pat visu valsti. Un tas nekas, ka tā valsts ir apmēram trīsdesmit reizes lielāka, ar attīstītu rūpniecību, zinātni utt.

Tā var būt pēc populācijas pat septiņi simti reižu lielāka par Latviju (kā Indija, piemēram), pat atomlielvalsts, pat kosmosa apguvēja – vienalga, nominālais letiņš uzpūtīgi un augstprātīgi sevi ierindos pārākā statusā. Jo viņš pat nezina, ka par tādu Latviju pasaules lielākajā daļā cilvēki pat nav dzirdējuši. Bet, ja ir, tad ne to labāko. Smieklīgi, ja nebūtu skumji...

Tā arī gadījumā ar DĀR. Nez kādēļ visi lielie kritizētāji pēkšņi sākuši uzskatīt, ka Latvijas tiesas ir labākas par citu valstu tiesām. Patiesībā ir pretēji. Arī es esmu to cilvēku skaitā, kuri ir cietuši no gluži neticamās, pat gribētos teikt – ārprātīgās Latvijas tiesu netaisnības un nekompetences. It sevišķi tad, ja ir jāiztiesā konflikts starp vīrieti un sievieti. Un tā mēs esam nonākuši, uzskatu, pie vienas no galvenajām problēmas saknēm – atšķirības starp vīrieša un sievietes statusu dažādās valstīs, zemēs, kultūrās, tradīcijās.

Pateicoties mērķtiecīgai smadzeņu skalošanai un visai attīstītām tās tehnoloģijām, mūsu sabiedrībā ir izveidots emancipētas sievietes un vientuļās, bet visai varonīgās un pašaizliedzīgās mātes kults.

Sieviete parasti tiek uzskatīta arī par sava bērna neapstrīdamu “īpašnieci”, jo viņa, redziet, ir “deviņus mēnešus nēsājusi un dzemdējusi”. It kā tas būtu viņas nopelns, ka pats Dievs tā iekārtojis - viņai iznēsāt bērnu. Ja būtu iekārtojis, ka vīriešiem jāiznēsā, nu tad nēsātu vīrieši. Bet dabā tā nenotiek.

Pamazām, pamazām, un vīriešiem – bērnu tēviem – bieži vien uz vientuļo, varonīgo māšu fona ir atlikusi vairs tikai “spermas donora” funkcija. Un bankomāta loma. Viss. Arī šajā plaši presē izskandinātajā Misānes lietā vīrietis – nozagtā bērna tēvs gandrīz netiek pieminēts, bet, ja tiek, tad tikai kā negatīvais tēls – iespējamais varmāka. No pieredzes zinu, ka vīra/vīrieša nepamatota apsūdzēšana varmācībā mēdz būt iecienīts sieviešu triks savu merkantilo un egoistisko mērķu sasniegšanai. Latvijas publikai par “varmācību”ir tikai subjektīva informācija.

Kādēļ K.Misānes vīrietis tiek tik negatīvi raksturots? Pirmkārt, jau tas vien dara godu, ka viņš cīnās par tiesībām būt kopā ar savu bērnu, uzturēt un audzināt viņu, rāda, ka viņš nav mierā ar “spermas donora” statusu. Ja mēs tā varam apzīmēt bērna tēvu, tad tikai simetriski būtu apzīmēt bērna māti par “inkubatoru”. Ieliki sēkliņu, pēc kāda laika saņēmi. No sēklas izveidojušos par mazu cilvēciņu. Inkubators “izinkubēja” Jo, kā zināms, neviens inkubators neko neizdos, ja tajā neko neieliks...Tad kā, - “spermas donori” un “inkubatori”?!...

Protams, ka nē. Vīrieši un sievietes. Tēvi un mātes.

Saucamajai “rietumu sievietei” jau zemapziņas līmenī ir īpašumtiesību uz savu bērnu sajūta. Un viņa absolūti nepieņem/negrib pieņemt patiesību, ka tādas pašas “īpašumtiesības” uz bērnu ir arī tā tēvam. Šo vārdu “īpašumtiesības” lieku pēdiņās, jo, protams, bērns nav lieta un nepieder nevienam no vecākiem. Viņi bērnu nav pat radījuši. Viss, ko viņi ir darījuši – gulējuši kopā. Visbiežāk pat gūdami no tā visai ievērojamu labpatiku. Un viss. Absolūti brīnumainā veidā izveidojies no asinīm, viens no vīrieša sēklas spermatozoīdiem ir saplūdis ar sievietes olšūnu, un ir sākusi veidoties cilvēka miesa. To nav veidojis ne tēvs, ne māte. Viņi ne tikai nezina, kāds izskatīsies bērniņš, bet nevar pat noteikt, vai tas būs puisītis vai meitenīte. Tikai vēlāķ sonogrāfija parādīs.

Un vēl – bērniņa ieņemšana ir visai intīms pasākums. Mani nebeidz pārsteigt rietumu sieviešu bezatbildīgā, vieglprātīgā un nonivelētā attieksme pret intīmām attiecībām, pret vīriešiem, pret savu ķermeni. Kādu laiku pavadīdams Austrumu valstīs, neviļus esmu ievērojis lielo skaitu Eiropas sieviešu, kuras “salaiž” ar arābiem. Dažreiz tas ir nopietni un var izvērsties par traģēdiju. Arābs var iemīlēt un apprecēt balto sievieti, priecādamies par vieglo ieguvumu. Viņš, nabags, pat nenojauš, ka atšķirībā no arābietes, kuras uzvedību nosaka stingrās morāles normas, tradīcijas, ģimene un islāmticība, baltajai eiropietei vai, jo vairāk – amerikānietei gandrīz nekā no tā nav un, attiecīgi, nekādu uzvedības normu arī nav. Jordānijā iepazīts laivinieks, kurš pārvadā tūristus, man stāstīja par gluži neticamām rietumu sieviešu izdarībām un izlaidības līmeni. Pēc melraksta lasītājas ieteikuma to cenzēju.

Lūk, un daudzi šādi“nerietumu” vīrieši absolūti nesaprot to, ka viņa smukā, baltā sieviņa var, piemēram, lietot alkoholu, koķetēt vai pat gulēt ar citiem vīriešiem, vai, piemēram, paņemt viņa bērnu un aizlaisties. Un tad var rasties konflikts. Jo šis vīrietis, atšķirībā no daudziem rietumu vīriešiem, var nebūt mierā ar “spermas bankas” statusu. Labi, ar sievu nepaveicās, bet vienalga viņš ir Tēvs.

Es brīnos, ka latviešu sievietes nenovērtē un neredz vīriešu dominējošo lomu bērna dzīvē. Es šeit nerunāju par tiem, kuriem savi bērni neinteresē. Uz tādiem tiešām var attiecināt iepriekšminēto apzīmējumu. Es runāju par Tēviem, par vīriešiem, kuri dod saviem bērniem savu uzvārdu, kuri grib audzināt un rūpēties par tiem. Ne velti latviešu tradīcijā dzimtas uzvārds turpinās caur vīriešiem. Un sieviete, apprecoties, pāriet vīra uzvārdā. Tādēļ Bērziņa, apprecoties ar Ozoliņu, kļūs par Ozoliņu un dzemdēs viņam mazus Ozoliņus. Bet ja viņai apniks būt par Ozoliņu vai kāda cita iemesla dēļ, tad viņa varēs izšķirties un apprecēties ar Kārkliņu. Un arī pati kļūs par Kārkliņu un dzemdēs viņam mazus Kārkliņus. Bet, ja starp mazajiem Kārkliņiem būs meitenīte – Kārkliņa un izaugusi viņa apprecēsies ar Vītoliņu, tad dzemdēs viņam Vītoliņus. Tā turpinās dzimtas. Tādēļ kopš seniem laikiem par dzimtas turpinātājiem tiek uzskatīti dēli. Lai kā sievietēm tas nepatiktu. Bet gudri ir šo kārtību saglabāt. Jo tā nodrošina dzimtu un attiecīgi - tautas pastāvēšanu.

 Cilvēces un cilvēku ienaidnieki mūsdienās ar lielu jaudu taranē ģimenes institūtu, laulību, vīriešu un sieviešu dabīgās sociālās lomas utt. Bet dažādās pasaules vietās pārmaiņas notiek ar atšķirīgu ātrumu, kas arī rada dramatiskus konfliktus un izpostītas dzīves. Bet, atgriežoties pie piemēra par arābu vai citu neeiropieti vai eiropieti un ņemot vērā iepriekš rakstīto - ar kādām tiesībām sieviete drīkst nozagt viņam viņa bērnu tikai tādēļ vien, ka grib dzīvot ar citu vai arī viņš viņai ir vienkārši apnicis?!

Un te mēs nonākam pie kaut kā ļoti svarīga; ne mazāķ svarīga, kā vīrietis un sieviete. Un tas ir - bērns. Pats Radītājs bērnam ir devis neatņemamas tiesības uz tēti un mammu. Es nebaidīšos teikt, ka nepilnā ģimenē, vai ģimenē, kurā nav harmonijas un vienprātības, bērns nesaņem harmonisku un pilnvērtīgu audzināšanu. Jo visefektīvākā, vislabākā audzināšana, kā zināms, ir piemērs. Nu sakiet – kādu piemēru meitiņai vai dēliņam rāda māte – vientuļniece, kura parasti neganti nīst bērnu tēvu – to, kurš vēl nesen no visiem pasaules cilvēku miljardiem bija vienīgais, kuram viņa atdevās?

Ņemiet vērā, ka līdz pat brieduma sasniegšanai, bērni redz tēvu caur mātes acīm. Mātei ir vienkārši milzīga ietekme uz bērna pasaules skatījumu. Sākumā viņa pati bērnam ir visa pasaule. Tādēļ bieži vien notiek neatgriezeniska bērnu psihes kropļošana. Māte – vientuļniece nevar meitai iemācīt būt par labu sievu. Var iemācīt būt par darba zirgu/universālo kareivi un nicināt vīriešus. Bet dēlam? Ko sieviete var iemācīt topošajam vīrietim?! Kur dēlam ir piemērs – tētis? Kā var vientuļa sieviete cerēt, ka viņas dēlam būs normāla ģimenes dzīve, ja viņš tādu nekad nav redzējis? Viņš ir redzējis to, ka sieviete pilda gan savas, gan vīrieša funkcijas; viņa spēj visu. Tikai tēti aizstāt nespēj...

Daudzas sievietes nekautrējas bērnus izmantot kā ķīlniekus attiecībās ar “bijušajiem”, bet dažreiz arī kā upurus, lai šiem “bijušajiem” ieriebtu. Es zinu, ko runāju, jo esmu ar to saskāries vissmagākajā formā. Mana “bijusī” nobendēja divus manus dēlus. Un es nevarēju viņus pasargāt, jo ar veselas “bābu armijas” (bāriņtiesa, tiesa utt.) palīdzību viņa panāca manu nošķiršanu no bērniem. Par “bābām” es viņas nosaucu tādēļ, ka īstas sievietes nekad nebūtu nolaidušās tik zemu, lai atbalstītu kādu no “savējām” tikai pēc dzimuma, pilnīgi neizprotot situāciju un nospļaujoties uz neaizsargātajiem bērniem. Viņām ir atrofējies pat visstiprākais no instinktiem – mātes instinkts.

Paraugieties, kādu postu Latvijā dara bāriņtiesas! Gandrīz vienmēr tajās strādā sievietes, kurām par ģimenes lietām, bērniem un bērnu vajadzībām ir tikpat maz saprašanas, kā kanibālam par puritānisma laikmetu. Un gandrīz visas viņas ir šķirtenes vai vientuļās mātes. Viņas jau zemapziņas līmenī neieredz vīriešus, tēvus, laimīgas un pilnas ģimenes. Jo viņām tādas nav un, visticamāk – arī nekad nebūs. Jo arī vīrieši intuitīvi jūt, ka ar šīm laimīgu ģimenes ligzdiņu nenovīt...Bet vistrakākais ir tas, ka šīm traumētajām, nerealizējušamies sievietēm ir dota VARA!

Vara lemt pār pieaugušo un mazu bērnu likteņiem. Un viņas to izmanto...

Es kategoriski esmu pret to, ka par tiesnešiem strādā sievietes. Ne tādēļ, ka viņas būtu dumjas vai neattapīgas. Nebūt nē. Dažās pozīcijās viņas var vīriešus pat pārspēt. Bet ir viena lieta, kura neļauj sievietēm būt taisnīgām. Tā ir viņu emocionalitāte. Ir tiešām brīnišķīgi, ka sievietes ir emocionālas. Tas ir jauki un sievišķīgi. Bet tiesneša darbā tas gan neder. Tiesnesis – sieviete konfliktā starp vīrieti un sievieti gandrīz vienmēr nostāsies sievietes pusē. Ne taisnības un ne patiesības pusē. Un tā tiks pārkāpts likums par tiesām, kur teikts, ka “tiesas pienākums ir noskaidrot patiesību”. Patiesība šādos konfliktos gandrīz nekad netiek noskaidrota.

Latvijā situācija ar sievietēm – tiesnesēm ir diezgan traģiska. Piemēram, Aizkraukles rajona tiesā no trīspadsmit tiesas darbiniekiem vīrietis ir... tieši viens. Apsargs. Ak, jā – tagad, šķiet, palikuši divpadsmit darbinieki. Vienu sievišķi – tiesnesi izmeta no darba vairs nenoslēpjama alkoholisma dēļ. Alkoholiķe tiesāja cilvēkus...Vai viņas spriedumi un lēmumi tika pārskatīti? Retorisks jautājums...

Lūk, kādēļ nebūtu taisnīgi starptautiska ģimenes konfliktu lietas izskatīt Latvijā. Mums arī likumdošana ir visai īpatnēja, tādēļ normālam vīrietim uz taisnīgu spriedumu lielu cerību nav. Piemēram – laulāto neuzticība. Ilustrācijai iztēlosimies situāciju – vīrs pārrodas mājās agrāk, nekā parasti un ierauga savā laulības gultā savas sievas kājas apvijušās ap sveša vīrieša muguru. Ko no?! Ja, gadījumā, vīram mazliet uzdos nervi un viņš mazliet abiem mīlniekiem pabojās fasādi, tad viņš riskēs tikt notiesāts pat ar brīvības atņemšanu.

Bet kāds sods paredzēts laulības pārkāpējai – krāpniecei un viņas favorītam? Iedomājieties – nekāds! Jo, pēc Latvijas likumiem laulības pārkāpšana nav likumpārkāpums! Tātad – melot, krāpt un “likt ragus” pēc likuma drīkst, bet reaģēt uz to – nedrīkst. Protams, ka tas nav nejauši, jo, kā jau minēju, gandrīz visā pasaulē noris nepieteikts karš pret ģimeni, kurā visi līdzekļi labi, arī feminisma, homoseksuālisma, genderisma un citu perversiju propaganda un juridiskā aizsardzība. Protams, minētajā piemērā vīra vietā var būt sieva...

 Citās valstīs, piemēram, vieglās narkotikas ir legālas un tiek tirgotas veikalos, attiecīgi valstij maksājot nodokļus, kas šo rūpalu padara “likumīgu”, bet citās valstīs par to izplatīšanu likums paredz pat nāvessodu. Ir tikai loģiski, ka likumpārkāpēji tiek sodīti pēc tās valsts likumiem, kurā noziegums izdarīts; kas šai valstij daļas gar citu valstu likumdošanu?... Šo visu minēju tikai kā ilustrāciju tam, cik atšķirīgi var būt “likumi un tikumi” dažādās valstīs.

K.Misānes gadījumā nav runa par laulības pārkāpšanu, jo, cik var saprast, tādas laulības nemaz nebija. Bet runa ir par bērna nolaupīšanu, jeb “Prettiesisku pārvietošanu uz citu valsti” uz kuru, par laimi, attiecas arī Hāgas konvencija, kurai arī Latvija ir pievienojusies.

Ja jūsu bērna otrs vecāks ir prettiesiski pārvietojis viņu uz citu valsti, jums ir tiesības prasīt, lai bērns tiek atvests atpakaļ viņa iepriekšējās dzīvesvietas valstī.

Nobeigumā es gribu uzsvērt, ka neesmu ne par K.Misānes izdošanu tiesāšanai DĀR, ne pret. Es nevaru izveidot savu viedokli, nezinot visus notikumus un apstākļus. Bet es zinu skaidri, ka esmu par šīs skaļās lietas taisnīgu izmeklēšanu un iztiesāšanu pēc principa, ka likumpārkāpējam jātiek tiesātam tur, kur noziegums izdarīts (piem. ārzemnieki Latvijā), un - pats galvenais - ņemot vērā ne tikai mātes, bet arī tēva un bērna intereses.

Bet tām sievietēm, kuras to ir izdarījušas vai plāno pamest savu vīru/vīrieti, pie reizes paķerot līdzi viņa bērnu, iesaku apdomāt savu lēmumu un mēģināt saprast, ka šāds lēmums var neatgriezeniski un negatīvi ietekmēt un uzspiest zīmogu visai dzīvei pilnīgi nevainīgai dvēselei – viņu kopīgajam bērniņam. Viņam ir paša Dieva dotas tiesības ne tikai uz māti, bet arī uz Tēvu. Nepārkāpiet tās!

Novērtē šo rakstu:

96
46

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politkorektuma terors: „Facebook” cenzoru izdzēstais viedoklis

FotoPēdējo dienu jandāliņš sakarā ar manis publiskotajiem Jaunā Rīgas teātra uzvedības noteikumiem ir radījis kaudzi interpretāciju šim tekstam. Daudzi prasa, lai es tos komentētu un paskaidrotu sīkāk. Te būs:
Lasīt visu...

12

Politkorektums, jeb kur palicis mans "revolveris"?

FotoVisticamāk, to izgudroja mūsu senči laikos, kad visi vēl dzīvojām ciltīs. Ar vienu mērķi - lai mēs viens otru nenogalinātu tikai tāpēc, ka neprotam savaldīt savu muti un/vai savas emocijas. Ziedu laikus politkorektums (jeb, vienkārši sakot, labas manieres) piedzīvoja mežonīgajos Rietumos, kur katram pie sāniem bija revolveris, ar kuru aizstāvēt savu pašcieņu, tiesības un citas būtiskas vērtības. No kurienes radusies pārspīlētā amerikāņu pieklājība, viss šis "labdien, ser; ko vēlaties, ser; vai viss kārtībā, ser?" un smaids līdz ausīm? Varbūt liela daļa atbildes ir tajā, ka par nevērību, nemaz nerunājot par tīšu rupjību, pret nepazīstamu džentlmeni varēja mierīgi dabūt lodi starp acīm?
Lasīt visu...

12

Bet Levits lai paliek savā vietā

FotoMan gluži tāpat kā lielai daļai cilvēku negribas par to domāt katru dienu. Tik vien, kā pusdienlaikā palūkoties internetā – cik aplipināto bijis iepriekšējā dienā. Un vēl tas neizrunājamais vārds “kumulatīvais”, proti, procentuālais saslimstības rādītājs.
Lasīt visu...

21

Par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

FotoŠorīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē kā 1.darba kārtības jautājums tiks skatīts kolektīvais iesniegums “Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem”.
Lasīt visu...

21

Cirks un izsmiekls par iedzīvotājiem Garkalnes domē

FotoGarkalnes novada domē notiekošās darbības ir uztveramas kā smiešanās par iedzīvotājiem, Valsts kontroli un VARAM jeb citiem vārdiem – notiekošais ir politisks cirks.
Lasīt visu...

21

Zāļu valsts aģentūras skaidrojums – atbilde uz „Re:Baltica” vienpusēju rakstu

FotoZāļu valsts aģentūra (ZVA) vērš uzmanību, ka Re:Baltica 2. martā publicētā rakstā žurnāliste Sanita Jemberga iekļāvusi vienpusēju viedokli, nav ņēmusi vērā ZVA sniegto informāciju un rakstā atspoguļo tikai šodien zināmo un pēc reģistrācijas pieejamo informāciju, nevis ņem vērā tobrīd, pērnā gada novembrī, pieejamo informāciju par Pfizer vakcīnu. Tādēļ Zāļu valsts aģentūra publicē atbildi uz minētajā Re:Baltica rakstā pausto.
Lasīt visu...

21

Vecie blēži „likuma un kārtības” sardzē

FotoGrūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karīna Sprūde ir nevis parasts mirstīgais, bet mans cilvēks

Visi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos...

Foto

Ģirģen, sāc strādāt, nevis tēlo tautas ministru ar pielīšanu un izlikšanos par aizstāvi un glābēju

Vakar vakarā ziņās stāsta, ka policija uzrēķinājusi sodos ap miljonu, čakarējot...

Foto

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

Es kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības...

Foto

„Kancelēšanas” kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada

This you? (Uzreiz atvainojos par to, ka ne pārāk diplomātiski...) Redzēju, ka raksts ir...

Foto

Jaunā Rīgas teātra septiņi ētiskie uzvedības noteikumi darbniekiem un skatītājiem

1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem....

Foto

Nevajag sagaidīt, ka tu pusmūža vecumā aiznesīsi ar lepnumu savu naktspodiņa saturu pie sabiedrības un visi tev glāstīs galviņu

1) Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi...

Foto

Kā likvidēt "Facebook" monopolu?

Notikumi ASV un Facebook uzsāktā cenzūras politika ir aktualizējusi jautājumu par Facebook globālo monopolstāvokli un nepieciešamību to likvidēt. Tagad tas kļūst ne tikai par daudzu cilvēku...

Foto

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

Es kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres....

Foto

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

Nesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli,...

Foto

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem –...

Foto

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

Es palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ...

Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone...

Foto

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

Sestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss...

Foto

Fermas rullē

Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu...

Foto

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

Kādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi...

Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...